Kā smejies, problēmas kapitālismā un (post)sociālismā risina ar kardināli dažādām metodēm. Latvijā vieglos – pat ļoti krutus – automobiļus mēģina pārkvalificēt par kaut ko citu tāpēc, lai izvairītos no lielāku nodokļu nomaksas, bet kaimiņvalstī Krievijā kopš tālā 1972. gada Uļjanovskas auto rūpnīcā ražotais vienkāršais, taču uzticamais paaugstinātas pārgājības vieglais automobilis UAZ 469, tautā mīļi saukts par bobiku, tagad juridiski pārtapis par N1C kategorijas spēkratu, t.i., par kravas auto ar to pašu paaugstināto pārgājību un maksimālo masu līdz 3,5 tonnām.

Pagājušās nedēļas nogalē norisinājās Vides izglītības fonda organizētais Ziemas forums, kas trīs dienas notika Valmieras sākumskolā.

1. Valmierai jāpievieno teritorijas no Kocēnu, Beverīnas, Burtnieku novadiem. Tas jādara tagad, kad notiek reforma. Vienkāršoti runājot, Valmiermuiža un Kocēni, kā arī teritorijas, kuras ekonomiski un ģeogrāfiski pārsvarā ir saistītas ar Valmieru, jāpievieno Valmieras pilsētai.

“Uzskatu, ka, jo veiksmīgāks ir pirmais skolotājs, jo veidojas pozitīvāka attieksme pret izglītību gan bērnam, gan ģimenei, kurai saskarsme ar konkrēto skolu ir pirmoreiz,” saka Valmieras 5. vidusskolas direktore RUDĪTE MARKUS. Viņa skolu vada jau sešpadsmito gadu, kā arī pasniedz jauniešiem vācu valodu. Rudīte Markus strādā Valmierā kopš 1987. gada pēc universitātes absolvēšanas. Perfektas zināšanas vācu valodā un tās lietošanas niansēs gan pilīs, gan būdiņās, — tā par skolotājas erudīciju saka kāda bijusī kolēģe, atceroties direktores sirdsdarbu: nu jau daudzus gadus viņa koordinē Valmieras sadarbību ar Gīterslo apgabalu Vācijā, palīdz pilsētas pašvaldībai šo sakaru uzturēšanā.  Sadarbības partnere 5. vidusskolai ir Halles vidusskola.

Maz Valmierā būs vidējās un vecākās paaudzes cilvēku, kas nebūtu vismaz dzirdējuši skolotāja Egona Tālivalža Ziediņa (1926 — 2018) vārdu. Gandrīz visu mūžu viņš dzīvoja un strādāja Valmierā. Dziļas inteliģences cilvēka un pedagoga atmiņu fragmentos varam ieraudzīt mūsu pilsētu pagājušā gadsimta 30. gados un vēlāk.

MAIJA un IVARS POĻI pērn kļuva par vienu no Valmieras Zelta pāriem: viņi ir kopā nu jau vairāk nekā piecdesmit gadus. Valmierieši viņus zina kā vienu no pašām populārākajām sportiskajām ģimenēm, un Beātes ielas nama dzīvoklī goda vietā greznojas skaista pilsētas pašvaldības balva par mūža ieguldījumu sportā.

Ir pavisam normāli, ka ziemas laikā pieklusuši darbi Valmierā šobrīd lielākajā ielas rekonstrukcijas objektā – topošajā gandrīz 2 kilometrus garajā Rietumu industriālajā maģistrālē, kas Leona Paegles ielu no Dzelzīša, izmantojot daļu Ausekļa ielas un Voldemāra Baloža ielas, kā arī Somu ielu, pagarinās līdz pat Valmieras apvedceļam (autoceļam P18 posmā Valmiera - Smiltene). Par pašreizējo situāciju Valmierietim pastāstīja projektēšanas uzņēmuma SIA Ceļu komforts Arhitektūras daļas teritoriju sadaļas vadītājs, projektētājs MĀRIS ŠMITS. Jāatzīmē, ka darbi šajā objektā notiek pēc Ceļu komforta projekta, šī pati firma veic arī autoruzraudzību.

Izlēmīgi vīri

Brīvības cīņās par Latvijas neatkarību un patstāvību (1918-1920) nozīmīgu ieguldījumu deva militārais formējums, kuram pirms simt gadiem piešķīra Valmieras vārdu! Kā pirmo kājnieku pulku to dibināja 1919. gada 18. februārī Tērbatā (tag. Tartu) Igaunijā. Kāpēc vēsturiskais notikums norisinājās ārpus Latvijas? Atbilde meklējama toreizējā sarežģītajā politiskajā situācijā, — proti, pie varas kopš 1918. gada decembra atradās lielinieki jeb komunisti. Arī daļa valmieriešu atbalstīja P. Stučkas režīmu. Taču netrūka patriotisku un dedzīgu vīru, kuri meklēja iespēju palīdzēt atjaunot nesen proklamētās valsts suverenitāti.

Miķelim pēdējā laikā sanācis biežāk pabūt jaunajā Valmieras guļamvagonā – papriecāties par itin lepnajiem auto, kas noparkoti lielajā stāvlaukumā pie abiem jaunajiem īres namiem. Kā zināms, uz šejieni – ja nu gadās kādi spiedīgi apstākļi Rīgā – gatavs pārvākties pat Latvijas premjers, viņam neskarts trijnieks joprojām tiek turēts rezervē... Kaut arī īres nauda nav gluži sviestmaizes vērtē, tomēr te labprāt mitinās ļaudis, kuri to var atļauties un kaut kādu iemeslu dēļ pagaidām vēl nav gatavi sava mitekļa pirkumam. Pagaidām, kā Miķelis uzzināja, tikai dažiem īrniekiem radušās problēmas ar īres nomaksu.

Aizvadīti Latvijas simtgades svinēšanas pasākumi. Tos sagaidot, daudzviet bija pieteikta simt labu darbu izdarīšana, no kuriem vairums arī izdarījās. Var pat nojaust, ka daudziem simtgades slavinātājiem nu ir spēku krāšanas un atpūšanās laiks, lai viņu pēcteči sevi vēl izteiksmīgāk pieteiktu pēc nākamajiem simt gadiem. Iespējams, ka arī tikai tad būs visdziļākā vērtēšana, kas no pērn simtgadei veltītajiem darbiem ir labi un gudri darīti un kas ne gluži.