Tepat netālu esošā Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija bieži un labprāt mēdz sevi pieskaitīt pie ziemeļvalstīm. Arī Latvijā šāda tendence ir gana izplatīta, un bieži nākas dzirdēt, ka vispār jau mēs neesam nekāda Austrumeiropa, bet gan piederam pie Ziemeļeiropas. Vienīgi vēsturiski ir tā sagadījies, ka esam nonākuši ne gluži tur, kur mums vajadzētu būt.
Dzīvē mēdz būt situācijas, kad paviesoties atbraucis kāds mīļš ciemiņš, kam mājās gatavots ēdiens diez ko negaršo, toties nav nekādu iebildumu pret picu vai frī kartupeļiem. Šādos gadījumos parasti tiek uzmeklētas sabiedriskās ēdināšanas iestādes, kurās tādas mantas netrūkst.
Piekritīsiet, ka, dodoties pa mūsu reģiona lauku ceļiem, nevar nepamanīt pašlaik skaisti sazaļojošos jaunos rapšu sējumus, un tā vien liekas, ka to šogad ir stipri vairāk nekā pērn. Vai tā? «Liesma» šo jautājumu uzdeva Vidzemes un Latgales graudkopības lielākā kooperatīva «VAKS» komercdirektorei un agronomei ZINTAI JANSONEI. Lūk, ko uzzinājām!
«Ko darīt pēc skolas?» — atbildi uz šo jautājumu meklē skolēni un viņu vecāki. Pirmdien pie Valmieras Kultūras centra informatīvā pasākumā stāstīja un rādīja, cik daudz interešu izglītības iespēju piedāvā mācību iestādes Valmierā.
Zemkopības ministrija aicina ikvienu interesentu apmeklēt vienu no Latvijas simtgades lielākajiem notikumiem Rīgā «Lauki ienāk pilsētā» sestdien, 8. septembrī, 11. novembra krastmalā no pl. 10 līdz 20.
Apstiprināta Zemkopības ministrijas sagatavoto traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas, kā arī traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība. Noteikumi sagatavoti, atsaucoties lauksaimnieku un mežsaimnieku ierosinājumam vienkāršot traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanu, tādējādi arī samazinot vadītāja apliecības iegūšanas izmaksas.
Tieši pirms jaunā mācību gada sākuma (no 28. augusta līdz 2. septembrim) astoņi Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēni un divas skolotājas devās uz Norvēģiju, lai kopā ar Bjornegardas skolas skolēniem, viņu pedagogiem un vecākiem iekarotu Besseggen virsotni (1743 m). Lai arī tas nav Norvēģijas augstākais kalns, toties popularitātes ziņā tas noteikti ir pirmajā vietā, jo ceļotājus valdzina ar gleznainām kalnu un ezeru ainavām.
Visu pagājušo nedēļu Valmieras Jauniešu centrā (VJC) «Vinda» norisinājās atvērto durvju dienas ar mērķi bērnus un vecākus iepazīstināt ar pieejamajām nodarbībām, sniegt informāciju par neskaidrajiem jautājumiem, kā arī iepazīstināt ar pulciņu ikdienu.
Kārtējo SynotTip futbola Virslīgas spēli VALMIERA GLASS VIA otro nedēļas nogali pēc kārtas aizvadīja Rīgā, šoreiz Skonto stadionā tiekoties ar Riga FC. Šīs cīņas liktenis izšķīrās vien spēles pēdējā ceturksnī, kad laukuma saimniekiem izdevās gūt trīs bezatbildes vārtus.
Kad rudens Latvijas dabas ainavas izkrāso neiedomājamākos toņos, ar izteikti taisnām līnijām tajās atkal iezīmējas baronu un muižkungu atstātais mantojums — alejas. Tās stādītas uz muižām, medību pilīm un šodien pat vairs neizskaidrojamām vietām. Ar alejām Latvijā savā laikā ienāca dažādas svešzemju koku sugas. Tā vai cita iemesla dēļ (sevišķi gados, kad aleju stādīšana vairs tikpat kā nenotiek) 60 no senajām alejām ir ieceltas dabas pieminekļu kārtā. Tuvējie (bijušajā Valmieras rajonā) šādi dabas pieminekļi ir Bauņu muižas aleja, Dikļu muižas aleja, Lizdēnu lapegļu aleja, Mazsalacas Parka ielas aleja, Podzēnu aleja, Rencēnmuižas ozolu aleja.