2018. gads Valmieras vieglatlētiem iesācies pozitīvā gaisotnē — gūtas medaļas vietēja mēroga sacensībās, Latvijas čempionātos jauniešiem un pieaugušajiem izcīnītas desmit zelta medaļas, vairāki mūsu sportisti pārstāvējuši Latvijas izlasi starptautiskās sacensībās. Pozitīvo darbu sarakstu papildina janvāra noslēgumā pieņemtais Valmieras pilsētas pašvaldības domes lēmums atbalstīt projekta «Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcija un vieglatlētikas manēžas būvniecība» realizācijas uzsākšanu.

Apjomīgā pētījumā par iedzīvotāju uzskatiem un attieksmi pret ugunsdrošību konstatēts, ka Latvijas sabiedrība ir ieinteresēta saņemt informāciju par ugunsdrošību, bet joprojām nav gatava veikt nepieciešamos pasākumus un darbības, lai savu mājokli un apkārtējo vidi padarītu ugunsdrošu.

Es ar ļoti lielām cerībām skatos uz jauno — kompetenču pieeju. Tur tomēr speciālisti strādājuši. Gribu pateikt to, ko mēs šodien katru dienu Burtiņā atkārtojam saviem skolotājiem un saviem darbiniekiem. Pirmkārt, pirmsskolas periodā bērnam pats svarīgākais ir kustība! Jūs, kam mājās bērni un mazbērni, paskaitiet: 10 tūkstoši soļu dienā! Tāpēc bērnam, kad viņš vēl ir ļoti mazs, ir jābūt aktīvam, lai smadzenēs izveidotos visas vajadzīgās sinapses*, kurās jūs, skolotāji, pēc tam varēsiet ielikt matemātiku un visu citu pārējo.

Pēdējo gadu laikā arvien ērtāk pieejami un kārdinošāki ir kļuvuši dažādi kredītdevēju piedāvājumi, kas jauniešiem liek domāt, ka vienkāršāk ir aizņemties, nevis veidot uzkrājumus sava mērķa sasniegšanai. Un, kā jau zinām, reklāma ir spējīga iznīcināt pat visdzīvotspējīgākās smadzenes, nešķirojot ne to vecumu, ne etnisko piederību.

Valmieras Gaujas krasta vidusskolas skolēnu un pirmsskolas grupu kolektīvi izcīnījuši iespēju piedalīties Integratīvā mākslas festivāla «Nāc līdzās!» lielkoncertā.

No 27. līdz 29. martam Burtniekos risināsies Latvijas valsts simtgades projekta «Burtnieku pils tīstokļus meklējot» noslēguma pasākums. Gada laikā notikušas septiņas darbnīcas, un marta beigās dažādu nozaru mākslinieki vēlreiz atgriezīsies Burtniekos, lai kopā ar dalībniekiem atcerētos darīto un pieredzēto, kopā radītu ko jaunu un aicinātu novada iedzīvotājus uzzināt vairāk par projektu un laikmetīgo mākslu.

Vairāk nekā 62 Mazsalacas novada ģimenes un teju 200 vietējos no Skaņkalnes, Sēļiem, Ramatas puses ir skāris 1949. gada 25. marts. Sāpinājis tas ir ļoti daudzus.

Visi Mazsalacas novada jaundzimušie, kuri pasaulē būs nākuši Latvijas apaļās jubilejas gadā, dāvanā saņems sudraba monētu.

Maija Āboltiņa nākamgad svinēs apaļu darba jubileju. Tie būs 50 darba gadi, kas pagājuši Mazsalacā. Visu laiku viņa bijusi uzticīga medicīnai.

Lai raksturotu RigaTV24 raidījuma Rampas ugunis vadītāju ANDRI KIVIČU, manuprāt, pietiktu ar vienu teikumu — nevajag būt pareizam, vajag būt īstam, jo pats Andris ne reizi vien uzsvēris, ka godīgums strādā. Patiess viņš cenšas būt arī savās dziesmās, kuras nemēdz būt jautras, bet drīzāk gan smeldzīgas, un neapvainojas, ja pēc autogrāfa atnākusī meitene godīgi atzīstas, ka neviena no Andra dziesmām viņai nepatīk. Izmantojot gadījumu, kad dziesminieks un TV personība ar nelielu koncertu ciemojās Valmierā, aicināju viņu uz sarunu, jo, kā atklājās uzstāšanās laikā, šajās dienās ēterā iet tūkstošā pārraide Rampas ugunis.