27. oktobrī atpūtas un sporta kompleksā Avoti notika jau otrā Burtnieku novada pašvaldības rīkotā konkursa Ideja Burtnieku novadam noslēguma pasākums.

Tik optimistiski par savas biznesa idejas — presētu salmu paneļu koka rāmjos — vēršanos plašumā spriež šī gada konkursa Ideja Burtnieku novadam uzvarētājs JĀNIS SAULĪTIS. Viņa pagaidām vēl ļoti kompaktajā ražotnē, kas ierīkota Pidriķī, pāris metrus no Valmieras – Burtnieku lielceļa esošajā savulaik Jāņa tēva privatizētajā svaru mājā, paviesojos otrdienas pēcpusdienā.

Jaunievēlētā Burtnieku novada dome ķērusies klāt pie jau sen zināmas, tomēr vēl līdz galam neatrisinātas problēmas — kā brālīgi sadalīt intereses ezerā starp zvejniekiem, makšķerniekiem un tūrisma uzņēmējdarbības veicējiem. Tapšanas stadijā patlaban pilnīgi jauns veidojums — Burtnieku ezera konsultatīvā padome, kurai jau ir savs domnieku iecelts vadītājs — pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs. Par visu pārējo stāsta pats VALĒRIJS SEILIS.

Mans sarunu biedrs MĀRTIŅŠ VECVAGARS uzsver, ka Valmieras pagasta kultūras nama vadītājs esot tikai pagaidām. Kamēr māte (Līga Stebere) nedaudz atvelk elpu... Viņam tāpat ideju pilna galva, gan jau sanāks arī to visu realizēt, jo Mārtiņš acīmredzami ir kultūras cilvēks ar apgriezieniem.

Sagaidot Baltijas valstu simtgades, visos Latvijas teātros Baltijas Drāmas foruma ietvaros notiek nacionālās dramaturģijas izrāžu parāde. Arī Valmierā.

Tautas deju ansamblis (TDA) Gauja ielūdz uz koncertu Gaismu Latvijai 11. novembrī pl. 18 Valmieras Kultūras centrā.

Nupat no «Vienotības» rindām tika izslēgta partijas nu jau bijusī ilggadējā līdere Solvita Āboltiņa. Politiķe tika vainota, ka rīkojusies pretēji partijas valdes lēmumam — publiski komentējusi iespējamo jauna ekonomikas ministra virzīšanas procesu un kandidātus, pretnostatījusi frakcijas darbu partijas valdes darbam utt., kas viss kopā saucas par intrigu vērpšanu.

Viena no mūsu lielākajām bagātībām ir Latvijas daba, kas uz citu valstu fona ir saglabājusies tīra un zaļa. Tā ir bagātība, kas mums jāsargā. Tādēļ man neliek mieru vairākas nozīmīgas lietas, ko ne šajā, ne iepriekšējos parlamenta sasaukumos nav izdevies sakārtot. Viena no tām ir PET pudeļu un cita veida iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana.

Lai dzīves ritms nekļūst pārāk vienmuļš un pat garlaicīgs, manuprāt, ik pa laikam dzīvē, sadzīvē, pagastā un pat visā valstī ir vajadzīga kāda kņadiņa, satraukumiņi un dažādības. Ir taču jautri vērot, ka daža iecere vai pasākums, kas kādam par sevi augstās domās esošajam šķiet pat zelta vērtībā, daudzu citu vērtējumā ir kaut kas diezgan sūdīgs. Tādu, gluži pretrunīgu vērtējumu nu jau labu laiku ir izpelnījušās arī tā sauktās «deputātu kvotas». Kaut gan par kādām vēl tur pretrunām drīkst runāt vismaz valdību veidojošo partiju deputāti, ja premjerministrs Māris Kučinskis pietiekami atklātā tekstā ir pateicis, ka šīs kvotas, viņaprāt, lieliski izveidotajam šī gada budžetam pagājušajā rudenī «uzlika virsū pamatīgu traipu».

Ar joni tuvojas Mārtiņdiena, ko izsenis dēvē arī par Apkūlību dienu. Tautas tradīcijās iesakņojies, ka ap šo laiku ierasti ar godu beidzami sezonas lauka darbi: jāpabeidz vēl pēdējie kulšanas un zemes aršanas metri. Tiesa, mūsdienās gan globālā sasilšana, gan citi dabas untumi šo seno paražu un lauku darbu ierasto ritējumu krietni patraucē un dažkārt pat izjauc. Ne velti šovasar Latvijā daudzviet nevarēja ne ierastajos termiņos labību nokult, ne kartupeļus bez problēmām norakt, ne arī ziemājus iesēt. Mārtiņš jau klauvē pie durvīm, bet daudziem lauksaimniekiem joprojām katra bezlietus diena ir zelta vērtē. Un katrs tajās dara, ko var. Nesen Jeru pagastā «Liesma» vēroja, kā vienā no ceļmalas laukiem visai prāvu platību akurāti uzara. Arājam izlūdzāmies foto un dažas minūtes nelielai ekspresintervijai.