Sestdien, 26. oktobrī, Kocēnos jau ceturto reizi Leģendu naktī apmeklētājiem durvis vērs Kokmuižas pils, piedāvājot vēl nebijušu pasākuma programmu, kas būs saistoša kā lieliem, tā arī maziem Kokmuižas apmeklētājiem.

No vairākiem valmieriešiem dzirdētas runas, ka tagad pilsētā esot uzstādīti arī stacionārie fotoradari, kuri tad nu ķeršot ātruma pārkāpējus, un soda kvītis pa pastu nākšot kā palu ūdeņi Gaujā! Rūcamlapa aplūkoja uz vietas divas pieminētās iekārtas – kamerām līdzīgi putnu būrīši uzstādīti uz luksofora staba Tērbatas ielas un Valkas ielas krustojumā pie Viesturlaukuma, tāda pati iekārta arī pie iebrauktuves Valmierā pa Matīšu šoseju. Kādam nolūkam šīs uzpariktes domātas, skaidrību viesa Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere Inese Kokenberga, telefonsarunā pastāstot, ka uzstādītās iekārtas paredzētas vispirms novērošanai. Jā, tajās varēs fiksēt arī garām braucošo transporta līdzekļu numurus, taču kameru uzdevums neesot pildīt fotoradara funkcijas, līdz ar to izpaliks arī ātruma pārkāpēju sodīšana pēc šīs informācijas. Ar papildu redzīgu aci gan šajā teritorijā katram turpmāk jārēķinās. Valmierā jau uzstādītas divas šādas novērošanas kameras, būšot vēl divas – arī pie iebrauktuvēm pilsētā.

Kašķis starp meža izstrādātājiem un zaļajiem Latvijā nav vakar radies. Vieniem tas ir bizness, pietiekami caurspīdīgs un regulēts no valsts puses, otriem – cīņa par savu ideju, kas reizēm pieņem arī visai absurdus veidolus. Sevišķi lieli strīdi ir par putnu ligzdošanas vietām un to ekskluzīvo statusu mežu masīvos. No vienas puses te ir zemju īpašnieki, no otras – vides aktīvisti. Abu pušu viedokļi radikāli atšķiras, ļoti reti izdodas atrast saprātīgu kompromisu, kaut arī nevar noliegt, ka tiek veikti pētījumi un vākta statistika otras puses pārliecināšanai. Taču reizēm to vienkārši neņem vērā!

Lai arī fotoradari kopš to uzstādīšanas valsts budžetā ienesuši daudz lielāku summu – pērn vien vairāk nekā 9 miljonus eiro – par to, cik tie izmaksājuši, tomēr sakarā ar to, ka šoferi sākuši braukt uzmanīgāk, iekasētā nauda izrādījusies mazāka, nekā sākotnēji plānots. Būtu jāpriecājas, ka braucēji kļuvuši disciplinētāki, ka augusi satiksmes drošība uz ceļiem, taču tā vietā jādzird sūkstīšanās, ka pārāk apzinīgo šoferīšu dēļ vairs nevarēs apkalpot jau esošos 100 stacionāros un 14 pārvietojamos radarus, kur nu vēl gādāt jaunus klāt. Tālab tagad īpaša vērība no radaru puses tikšot veltīta apdrošināšanas un tehniskās apskates termiņiem. Apsveicami un ļoti pareizi, jautājums tikai – kāpēc to nevarēja darīt jau līdz šim?

Vidzemniekiem ir iespēja piedalīties Latvijas politikas veidošanā un kopā ar Kultūras ministriju izstrādāt saliedētas sabiedrības un integrācijas pamatnostādnes.

Pagājušajā nedēļā Vidzemes Augstskolā (ViA) aizvadīts pirmais Pašvaldību atvērto datu hakatons, pulcējot kopumā 13 komandas. Strādājot plecu pie pleca 24 stundu laikā, dalībnieku uzdevums bija, izmantojot pieejamos atvērtos datus, izstrādāt inovatīvu mobilo lietotni vai tīmekļa vietni, kas risinātu pašvaldības izvirzītu problēmu.

Kocēnu novadā sākušās ikgadējās iedzīvotāju sapulces, no 21. līdz 30. oktobrim tās norisināsies kopumā septiņos ciemos – Bērzainē, Dikļos, Dauguļos, Kocēnos, Rubenē, Vaidavā un Zilākalnā.

Oktobra sākumā LLU Jelgavas pilī tika sveikti 13 šī gada Attīstības fonda stipendiāti pavisam desmit fonda pārvaldītajās programmās. Viņu vidū arī Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 4. kursa studente Sabīne Anna Zīverte no Kocēnu novada, kurai par izcilību studijās, pētnieciskajā darbā un ārpusstudiju aktivitāti tika piešķirta LLU Senāta stipendija.

Kārtējā administratīvi teritoriālā reforma (process, kas tiek saukts par reformu) solās padarīt par vēsturi tādu politikas procesa sastāvdaļu kā vēlētāju apvienības. Savukārt pārmaiņas politisko partiju finansēšanas modelī nopietni apdraud vietējo un reģionālo partiju tālāko pastāvēšanu.

Kā zināms, jau piecus gadus Rīgā savu mājvietu radusi Krievijā populārā ziņu portāla «Meduza» redakcija. Nupat «Meduza» sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru īstenoja kopēju projektu redakcijas darbiniekiem, tas ir pārsvarā Krievijas pilsoņiem, atbildot uz jautājumiem par to, kā ir dzīvot un strādāt Latvijā. Kopumā rezultāts, vismaz man, izskatījās nedaudz izpušķots, lai gan dažviet izteiktās atziņas bija visai interesantas.