Decembra pirmā svētdiena ir noteikta kā atceres diena ar ļoti garu nosaukumu: «Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena».

Kamēr nav zināmi tavi politiskie, reliģiskie un jebkuri citi uzskati un kamēr tos neesi demonstrējis apģērbā vai tie nav rakstīti uz pieres, tikmēr vari atrasties jebkurā svešu cilvēku kompānijā.

Vidzemes slimnīca noslēdz vērienīgu attīstības projektu un tā beidzamajā kārtā atklāja Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) un pacientu uzņemšanas nodaļu. 

Pirmais, ko pamanīju, bija viņas dzīvesprieks un mūsu mentalitātē reti sastopamā atvērtība. Muzicējot izstādes atklāšanā, viņa magnētiski piesaistīja skatienus, un pēc brīža jau visā telpā griezās viņas iekustināts enerģijas virpulis – cilvēki atraisījās ne tikai dziesmām, bet arī paši piedalījās skaņu un ritma radīšanā. Viņa, BAIBA VANAGA, ir mūzikas terapeite, kurai Valmierā ir pašai sava Skaņu istaba.

«Eņģeļa pasts» ir NSUS biedrības (No Sirds Uz Sirdi) dibināts labdarības projekts, kas vēlāk kļuvis par sociālo uzņēmumu ar mērķi veicināt sociālo un emocionālo labklājību sociāli maz­aizsargāto personu grupām visā Latvijā.

Camphill nodibinājums Rožkalni (grupu mājas un specializēto darbnīcu pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem lauku vidē) lūdz atbalstu Saimes mājas atjaunošanai Rožkalnos.

22. novembrī Valmieras Integrētā bibliotēka savā sešpadsmitajā dzimšanas dienā, kā ik gadu, aicināja valmieriešus uz kopīgu svētku svinēšanu – šoreiz diskotēkas noskaņā.

Tiklīdz iestājās ziema, mans seniors, runcītis Semjons, kurš jaukā laikā ļoti labprāt dzīvojas pa pagalmu un pašam vien zināmām vietām ārpus tā, no mājas nu iziet negribīgi un uz īsu brīdi. Aizdomājos, kur sniegputenī un spelgonī paliek kaķīši, kuriem nav ne māju, ne saimnieku, kas vienmēr raugās, lai bļodiņa būtu pilna? Vai ir kāds, kas arī par viņiem iedomājas? 

Vidzemes slimnīcas darbinieki izstādē «Mans vaļasprieks», kas diemžēl tikai vienu dienu bija skatāma poliklīnikas reģistratūrā, lepojās ar saviem hobijiem.

Man ir pat ļoti žēl, ka mūsu sabiedrības klusais sapnis – tomēr reiz «atriebties Piritai/Tallinai» par 1980. gadā garām palaisto iespēju rīkot olimpisko jahtu regati Rīgas jūras līcī – aprāvās tik ātri, pat īsti neuzņēmis apgriezienus.