Mēdz teikt, ka svētku nevarot būt par daudz. Sevišķi jau latviešiem, kam tik daudz sēru dienu kalendārā. Un vēl ir dzirdēts teiciens: svinēt var katru dienu — gan jau iemesls atradīsies. Rīt, 8. martā, daļai sabiedrības, kas šad un tad vēl mīl kavēties pagātnes atmiņās, tāds iemesls būs kādreiz vērienīgi svinētā starptautiskā sieviešu diena. Par tās atzīmēšanu vēl joprojām tiek lauzti šķēpi diskusijās starp zvērinātiem antikomunistiem, kas to uzskata par nežēlīgi izskaužamu padomju ideoloģijas palieku, un mūžīgajiem romantiķiem, kas ir pārliecināti, ka sveikt sievas, mātes, māsas, kolēģes šajā dienā ar puķēm un šampanieti ir jauka tradīcija, ko vairums sieviešu atbalsta ar patiesu sajūsmu, jo saņemt dāvanas allaž ir patīkami.

Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums 2. martā tikās ar Valmieras Valsts ģimnāzijas trim desmito klašu kolektīviem un skolotājiem. Saruna notika skolas projektu nedēļas laikā.

Jaunais gads atnācis ar jau labi zināmajām vecajām problēmām pasažieru pārvadātājiem, piedevām vēl tagad valstiski aktuāls temats — maršrutu optimizācija, kas, protams, nav labas dzīves dēļ... Par to, kāda šajā ziņā situācija Vidzemes pusē, Liesmai vakar klāstīja VTU Valmiera valdes priekšsēdētājs OSKARS SPURDZIŅŠ.

Tā pēc Tirgotāju asociācijas gadskārtējā konkursa «Latvijas labākais tirgotājs 2017» droši var teikt vietējie uzņēmēji RUTA un JĀNIS LILIENFELDI, kuru ģimenes uzņēmuma mājsaimniecības preču veikali «Valrek» Valmierā un Strenčos un tāda paša nosaukuma vairumtirdzniecības noliktava Valmierā, Mūrmuižas ielā, ir ierindoti starp labākajiem valstī.

Valmieras veikalam šī ir jau sestā, bet noliktavai — ceturtā prestižā konkursa ekspertu atzinība.

Bērni un jaunieši mūsdienās ir citādi. Ekonomiskās, politiskās un sociālās pārmaiņas ir kardinālas. Tas nozīmē vienu — mainās arī mūsdienu cilvēkam nepieciešamās prasmes un visa izglītības loma. «Pasaules ekonomikas forumā 2017» vēstīja, ka 65% bērnu, kuri tikai sāks skolu, strādās profesijās, kādu pašlaik vēl nav, tāpēc ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē pārskata pašu būtiskāko skolā — ko mācīt un kā mācīt? Valsts izglītības satura centrs (VISC) uzskata, ka pārmaiņām jābūt mācību saturā, mācīšanas pieejā, mācību darba organizēšanā un vērtēšanā. Tāpēc pašlaik tiek strādāts pie tā, lai izstrādātu, aprobētu un pēctecīgi ieviestu tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, lai skolēnos attīstītu 21. gadsimtam svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes.

Mazsalacas vidusskolas direktores vietnieces izglītības jomā Ivetas Jātnieces uzaicināta, skolā viesojās tulkotāja Valda Jēkabsone-Valtere. Būdama 1983. gada absolvente, tulkotāja labprāt atgriezās savā skolā, lai  9.-12. klašu skolēniem pastāstītu par savu darba ikdienu un izaicinājumiem.

Valmieras novada fonds martā atskatās uz iepriekšējā gadā paveikto, 2017. gadu novērtējot kā ļoti sekmīgu.

Rīt tā būs atkal klāt. 8. marts iekļauts oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā, un tas neatkarīgi no tā, vai šo dienu izjūtam kā Starptautisko sieviešu dienu vai, kā tautas mutē mēdz teikt, tulpju svētkus.

Sestdien tika parauts vaļā XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku dažādu koncertu biļešu maiss. Nekādu pārsteigumu nebija, viss notika tieši tā, kā mēdz būt ikvienā ambiciozā projektā, kurā jūtami pieklibo menedžments. Gribējās, kā labāk, sanāca kā parasti... Vainīgi, protams, ir visi citi, izņemot rīkotājus: sākot ar negausīgo Biļešu paradīzi, lēno internetu, zaglīgajām dzīvajām kasierēm, biļešu interneta tirdzniecības jaucējiem — hakeriem, cerams, ne Kremļa sūtītiem, un beidzot ar tirgus sludinājumu portāliem, kuros dārgākās biļetes uz Noslēguma koncertu Mežaparka estrādē jau tirgo par pieckāršu cenu, un Facebook konkursiem, kur biļetes jau parādās kā balvas. Svētku rīkotāji, protams, uz āru rāda, ka visu to monitorē, neatbalsta tādas iniciatīvas, izsaka nožēlu, pat vēršas policijā par signāliem. Kaut iekšēji varbūt ņirdz: par viņu naudu mēs rīkojam svētkus, un viņi vēl stāv rindā pēc biļetēm. Un pērk arī! Jo vienas dienas laikā nopirktas 81309 biļetes jeb 86% no 95250.

Kā zināms, 9. martā Bulduru dārzkopības vidusskolā notiks biedrības «Zemnieku saeima» gadskārtējais kongress. Es biedrības valdē, pārstāvot Vidzemes lauksaimnieku intereses, strādāju jau piecus gadus, un katru gadu, gatavojoties kongresam, galvenā rūpe ir par kādu citu lauksaimnieciskās ražošanas un lauku attīstības tēmu. Šoreiz jau labu laiku nākas uzklausīt zemnieku sašutumu par necerēti lielajiem elektroenerģijas rēķiniem. Arī pats savā saimniecībā, kur nodarbojos arī ar graudkopību un sēklkopību, to izjūtu sāpīgi. Kā zināms, ar šo gadu mainījās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) iekasēšanas kārtība. Tagad OIK aprēķina ne tikai par reāli patērēto elektrības daudzumu, bet arī par pieslēguma jaudām. Rezultātā rēķini pieauguši visiem, kam ir lielas pieslēguma jaudas. Mūsu biedrības rīcībā ir fakti, ka lauksaimnieku elektroenerģijas rēķini janvārī salīdzinājumā ar decembri kāpuši par 40 — 60%, un tur pie vainas ir tieši jaunā iedaļa rēķinā — jaudas obligātā iepirkuma komponente par apmēriem.