Tā kā arī Vidzemes un Latgales gandrīz 600 lauksaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai «VAKS» šī ražas vākšanas, graudu pirmapstrādes un realizācijas sezona slikto laika apstākļu dēļ ievilkusies par mēnesi garāka nekā citkārt un tās nobeigums šoreiz sakrita ar mūsu tautā tik nozīmīgo Mārtiņdienu, tad arī to Valmierā, Mūrmuižas ielā, rībot «Iļģu» bungām, vidzemnieki un latgalieši svinēja kopā. Ne tikai atskatoties uz lietaino sezonu, kurā galvenā palīgierīce bijusi trose, bet arī svinīgi atklājot jauno sēklu līniju — atsevišķu ražotni ar sēklu pieņemšanu, tīrīšanu, šķirošanu, kodināšanu un fasēšanu.

Ar V. Mikalauska Panevēžas Mākslu ģimnāziju mūs saista sadarbība un draudzība jau 12 gadu garumā — no 2005. gada, kad X Starptautiskā jauno pianistu konkursa žūrijā Valmierā strādāja skolotāja Asta Kapučinskiene. Mākslu ģimnāzijas audzēkņi bijuši X, XII, XIII, XVI un XXI Valmieras jauno pianistu konkursa dalībnieki, savukārt Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi piedalījušies V. Mikalauska Panevēžas Mākslu ģimnāzijas organizētajā starptautiskajā jauno mūziķu (solistu un ansambļu) festivālā - konkursā AMBER NOTE, skolas koris piedalījies Sv. Cecīlijai veltītajā festivālā - konkursā Panevēžā. Valmierā viesojusies arī ģimnāzijas direktore Emilija Kriščiūnaite.

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā Psiholoģijas dienu 2017 ietvaros norisinājās Biodanza jeb Biodejas meistarklase kopā ar psiholoģi, Biodanza skolotāju treneri Saivu Brūderi-Rusku 10. un 12. klašu psiholoģijas priekšmeta skolēniem. Meistarklases mērķis bija piedāvāt jauniešiem ieskatu profesionālajā izglītībā «Biodanza skolotājs-treneris», praktiskā, interaktīvā un atraktīvā veidā iepazīstot pašu metodi. Šāda veida pasākumi vidusskolēniem palīdz iepazīt darba pasauli, pieņemot lēmumus un veicot pašnovērtējumu attiecībā uz profesijas izvēli. Jaunieši ir pateicīga mērķgrupa, jo intensīvi meklē savu es un veidus, kā to iepazīt un pilnveidot.

Liekas, vēl pavisam nesen RITA un GUNĀRS VITMAŅI tika celti Zelta pāra godā, bet kopš tās dienas nu jau pagājuši desmit gadi un viņu laulībai jau dimanta mirdzums...

Pirmdienas vakarā kinoteātrī «Splendid Palace» Rīgā svinīgā ceremonijā tika pasniegta Nacionālā kino balva «Lielais Kristaps» pavisam 23 kategorijās, no kurām sešās to saņēma režisora Viestura Kairiša filma «Melānijas hronika».

Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca darbojas jau 110 gadus. Taču tā mainās — aug un attīstās. Tas nav trako nams, bet neatliekamās palīdzības stacionārs psihiatrijā. Ārstniecības iestāde, kuras saturs un veikums ir gana nopietns.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji izglītības un pirmsskolas izglītības iestādēs ir bieži viesi. 8. novembrī sadarbībā ar Valsts policiju un Ceļu satiksmes drošības direkciju dienests uzsācis informatīvo kampaņu, kuras laikā iedzīvotājiem visā Latvijā tiek atgādināts par pareizu rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī ugunsdzēsības aparāta nepieciešamību automašīnās.

Novembri nu jau vairākus gadus esam ieraduši dēvēt par patriotisko mēnesi. Šogad tas iedegtu piemiņas svecīšu un lāpu gājienu gaismā sarkanbaltsarkans ir iekrāsojies veselas nedēļas garumā. Tā ir pat izteikti simboliska, jo pirms mūsu nācijas valstiskā veidojuma sākuma 1918. gada 18. novembrī būtiska bija latviešu strēlnieku bataljona dzimšana trīs gadus iepriekš. Šī bataljona vīri pēc tam kļuva par Latvijas brīvības cīnītājiem, nodrošināja mūsu valsts militāro pirmsākumu un izcīnīja uzvaru pār skaita ziņā pārāko Bermonta karaspēku. Tieši tādēļ godinājumu vispirms Lāčplēša dienā ir pelnījuši karavīri un tikai nedēļu pēc tam valstsvīri, kuri 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti. Atcerēsimies arī, ka vēl vairākus mēnešus pēc šī drosmīgā soļa to, būt vai nebūt šai valstij, izšķīra strēlnieku varonība, jo turpinājās karadarbība.

Kā mūžīga uguns liesma mūsu atmiņās vienmēr paliks mūsu valsts brīvības cīnītāji. Arī šogad 11. novembrī šīs atmiņas kopā vijām, pulcējoties dažādos atceres pasākumos viscaur Latvijā. Tradicionālajā lāpu gājienā Valmierā, lai arī piedalījās nedaudz mazāk ļaužu nekā citus gadus, tuvības gars neizpalika — plecu pie pleca līdz Brāļu kapu kopai Valmieras Pilsētas kapos soļoja gan lieli, gan mazi.

Lepojamies ar Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm, bet izrādās, ka mūsu reālās dabas vērtības nu jau gadsimtu neviens nopietni nav apzinājis. Cerams, ka šo robu aizpildīs ES Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» ietvaros šogad Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valstī uzsāktā biotopu kartēšana, «dabas skaitīšana».