Septembra vidū Budapeštā, Rumānijā, notika vienas no lielākajām karatē sacensībām Eiropā – Budapest OPEN 2019. Tajās piedalījās vairāk nekā 1800 sportistu no 35 valstīm. Latviju pārstāvēja Ruslana Sadikova sporta skolas audzēknis, valmierietis Kristiāns Anrī Pētersons. Viņš startēja kategorijā līdz 50 kg vecumā no 12-13 gadiem. Pirmās cīņas bija ļoti grūtas, un tās sportists uzvarēja ar savu cīnītāja garu. Tiesneši pie vienāda punktu skaita uzvaru tomēr piešķīra latvietim. Turnīra gaitā sekoja pārliecinošākas uzvaras, līdz ar četrām uzvarām sportists nokļuva finālā. Tajā, cīnoties par 1. vietu, ar niecīgu pārsvaru tomēr piekāpās Ukrainas sportistam.

Laikā, kad Latvijā iestājas vien astronomiskais rudens, bet naktīs termometri jau rāda pat vairākus grādus zem nulles, satraukties par globālo sasilšanu, šķiet, būtu pat nevietā. Taču, kā secinājuši zinātnieki, tieši šādas krasas temperatūras svārstības, līdz šim sen nepieredzēti karstuma viļņi un to pēkšņa,  jau grūti prognozējama nomaiņa ar ļoti aukstām gaisa masām arī ir globālās sasilšanas sekas. Klimatiskie procesi ir zaudējuši stabilitāti. Kaut arī 2016. gada 22. aprīlī ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu valstis apņēmās noturēt vismaz līdz 2050. gadam pasaules vidējās temperatūras pieaugumu divu grādu robežās un šo nolīgumu ratificēja 185 valstis (arī Latvija), siltumnīcefekta gāzu emisijas turpina augt. Tiek vērtēts, ka, pat kopā ņemti, visu nolīgumu parakstījušo valstu pašreizējie plāni gāzu emisijas samazināšanā nespēs noteikto mērķi sasniegt. Turklāt ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par viņa valsts izstāšanos no Parīzes nolīguma.

Kā zināms, medicīnas darbinieki mēdz jokot skarbi, jo, gandrīz diendienā sastopoties ar kaulaino, laikam citādi nemaz nevar saglabāt optimismu un možu garu. Piemēram, mana māsīca, kas visu darba mūžu bijusi operāciju māsa, šovasar uz manu jautājumu, kā klājas un vai vēl iet darbā, paziņoja, ka nu jau kādu laiciņu vairs nepraktizējot, jo beidzot devusies pirmsnāves atvaļinājumā.

Jā, labu uzņēmējdarbības ideju var nošpikot, tā attiecīgajā sfērā palielinot konkurenci, bet labā idejā ieguldīto degsmi gan nekad nevar nokopēt 1:1, jo tā ir tikai tava degsme, tava uzdrīkstēšanās un izdoma, tavs zīmols. Tādu pārliecību šovasar dzirdēju vienā no 26 mūsu reģiona «Vidzemes stāstiem». Tas, kā zināms, ir 26 novadu aktīvāko uzņēmēju un viņu uzņēmumu apbalvošanas pasākums, kuru astoto gadu ar izdomu organizē Vidzemes plānošanas reģions.

Pagājušajā ceturtdienā daudziem mūspuses uzņēmējiem, kuri savā biznesā jau sajūtas gatavi eksportam uz tuvākām un tālākām ārzemēm, bija unikāla iespēja tepat Valmieras drāmas teātrī noskaidrot ja ne visus, tad pašus galvenos spēles noteikumus pirms došanās eksporta tirgu meklējumos. Valmierā todien viesojās 32 ārvalstīs rezidējošie Latvijas Republikas diplomāti, kuri iepazinās ar pašvaldības darbu un attīstības virzieniem, vietējo uzņēmumu piedāvājumu un iespējām, kā arī pārrunāja ar viņiem jautājumus, kas skar eksporta iespējas dažādās pasaules valstīs.

Piektdien visā Latvijā 768 vietās norisinājās tradicionālā «Olimpiskā diena 2019», kas pulcēja vismaz 150000 dalībnieku no 101 Latvijas pašvaldības un pilsētas.

Municipālpolitiķi jūtas pagalam apmulsuši, piedzīvojot valdības vienaldzību pret viņu vaidiem, protestiem un draudiem. Vēl vairāk, varas partijas dodas uzbrukumā – vietvarām pārmet dumpošanos pret valsti, pārāk treknu dzīvi* un nevajadzīgu kāri būvēt peldbaseinus.

Šķiet, neviens no vecākiem pašlaik necepas par to – būs vai nebūs bērnam skolā brīvpusdienas no nākamā gada 1. janvāra. Ģimenes uzticas pašvaldībām, kas tiešām brīvpusdienas apmaksājušas arī pusaudžiem un jauniešiem un lepojušās, ka var skolu audzēkņus nodrošināt ar pilnvērtīgu ēdienreizi. Ir lauku skoliņas, kurās padomāts arī par siltu ēdienu brokastīs un tiek nodrošināts, jā, varbūt vecāku piemaksāts, pat launags, jo labi taču zinām, ka bieži vien mācību iestādē skolēni pavada lielāko dienas daļu. Pilsētas skolu audzēkņi  interešu izglītību var tvert riņķī un apkārt, bet lauku skolās pulciņš aiz pulciņa mēdz notikt līdz pat vēlai pēcpusdienai. Starp citu, arī šis ir pašvaldību neatsverams devums.

Šonedēļ notikušās Eiropas Mobilitātes nedēļas 2019 temats bija «droša pastaigāšanās un braukšana ar velosipēdu». Akcijā iesaistījās arī Valmieras pilsētas pašvaldība, noskaidrojot pilsētā velosipēdistiem draudzīgākās iestādes un darba devējus.

Piekritīsiet, ka ir starp mums cilvēki, kuriem negribas tā vienkārši paiet garām. Valmierā Stacijas ielas 13. mājas iedzīvotāji vēlējās «Liesmā» dalīties cieņpilnā apbrīnā par savu kaimiņu – vienu no šī daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem PĒTERI EGLĪTI. Viņam 24. septembrī būs 90!