«Strādājam galvenokārt eksportam plašā reģionā», «Eksporta tirgū lielākie konkurenti atzinuši, ka viņiem pretī stāv reāls spēks – Latvijas zemnieki», «Attīstām, lai pelnītu ilgtermiņā», «Kooperatīva graudkopji ir labākie Latvijā», «Kopā darām vairāk!» – tie ir tikai daži citāti no intervijām ar Latvijas graudaudzētāju kooperatīva «VAKS» valdes priekšsēdētāju INDULI JANSONU. Šoreiz saruna par gandrīz 25 miljonu eiro investīcijām, bez kurām nebūtu uzņēmuma izaugsmes.

Mākslīgais intelekts, tehnoloģijas un digitālā vide ir mūsu tagadne un nākotne. Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis sarunā ar «Liesmu» atklāj, ka nākotnes saimniecībās galveno smago darbu nastu dara roboti, ko uzrauga cilvēks datorā vai mobilajā ierīcē. Viesojoties Holandē kādā fermā, saimnieks to izrādījis, ģērbies baltā kreklā, lopu barošana un slaukšana notiek automatizēti, vien, dzimstot teliņam, jābūt klāt. Ko varam mācīties no inovāciju līderiem un kā nozare attīstās Latvijā?

Modernā ražošana prasa augsta līmeņa kvalitatīvu izpildījumu. Kā te sabalansēt cilvēku un mašīnu iespējas, izmantojot gan prasmīgus darbiniekus, gan mūsdienīgu tehnoloģisko aprīkojumu, ko daudzos gadījumos jau var saukt par rūpnieciskajiem robotiem? Balstoties uz paša pieredzi koka māju būves uzņēmumā Pavasars Housing Construction, stāsta piecu uzņēmumu grupas Pavasars pārvaldnieks INGUSS PAVASARS. Viņam piederošā ražotne, kuras produkciju pazīst daudzviet Eiropā, atrodas Raunas pievārtē.

Naukšēnu novadā lielākais darba devējs ir SIA Naukšēni, kas attīsta ne vien piena lopkopību un lauksaimniecisko ražošanu, bet arī kokapstrādi, rudzu iesala, minerālūdens, bezalkoholisko dzērienu un augu eļļu ražošanu. Par to, ar kādām cilvēkresursu problēmām nācies saskarties uzņēmuma vadībai, saruna ar SIA Naukšēni izpilddirektoru JURĢI KRASTIŅU un valdes priekšsēdētāju IMANTU KAMZOLU.

Latvijā ir viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropā. Valstī iedzīvotāju skaitam samazinoties, nodarbinātības rādītāji pēdējo gadu laikā tomēr ir auguši. 2019. gadā bija nodarbināti 910 tūkstoši jeb 65% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes rezultāti. Tāpat gadu laikā augusi vidējā darba samaksa, kas 2019. gadā sasniegusi 1076 eiro. Par to, kā mainīsies darba tirgus, «Liesma» runāja ar Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāju ILZI EGLĀJU un karjeras un izglītības projektu vadītāju INNU PURMALI.

Vidzemes Augstskolas (ViA) Zināšanu un tehnoloģiju centra (ZTC) mūžizglītības jomas kursi paredzēti ikviena profesionālās kompetences pilnveidei, personības attīstībai vai vienkārši redzesloka paplašināšanai. Tiek piedāvāts plašs programmu klāsts dažādiem interesentiem – valodu kursi, mūž­izglītības kursi, profesionālās pilnveides programmas, kā arī iespēja klausīties kādu no interesējošiem studiju kursiem kopā ar Vidzemes Augstskolas studentiem Atvērtajā universitātē.

Valmieras novada fonds (VNF) kopā ar Valmieras pilsētas pašvaldību septembrī un oktobrī organizēja Valmieras apkaimju domrades, aicinot iedzīvotājus iesaistīties, plānot un realizēt idejas kopā. Sestdien, 24. oktobrī, norisinājās Valmieras Lielā domrade, kas šoreiz notika attālināti – zoom platformā.

Valmieras pilsētas pašvaldība saņem iedzīvotāju vēstules ar jautājumiem, kas notiks ar SIA «Saimniecība 24». Mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijai. Gribam viest vairāk skaidrības par iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem. 

Aizvadītās nedēļas nogalē piekto Pafbet Latvijas – Igaunijas basketbola līgas čempionāta spēli mūsējie aizvadīja Ventspilī, tiekoties ar šosezon salīdzinoši pieticīgu sastāvu savākušajiem mājiniekiem. Sestdienas mačā Vents­pilī viesiem līdzi nebija vienīgā īstā centra Dubulta, taču pārsteidzošā veidā tieši abi spēka uzbrucēji Jonāts un īpaši Ziediņš izrādījās starp galvenajiem komandas vilcējiem, ilgu laiku neļaujot mājiniekiem iegūt izšķirošu pārsvaru. 

Svētdien Latvijas futbola Optibet virslīgas čempionātā kārtējo spēli Vidzemes Olimpiskā centra futbola stadionā aizvadīja Valmiera FC, uzņemot Jūrmalas Spartaku.