18. septembrī Klaipēdā (Lietuvā) tika organizēta Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas (BSSSC)* valdes sēde, kurā Latviju pārstāvēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes loceklis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums un VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Notvert dabas skaistumu, iemūžināt neviltotas emocijas, sajust mirdzumu pieneņpūkās – tā ir mazsalacietes SIGITAS ANDERSONES aizraušanās.

Ne tikai Miķeļdienas tirgus, bet dažādi notikumi bērnudārzā, skolā un kultūras centrā ļauj atzīt, ka Ramatā dzīve neapstājas.

«Mēs jau sagatavojam ne tikai mūziķus, bet arī zinošus mūzikas klausītājus. Un tieši tāpat ar mākslu. Svarīgi ir bērnā nenoslāpēt vēlmi izzināt. Kamēr tā ir, viņš mācās un attīstās,» tā Mazsalacas mūzikas un mākslas skolas direktore INETA MARTINSONE. Ineta skolas darbu vada kopš šī mācību gada.

Mazsalacas pirmsskolas izglītības iestādē, tāpat kā citos bērnudārzos Latvijā, izglītojot pašus mazākos un lielākos sagatavojot skolai, izmanto kompetencēs balstīto pieeju.

Valmieras Kultūras centra jauktajam korim Valmiera šis gads aizrit jubilejas zīmē – tiek svinēti 45 skanīgi un dziesmu pilni gadi.

Kad koki pamazām ietērpjas krāsainā lapu rotā, klāt ir Dzejas dienas, kurām veltītie pasākumi notiek visā Latvijā.

Latvijas augstākās izglītības nozari nu jau krietnāku laiku tricina skandāls ap mūsu valsts vadošās augstākās izglītības iestādes – Latvijas Universitātes (LU) – rektora amatu vai, pareizāk, ap Indriķa Muižnieka tiesībām tikt atkārtoti apstiprinātam šajā postenī.

Dažādās jomās mēdzam Latviju salīdzināt ar mūsu tuvāko kaimiņvalsti Skandināvijas virzienā – Igauniju. Visbiežāk jau šī mērīšanās tomēr par labu mūsu valstij nesanāk – tur igauņi mums priekšā, tur viņi dara vienkāršāk, tur viņi visu paveic ātrāk... Visbeidzot, valsts budžets Igaunijai, kas izmēros atpaliek no Dzintarzemes Latvijas, krietni pilnāks, un, kā tiek stāstīts, to kaimiņi iespēj ar krietni kompaktāku ieņēmumu iekasēšanas iestādes darba kolektīvu un bez izteikti represīvām metodēm.

Ipiķu pagasts, kā zināms, ir uz ziemeļiem izvirzītākā teritoriālā vienība Latvijā. Tā vēsturiski izveidojusies no divām kādreizējām Ipiķu un Ķirbēnu muižām. Ziemeļu daļā pagasts 21,7 km garumā robežojas ar Igauniju. Ipiķu pagasts ir viens no mazākajiem Latvijā, jo tā platība ir vien 67,4 kvadrātkilometri. Toties tā ir zaļa un tīra vide, kur ligzdu vijot melnais stārķis, mājo melnā dzilna, pastaigājas lācis un vilki iezīmē savas robežas.