Labā ziņa Latvijas tautai ir tā, ka nākamā Valsts prezidenta vēlēšanas tomēr nenotiks pēc labākajiem padomju laika standartiem, kad uz galveno posteni bija tikai viens vienīgs pretendents. Process solās būt demokrātisks, jo Saeimas dokumentos piefiksēti trīs kandidāti – valdošās koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, opozīcijas latviskās daļas, zaļzemnieku, pieteiktais tiesībsargs Juris Jansons un 13. Saeimas deputātu – aizbēgušo kaimiņu – grupiņas atbalstītais kolēģis no partijas KPV LV Didzis Šmits, kurš sevi pozicionē kā tautsaimnieku, taču vēl nesen neriskēja sēsties viņam piedāvātajā ekonomikas ministra krēslā. Par viņa izredzēm nav vērts pat runāt.

Tikko nosvinējām Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu – šos neaizmirstamos laimes brīžus, šo brīnumu, kas toreiz 1990. gadā pārklāja mūsu zemīti un latviešos radīja cerības uz Brīvību pēc drausmīgajiem Krievijas okupācijas un turpmākajiem 50 kolonizācijas gadiem. Tieši šie – kolonizācijas gadi iznīcināja visu, kas bija sasniegts un dārgs latviešiem.

Pastaigājoties pa Valmieras nomalēm, privātmāju rajoniem, redzams, ka burtiski, kur vien pagriez skatu, tur notiek kādas privātmājas celtniecība. Reiz apstājos A. Upīša ielas tālajā galā, saskaitīju sešas jaunceltnes. Šāda aina atsauca atmiņā pirmskrīzes laikā piedzīvoto. Trekno gadu atgriešanās? Kādam pavisam noteikti.

Skolas brīvlaiks ir gana garš, lai jaunieši paspētu ne tikai atpūsties no mācībām, bet arī gūt jaunu pieredzi darba tirgū un nopelnīt paši savus finanšu līdzekļus. Jauniešu motivācija ir visai dažāda, lai dotos strādāt vasarā. Kāds to izvēlas darīt, vecāku «mudināts», savukārt cits – apstākļu spiests, lai nopelnīto iztērētu par skolas lietām vai apaviem, savukārt topošajam studentam aktuālāka ir vajadzība pēc portatīvā datora.

Otrdien VEF Kultūras pilī Rīgā norisinājās jau otrais forums Līdere, kas veltīts aktīvām un uz attīstību vērstām personībām. 20 pieredzes bagātas sievietes dalījās savās atziņās uzņēmējdarbībā, ģimenes dzīves organizēšanā un runāja par daudzajiem kritieniem ceļā uz virsotnes sasniegšanu. Forums bija sadalīts trīs daļās: profesionālā izaugsme, mijiedarbība ar ģimeni un personiskā attīstība, aicinot pasākuma dalībnieces un tiešsaistes skatītājas «sapņot drošāk!».

«Neskatoties uz to, ka bibliotēku ieskauj žogs, darbs turpinās,» optimistiski smaidoša mūs sagaida Naukšēnu bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA. «Joprojām iespējams lasīt jaunākās grāmatas, kā arī vēl neizlasītās senāk iznākušas grāmatas. Apmeklētāji labprāt lasa periodiskos izdevumus. Pasākumu ciklā Seno gadu stāsti vācu un apkopoju ziņas novadpētniecības konkursam Baltijas ceļam – 30 un joprojām gaidu informāciju un fotogrāfijas no Baltijas ceļa dalībniekiem.

Šogad Muzeju nakts pasākumi norisināsies 190 vietās visā Latvijā un viena no šīm vietām būs Naukšēni, tāpēc lai stāsta Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītāja DIĀNA GLUŠONOKA:

Īsti darba svētki 1. maijā bija Naukšēnu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem – viņi dāvinājumā no sadraudzības pilsētas Vācijā Borgholchauzenas saņēma lietotu Mercedes ugunsdzēsēju mašīnu ar putu ģeneratoru uz jumta, savukārt cisternā var iepildīt 2,7 t ūdens.

Tuvojas sezonas noslēgums Valmieras Kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem. Lai arī iepriekšējais gads aizvadīts Latvijas simtgades un Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku zīmē, arī šī sezona bijusi gana darbīga un notikumiem bagāta. Pretēji prognozētajam, ka gadā pēc Dziesmu un Deju svētkiem aktivitāte kolektīvos varētu samazināties, Valmieras Kultūras centra kolektīvi paplašinājuši savu sastāvu ar jauniem dalībniekiem, kā arī izveidoti divi jauni kolektīvi – šova deju grupa Aurum un F grupas deju kolektīvs Gauja FIX. Šogad Valmieras Kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos darbojas 794 dalībnieki – par 120 vairāk nekā gadu iepriekš.

Tā izskan viens no vērtējumiem lasīšanas konkursa Mana grāmatu karaliene noslēguma pasākumā 7. maijā Valmieras 2. vidusskolā.