Otrdienas pēcpusdienā Valmieras Kultūras centrā pulcējās jaunieši, lai izmēģinātu laimi visā pasaulē populārā talantu šova X-faktors pirmās kārtas atlasē, kuru vērtēja producents Guntars Gulbiņš, producente Ilze Ūdre, muzikālā producente Maija Sējāne un moderators Markus Riva.
Vasara ir laiks, kad bērni un jaunieši atpūšas no mācībām, tomēr tā ir pietiekami gara, lai paspētu pastrādāt un iegūtu savu pieredzi dažādu darbu veikšanā. Ir izveidota programma, kas atbalsta skolēnu vasaras nodarbinātību Valmierā, tai var pieteikties klātienē vēl līdz 15. maijam pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs un Valmieras pilsētas pašvaldībā, Lāčplēša ielā 2, darbdienās no plkst. 15 līdz 17. Daļa skolēnu iespēju strādāt izmanto jau otro vasaru pēc kārtas.
Par ilggadēju radošo ieguldījumu mākslas pedagoģijas un kultūras darbā Biruta Jansone apbalvota ar Atzinības krusta V šķiru un iecelta par ordeņa kavalieri.
Mazsalacas slimnīcā pašlaik netrūkst ne medicīnas māsu, ne viņu palīgu, kas koptu guļošos pacientus nodaļā. Pie ģimenes ārstiem strādā ārstu palīgi. Mazsalacas slimnīca komandā gaida zobārstu un cer, ka pēc kāda laika slimnīcā darbu sāks arī jauns ģimenes ārsts.
Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, 4. maijā, Valmieras Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris Si bemol nu jau tradicionāli piedalījās Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru defilē programmu finālā Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Kolektīva diriģents un mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Birnis šai uzstāšanās reizei bija izvēlējies un aranžējis trīs Raimonda Paula melodijas no mūzikla Nāc pie puikām!, kā arī veidojis zīmējumu, kopā ar orķestra dalībniekiem un horeogrāfi Lindu Mīļo iestudējot figūru soļus. Starptautiskā žūrija, kurā darbojās Pēters Sāns no Igaunijas, Egidius Ališausks no Lietuvas, kā arī Latvijas jaunatnes orķestru nozares speciālisti Roberts Saulevičs, Sandra Vītola un Agris Krūmiņš, Si bemol programmai piešķīra 45,1 punktu, kas atbilst I pakāpei ar izcilību.
Lielākie modes svētki ārpus Rīgas — «Vidzeme Fashion show» — aprīļa beigās priecēja skatītājus ar jaunākajām un aktuālākajām latviešu dizaineru kolekcijām, svētkiem dzirkstot, tika svinēts jau astotais šova pastāvēšanas gads un Latvijas 100.
Nupat lielajā kaimiņvalstī atkal nospēlēts kārtējais politiskais teātris — jaunais vecais Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins leģitīmi pagarinājis savu varas periodu vēl uz nākamo termiņu. Šoreiz pompozo svētku ceremoniju kuplināja arī vēl viens tik sensitīvā lielkrievu nacionālā lepnuma apliecinājums — pašu mājās ilgi un pamatīgi veidots prezidenta limuzīns no projekta Kortež sērijas.
Latvijā turpina virmot kaislības, saistītas ar depozītu sistēmas iespējamo ieviešanu. Lai arī domstarpības kā parasti grozās ap naudu, ar bankām depozītu sistēmai nav nekāda sakara — runa šajā gadījumā ir par iepakojumiem, bet, ja vēl vienkāršāk, tad galvenokārt par tukšajām pudelēm un arī skārda bundžām.
Pieļauju, ka vairākumam no lasītājiem vecāku dotais vārds bijis trāpīgs, lielākoties arī latvisks un tikai viens — kristībās doto neskaitot. Lai arī likumi jau izsenis vecākiem neliedza bērnam piešķirt divus vārdus, to pagājušajā gadsimtā piekopa visai reti. Tam bija dažādi apsvērumi, lielākoties praktiskas dabas. Pašlaik Latvijā visi šie apsvērumi vairāk nekā bieži tiek ignorēti, vēl bērnam mātes puncī esot, — jaunie vecāki likuma ietvaros savu atvasi gatavi nosaukt dažnedažādākajos vārdu salikumos, arī retos un no citu tautu valodām aizgūtos vārdos.
Kad «Liesma» nesen apbraukāja mūspuses apkaimes laukus, nācās konstatēt, ka aina tajos pašlaik ir visai atšķirīga. Piekalnītes un augstākās vietas akurāti jau apsētas, bet zemākās, slapjākās zemes joprojām pacietīgi gaida uz pienācīgu apžūšanu. Kā šo situāciju vērtē Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības «VAKS» agronome, komercdirektore ZINTA JANSONE?