Izlēmīgi vīri

Brīvības cīņās par Latvijas neatkarību un patstāvību (1918-1920) nozīmīgu ieguldījumu deva militārais formējums, kuram pirms simt gadiem piešķīra Valmieras vārdu! Kā pirmo kājnieku pulku to dibināja 1919. gada 18. februārī Tērbatā (tag. Tartu) Igaunijā. Kāpēc vēsturiskais notikums norisinājās ārpus Latvijas? Atbilde meklējama toreizējā sarežģītajā politiskajā situācijā, — proti, pie varas kopš 1918. gada decembra atradās lielinieki jeb komunisti. Arī daļa valmieriešu atbalstīja P. Stučkas režīmu. Taču netrūka patriotisku un dedzīgu vīru, kuri meklēja iespēju palīdzēt atjaunot nesen proklamētās valsts suverenitāti.

Miķelim pēdējā laikā sanācis biežāk pabūt jaunajā Valmieras guļamvagonā – papriecāties par itin lepnajiem auto, kas noparkoti lielajā stāvlaukumā pie abiem jaunajiem īres namiem. Kā zināms, uz šejieni – ja nu gadās kādi spiedīgi apstākļi Rīgā – gatavs pārvākties pat Latvijas premjers, viņam neskarts trijnieks joprojām tiek turēts rezervē... Kaut arī īres nauda nav gluži sviestmaizes vērtē, tomēr te labprāt mitinās ļaudis, kuri to var atļauties un kaut kādu iemeslu dēļ pagaidām vēl nav gatavi sava mitekļa pirkumam. Pagaidām, kā Miķelis uzzināja, tikai dažiem īrniekiem radušās problēmas ar īres nomaksu.

Aizvadīti Latvijas simtgades svinēšanas pasākumi. Tos sagaidot, daudzviet bija pieteikta simt labu darbu izdarīšana, no kuriem vairums arī izdarījās. Var pat nojaust, ka daudziem simtgades slavinātājiem nu ir spēku krāšanas un atpūšanās laiks, lai viņu pēcteči sevi vēl izteiksmīgāk pieteiktu pēc nākamajiem simt gadiem. Iespējams, ka arī tikai tad būs visdziļākā vērtēšana, kas no pērn simtgadei veltītajiem darbiem ir labi un gudri darīti un kas ne gluži.

Laikā, kamēr Latvijā savā ziņā vēl nav īsti beigušies ar Saeimas vēlēšanām saistītie procesi – par finišējušiem tos ir pieņemts uzskatīt pēc tam, kad vēlēšanu rezultātā izveidotā valdība ir nostrādājusi simt dienas, valsts jau ir sākusi gatavoties jaunām, šoreiz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Krimināllikumā rakstīts, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat pieciem gadiem. Lielākajā vairumā šādu nodarījumu gadījumos suņu, kaķu un citu dzīvnieku pāridarītāji mūsu valstī izsprūk bez viesošanās vietās, kur ikdienā uz sauli var vērties vien caur restotu lodziņu.

Slimniekiem būs daudz ērtāki ārstēšanās apstākļi Vidzemes slimnīcas Terapijas 2 nodaļā.

Publisko lekciju un atklāto diskusiju Vērtības Eiropas Savienībā un Latvijā sestdien Vidzemes Augstskolas bibliotēkā jurists, politologs un Eiropas tiesas tiesnesis EGILS LEVITS sāka ar dažādiem piemēriem no Eiropas tiesas prakses, lai tādējādi ilustrētu, ka jebkura cilvēka, organizāciju un arī valsts rīcība vienmēr balstīta noteiktās vērtībās, un lekcijas turpinājumā analizējot, cik svarīgi apzināties, kādas vērtības mēs katrs ar savu rīcību īstenojam.

Ar smiekliem, krietnu satraukumu un prieku par izdošanos ir noslēdzies populārā konkursa «Laukiem būt!» pusfināls. Konkursu jau septīto gadu rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Tādējādi konkursa finālā marta beigās par naudas balvu sava biznesa idejas īstenošanai sacentīsies 16 jaunieši četrās dažādās kategorijās.

BAIBA ŠULCE savas profesijas meklējumus uzsāka ar domu, ka vēlas palikt Valmierā, taču tajos mazliet apmaldījās pēc vidusskolas. Viņa sevi vidusskolā atceras starp tiem jauniešiem, kuriem nebija izvēlēta noteikta nozare un apgūstamā profesija. Kaut kur galvā bijusi doma saistībā ar zobārstniecību, tomēr, baiļu mākta, Baiba izvēlējās turēties kopā ar savām draudzenēm. Apzinoties, ka izvēlētās studijas nav piemērotas viņai, pēc gada, pārvarējusi sākotnējo nedrošību, viņa uzsāku ceļu uz savu šī brīža profesiju – zobu higiēniste. Jau gadu Baiba ir daļa no Dentalfix zobārstniecības.

Februāra vidus ir laiks, kad tiek svinēta mīlestība. Dabā vērojamas pirmās pavasara vēsmas, un gaisā virmo iemīlēšanās. To jūtot, arī Valmieras tehnikuma audzēkņi parūpējās par svētkiem, piedaloties muzikālajā konkursā «No sirds uz sirdi». Konkursā sacentās desmit priekšnesumi, kurus arī vērtēja barga žūrija.