Latvijas Pasta adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, un no tām gandrīz 78000 adrešu korespondences saņēmēji nav parūpējušies par drošu sev pienākošo sūtījumu saņemšanu – tajās vispār nav izvietota pastkastīte vai arī tā ir bojāta. Tādējādi pasta sūtījumu saņemšana ir apgrūtināta ne tikai šajās adresēs dzīvojošajiem, kam pēc sūtījumiem jādodas uz pasta nodaļu, bet tiek paildzināts kopējais piegādes process, pastniekiem fiksējot attiecīgo situāciju un nepiegādes iemeslus. Sūtījumu savlaicīgu piegādi traucē arī saimnieku nepieskatīti suņi, kas apdraud pastnieku veselību.

Vakar žurnālistiem tika stādīta priekšā Latvijas veselības aprūpes iespējamā nākotne – telemedicīna jeb ārstu konsultācijas, kas tiek sniegtas ar interneta videosakaru palīdzību. Jāsaka, šāds nākotnes piedāvājums lika par daudz ko aizdomāties. Īpaši par to, kādēļ šāda tehnoloģija šķiet tik pievilcīga ārstiem.

Rēgs klīst pa Latviju – Vecenes rēgs. Visi vecās Latvijas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu. Visi Latvijas spēki atzīst Veceni jau par spēku.

Vakar Vidzemes Augstskolā norisinājās «Smart lunch» jeb gudrās pusdienas kopā ar komiķi Jāni Skuteli. Viņš ir Karaliskā improvizācijas teātra (KIT) dibinātājs, vadītājs un improvizators, tāpat kopš 2009. gada veido stāvizrādes (stand-up comedy). Kopš 2014. gada Jāņa Skuteļa vadībā top izklaidējošs raidījums «Pusnakts šovs septiņos», un papildus tam viņš iesaistījies vairākos televīzijas projektos – «Valstī viss ir kārtībā» un «Skutelis IR studijā».

Ar manu šodienas ciemiņu redakcijā esam pazīstami jau gadus divdesmit, satikāmies kādā no konkursa Latvijas Gada auto pirmajiem pasākumiem. Tolaik Bolderājas puika IMANTS MIEZIS arī bija starp auto cilvēkiem, viņa aktivitātes palikušas vēsturē ar vairākiem izdotiem žurnāliem Dāmu Auto un ne tikai. Drīz pēc tam viņš no Latvijas aprites pazuda un pēc kāda laiciņa uzradās... Īrijā, kur šobrīd ir gana populārs latviešu diasporas apritē kā ziņu portāla latviešiem Īrijā baltic-ireland.ie viens no dibinātājiem un arī vadītājs.

Valmieras SOS bērnu ciematā kopš augusta vidus darbojas divi centri, kuros strādājošie speciālisti ir gatavi atbalstīt vidzemnieku ģimenes.

SIA «ZAAO» jau vairākus gadus piedāvā lauksaimniecībā izmantotā iepakojuma bezmaksas savākšanu. Ik gadu savāktais otrreizējai pārstrādei derīgais materiālu apjoms pieaug par vairākiem simtiem kubikmetru, šogad sasniedzot 6600 kubikmetrus.

8. septembrī pajūgi piestāja Valmierā un tālāk devās uz atpūtas un nakšņošanas vietu Valmiermuižā. Par jauko notikumu, tiekoties ar savstarpējās sapratnes vēstniekiem, «Liesmai» pastāstīja SIA «Valmiermuižas pils» staļļa meistare RUFINA JURAŠA.  Tikšanās ar brauciena organizatoriem un pavadoņiem notikusi jau pirms diviem mēnešiem, kad tika meklēti Valmieras apkārtnē esoši staļļi. «Vienojāmies, ko viņiem varam nodrošināt, bet, ja godīgi jāsaka, tad mums likās, ka tas, ko viņi iecerējuši, ir izfantazēts. Nedomājām, ka viņi tiešām līdz mums atnāks. Par to, ka kustība reāli sākusies, mūs informēja. Tad arī sākām domāt, kā karavānu sagaidīsim.»

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā blakus Oleru purvam dižu mežu ielokā atrodas majestātiskā Oleru muiža. Jau 1588. gadā tās vārds datēts dokumentos. Pašreizējās muižas ēku komplekss celts 18. gadsimta 80. - 90. gados – agrīnā klasicisma stilā. Ēkas novietotas ap plašu parādes pagalmu, kura centrā atrodas muižas kungu māja. Tās apaļā zāle izved uz ainavu dārzu. Pēc 2000. gada ugunsgrēka, kas pilnībā nopostīja muižas otro stāvu, biedrība «Oleru muiža» un muižas tagadējie apsaimniekotāji IEVA un KĀRLIS ZEMĪŠI soli pa solim ar pietāti pret senatni atdzīvina ne tikai ēkas, bet arī neparasto dārzu. Par to tad arī tapa šie Ievas stāsti.

Šodien Vīru lietu ciemiņš ir vīrs ar ļoti interesantu un retu profesiju – apavnieks. Šo lietu rīdzinieks ANDRIS RUNCIS, kurš nu jau vairākus gadus no galvaspilsētas pārcēlies uz vectēva dzimtas mājām Cēsīs, apguvis pašmācības ceļā astoņos gados. Pa šo laiku, kā pats lēš, esot izgatavojis apmēram 450 pārus apavu. Kopš pērnā gada janvāra viņam kopā ar kundzi Kristīni Rīgas ielā 39 ir apavu darbnīca, kopš pērnā jūlija turpat arī veikaliņš. Iepriekšējā dzīve Andrim gana raiba – savos 43 gados viņš, triju bērnu tēvs, paguvis būt gan galdnieks, gan elektroniķis, gan finansists, gan sviestmaižu ēstuves līdzīpašnieks... Pie apaviem nonācis tajā brīdī, kad vajadzējis domāt, ko sievas – diplomētas stilistes – modeļiem vilkt kājās, dodoties uz mēles. Ja reiz ir individuāls apģērbs, tad tādiem pašiem jābūt arī apaviem, un kāpēc lai tie nebūtu oriģināli, paša darināti? No mūsu pāris stundu garās sarunas Andra darbnīcā Cēsīs šī intervija.