– Jaunsardzes centra 3. novada pārvaldes Valmieras novada jaunsargu vienības instruktore esmu kopš 2015. gada un nu jau ceturto gadu Valmieras 5. vidusskolā pasniedzu arī Valsts aizsardzības mācību, – ar sevi iepazīstina profesionālā dienesta virsseržante LITA MEISTERE, ar kuru tikos, lai izjautātu, kas skolā tiek darīts, attīstot un nostiprinot jauniešos valstiskuma un piederības apziņu Latvijai – patriotiskā audzināšana mūsdienu nemierīgajā pasaulē ir īpaši svarīga un aktuāla.

Zemessardzes dibināšana 1991. gada 23. augustā bija viens no pirmajiem lēmumiem pēc Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas. Tagad tie vīri un jaunekļi, kuri tolaik stājās zemessargos, lai sargātu savu zemi un valsti, jau tuvu vai pāri 60 gadu slieksnim, tāpēc jo aktuālāks jautājums, kas nomainīs viņus Tēvzemes aizstāvju pulkā. Par to pastāstīt lūdzu Valmieras 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieri pulkvežleitnantu DMITRIJU OREŠKINU.

Kocēnu koris «Imera» un vokālais ansamblis «Imera», kuru vadītājs ir IMANTS TOČS, nedaudz ir apceļojuši pasauli dziedot – bijuši gan Slovākijā, gan Spānijā, gan Gruzijā, kā arī tepat kaimiņvalstīs – Igaunijā, Lietuvā un Krievijā.

Par Valmieras pieredzi, kas gūta konkursā par Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu 2027. gadā, tikai finišā nedaudz zaudējot Liepājai, Liesmai stāsta TOMS UPNERS, Valmieras novada Kultūras pārvaldes un arī Valmieras Kultūras centra vadītājs, un LIENE JAKOBSONE, Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece kultūrpolitikas jautājumos.

Lauksaimniecības datu centra informācija par pienkopības ganāmpulkiem pēc 2021./2022. pārraudzības gada izslaukumiem liecina, ka Valmieras novada Ķoņu pagasta zemnieku saimniecība «Kalnapaipuži», kurā pērn līdz 30. septembrim bija 101 slaucamā govs ar gada vidējo izslaukumu 15870 kg no govs, kļuvusi par produktīvāko ganāmpulku valstī. Ar IVETU, SANDRI un viņu dēlu ARMANDU VILISTERIEM tikāmies robotfermā, kas ekspluatācijā nodota 2018. gadā, tajā par govju paaugstinātu labturību gādā ne tikai saimnieku trijotne, bet arī mākslīgais intelekts – astoņi dažādi roboti. Sarunas tēma: ģimene mūsdienu lauku sētā.

Soli pa solim tuvojamies jūlijā gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem, kad atkal vienuviet saplūdīs un manifestēs viss latviskais, kas mums kā tautai pieder, ko esam spējuši saglabāt, attīstīt un uzturēt dzīvu.

«Šis lakats dungo, man tā liekas,» teikusi kāda no Tautas lietišķās mākslas studijas «Valmiera» dalībniecēm. Studijā dalībnieku ir vairāk nekā 40, bet šoreiz par audējām. Aušana ir prasme, ko daudzas vēlas apgūt, un studijā to labprāt māca. TLMS «Valmiera» ir vecākā studija Latvijā, ar senām un bagātām tradīcijām un augstu meistarību. To izveidoja 1946. gadā, pirmajā gadā pēc kara. Amatu prasme dzīvoja cilvēkos un tiek nodota nākamajām paaudzēm.

Aizvadītā gada vasarā Valmierā jau otro reizi norisinājās aktīvās atpūtas nometne – Vidzemes vasaras skola «Olimpiskais kvants», pulcējot dalībniekus no septiņām valstīm – Anglijas, Beļģijas, Īrijas, Latvijas, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas.

KASPARAM KRASTIŅAM pēc vārda kabatā nav jāmeklē – tas noprotams jau no pirmās sarunas, kad vienojamies par tikšanos, kuras laikā atklājas, ka viņam piederošajam auto servisam Baltā darbnīca iepretī Naukšēnu muižai šogad aprit apaļa jubileja. 

Ar Naukšēnu pensionāru biedrības Sarma valdes priekšsēdētāju Ingrīdu Eglīti par aizvadītajā gadā iespēto sarunājos, kad līdz biedrības valdes sēdei palicis nedaudz vairāk par stundu, tāpēc arī Ingrīda palīgos aicinājusi atbalsta komandu – biedrības lietvedi Dzintru Krievāni un valdes locekli Anitu Deičmani.