Jau trešo gadu Valmieras cietums iesaistās Mākslas dienās, šoreiz iedvesmu smeļoties tēmā «Mākslas dārzs».

Valmieras tehnikumā 13. aprīlī tika parakstīts trīspusējs sadarbības līgums starp Vidzemes reģiona trim profesionālās izglītības kompetences centriem —  Smiltenes tehnikumu,  Priekuļu tehnikumu un Valmieras tehnikumu.

Aprīlī, krāsu un mākslas mēnesī, šī saprašanās uzplaukst  jo īpaši, iegūstot jaunas izpausmes. Kaut gan radošā dzirksts Valmieras Mākslas vidusskolā nerimst visu mācību gadu. Šomēnes vien skolas audzēkņi apmeklēja izstādes Rīgā, iepazīstoties ar pasaulslaveno mākslinieku darbiem izstādē «Prado 12 raksturi» Rīgas Biržā, kā arī   novērtējot mākslas izstādes Arsenālā un Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Savukārt skolas galerijā K2 līdz 8. maijam aplūkojama Lienas Bondares izstāde Retro, kurā eksponēti sietspiedes darbi no cikliem Parfīms un Tukšs, kas radīti no 2005. līdz 2016. gadam. 19. aprīlī notika seminārs-prezentācija «Koksnes apdares materiāli», kurā ar dabiskajām augu eļļām un vasku topošos interjera dizainerus iepazīstināja Osmo Holz und Color GmbH&Co pārstāvniecības Latvijā vadītājs Agris Ramats. Savukārt vakar norisinājās konkurss «Mākslas dārzs» vispārizglītojošo skolu 9. un 12. klašu skolēniem.

Tā savus 35 gadus skaisti, krāsaini un stalti aizvadījis Valmieras sākumskolas un Valmieras Valsts ģimnāzijas deju kolektīvs Pērkonītis.

Lauku vidū atstāti diži koki, pat vēl ne dižkoki, Latvijas ainavā pagājušā gadsimta vidū bija ļoti ierasti. Tie ne tikai katram tādam laukam deva īpašu kopskatu, bet arī bija pat ļoti vajadzīgi: šo koku ēnā tīrumā strādājošie saulainā dienā uz brīdi varēja atpūsties vai launagu ieturēt. Kad lauku darbos arvien vairāk sāka izmantot jaudīgu tehniku un arvien mazāks skaits cilvēku rosījās druvās, sāka zust arī vajadzība pēc tādām ēnainām atpūšanās vietām. It sevišķi kolhozu gados katru koku lauka vidū vai malā sāka uzskatīt par traucētāju tehnikas raitam darbam, par koka apakšā augošu nezāļu sēklu izkaisītāju tīrumā. Tika uzsākta tīrumos augošu koku masveidīga iznīcināšana, lai no daža gandrīz jau dižkoka statusu sasnieguša vaļā tiktu, tos pat  spridzināja.

Kopš 20. aprīļa Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) atkal ir ģenerāldirektors. Par to konkursa kārtībā kļuvis diplomēts biologs Juris Jātnieks, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze dažādos posteņos valsts pārvaldē. To starpā viņš jau ir strādājis DAP — no 2010. līdz 2011. gadam par Teiču dabas rezervāta direktoru un no 2012. līdz 2013. gadam par DAP ģenerāldirektora vietnieku. J. Jātnieks kopš 2013. gada 1. janvāra vadīja arī Eiropas Savienības LIFE NATURA programmas projektu.

Lai arī šis pavasaris ir ļoti untumains, daudzviet krietni virs zemes paguvuši izslieties svaigi salātos un ēdienu piedevās baudāmi zaļumi, kas lielākās vai mazākās buntītēs jau nopērkami tirgū. Starp tiem arī lakši jeb meža ķiploki, kuru pēc ķiplokiem smaržojošās un arī garšojošās lapas visgardākās ir tieši pavasara svaigumā. Lakši ir pietiekami īpatnējs garšaugs, lai par nelielu buntīti tirgū prasītu pat eiro.

Pieļauju, ka pirmais medību trofeju eksperts bija vajadzīgs jau tad, kad pirmais homo sapiens pasaulē nomedīja savu pirmo lāci vai briedi un gribēja šī dzīvnieka galvaskausu vai ragus salīdzināt ar kaimiņu alā dzīvojoša mednieka līdzīgām trofejām. Tāpēc ir īstā reize Vīru lietās aplūkot sīkāk šīs profesijas — sertificēta medību trofeju eksperta — īpatnības. Un kurš gan to zinās labāk par viņu! Esiet pazīstami: Latvijā galvenais medību trofeju eksperts JĀNIS BAUMANIS. Ikdienā viņš arī pats galvenais mūsu valsts mednieks — Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdis, tātad par medību lietām Latvijā zina gandrīz visu.

Valmieras Viestura vidusskolā izlolotais bērnu un jauniešu teātru festivāls «...un es iešu un iešu!» atkal ir klāt — šodien un rīt jau desmitais!

Aprīļa otrajā svētdienā Valmieras 5. vidusskolas zālē mūzikas mīļotājiem atkal bija iespēja klausīties Valmieras Mūzikas skolas pedagoģes Gaidas Ungures audzēkņu vokālās mūzikas koncertus.