Ar radošumu inženierzinātnēs
ALVIS SOKOLOVS ir Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātes dekāns, kas brīvajos brīžos mīl ceļot, lai gan atzīst, ka brīvā laika, lai to darītu, nav daudz.
ALVIS SOKOLOVS ir Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātes dekāns, kas brīvajos brīžos mīl ceļot, lai gan atzīst, ka brīvā laika, lai to darītu, nav daudz.
MAN ŠOGAD IR SAVA KLASĪTE, priecīgi saka skolotāja Ance. Pat Valmieras Viestura vidusskolā, kas pirmā un vienīgā darba vieta bijusi daudziem pedagogiem, šis nav gluži ierasts gadījums: māte Signe Niedrīte pašlaik audzina 1. c, meita Ance Niedrīte — 1.b klasi. Par savējiem Ance mīļi teic: man ir divdesmit septiņi pirmklasnieki, ļoti forši bērni.
Jānis Endzelīns — profesors, zinātnieks, valodnieks, mūsu valodas kārtotājs, pētnieks, mūsu valodas domātājs, kas vienmēr centies atklāt un saprast katra vārda nozīmi. Pēc dažām dienām, 22. februārī, būs izcilā valodnieka 150. dzimšanas diena, kas iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā.
Man bērnībā un jaunībā bijušas daudzas tantes — vecmāmiņas, valmierietes Olgas Laicenas, dzimušas Skujas, draudzenes un labas paziņas. Bet vissenākā no viņām bija Ernestīnes tante — Ernestīne Kārkliņa, pirmajā laulībā Liepiņa. Es ar viņu iepazinos, kad viņa jau bija rakstnieka Jāņa Niedres sieva.
Kā ēd, tā strādā, mēdza atgādināt mūspuses gudrais lauksaimnieks Ansis Liezers. Šeit — kādreizējās stikla šķiedras rūpnīcas lielākā ceha vadītājas Astrīdas Aizsilnieces skats pēc vēsturnieka Dāvja Pumpuriņa mudinājuma (janvāra «Valmierietī») atcerēties arī šādas mūsu nesenās vēstures nianses.
Dzimis februārī
Starp Latvijas vēsturē izcilākajām personībām noteikti ierindojams arī mūsdienu latviešu literārās valodas izveidotājs Jānis Endzelīns (1873 – 1961). Valodnieks dzimis 1873. gada 22. februārī Valmieras apriņķa Kauguru pagastā kā Mičkēna saimnieka Mārča (1819 – 1901) un saimnieces Kristīnes (dzimušas Grasman, 1842 – 1917) otrā atvase: pirms viņa tēva otrajā laulībā jau bija piedzimis vecākais brālis Hermanis (Enzeliņš, 1867 – 1953).
Pagājušajā nedēļā viļņojās kārtējās politiskās kaislības apkārt potenciālā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībai. Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nāca klajā ar ierosinājumu atslepenot (padarīt pieejamu sabiedrībai) šā termināļa būvniecības ekonomisko pamatojumu, tomēr iniciatīva neguva vairākuma parlamentāriešu atbalstu.
Brīvprātīgais oglekļa kredītu tirgus šobrīd ļoti strauji attīstās. Sistēma, kas paredzētas oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai, kļūst populāra arī Latvijā, un mežu vai zemju īpašnieki aizvien aktīvāk interesējas par šīm iespējām nodarboties.
Katrā lielākā vai mazākā apdzīvotā vietā ir savi brēgeliskie tipi – Valmierā, Rūjienā, Rīgā un jebkur citur pasaulē. Kas ir brēgeliskais tips?
Piektdienas pēcpusdienā pie pilnām tribīnēm Vaidavā bijušajā Vaidavas pamatskolas sporta zālē ar pompozu ceremoniju, klātesot Valmieras novada vadībai un arī faktiski visai Latvijas tenisa vadībai ar federācijas jauno prezidentu Ernestu Gulbi priekšgalā, Valmieras tenisa klubs sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību atklāja Vaidavas tenisa halli.