Līdz 14. Saeimas vēlēšanām, ja balss nav jau laikus noglabāta, vairs tikai šodiena un rītdiena.

No pavisam 440 kandidātiem, kas cer 14. Saeimā iekļūt ar Vidzemes vēlētāju labvēlību, 27 (jeb 6,1%) par savu dzīves vietu norāda Valmieras novadu. Viņi pārstāv 12 no pavisam 19 listēm. Vēl divi kandidē Rīgā, bet nebija vēlmes viņus meklēt starp 649 mandātu tīkotājiem.

Piektdien, 23. septembrī, attālinātā formātā notika seminārs Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas pārstāvjiem par Vidzemes reģiona astoņu pašvaldību uzņēmuma SIA ZAAO atkritumu apsaimniekošanas pieredzi – darbības principiem, reģionālās sistēmas izveidi, atkritumu šķirošanas ieviešanu, poligona darbību un attīstību atbilstoši vides prasībām.

Kad pirmie koncerti aiz muguras, nav jāieslīgst pašapmierinātībā. Pirksti jātrenē, saspēlēšanās jāpieslīpē, jo muzicēšanai telpās vai atklātā vidē ir savas nianses, kuras pilnveidot var tikai darot. 

Es izvēlos draudzību

Ar biznesa foruma «Māksla būt uzņēmējam» dalībniekiem pieredzē dalījās uzņēmuma «Rūjienas saldējums» vadītājs Igors Miezis, savā stāstā pieminot gan Rūjienas saldējuma īpašā produkta Minimelts rašanos, gan galvenās, personiski gūtās atziņas, kurās ir vērts ieklausīties.

Kocēnu pamatskolu šajā mācību gadā par savu izvēlējušies saukt jau 302 skolēni. Kocēnos, Rubenē, Bērzainē, Vaidavā dzīvojošie, arī valmierieši.

Ir pagājis pirmais jaunā mācību gada mēnesis. Bērni lēnām aprod ar jauno vidi, draugiem un pārmaiņām. Vai tiešām viena mēneša laikā bērns ir 100% iejuties skolas solā, un tieši kādēļ omega-3 taukskābes ir tik nozīmīgas, lai mazinātu skolā radīto stresu, padomos dalās Medicīnas centra «ARS» pediatre Astrīda Dzirniece.

Latvijas komandu čempionātā 64 lauciņu dambretē piedalījās komandas, ko veidoja Valmieras Viestura vidusskolas un Pārgaujas sākumskolas audzēkņi.

Šajās jaunajās, trauslajās sievietēs ir kāds noslēpums, — apmēram tā varētu nodomāt  ne viens vien valmierietis, pamanot abas dāmas. Rakstnieces, dvīņumāsas MADARA un AGNESE RUTKĒVIČAS mūsu pilsētā nedzīvo ilgi, tikai gadus astoņus, bet no sirds to iemīlējušas. Visvairāk, protams, Valmieras teātri, precīzāk, cilvēkus tai ēkā, kas tagad guļ drupās un gaida atdzimšanu. Jo viņas te jūtas piederīgas.

Septembris nāca ne tikai ar pirmajām salnām, bet arī ar brīnumjauku pārsteigumu. Mēs, AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA veterāni, saņēmām ielūgumus tikties uzņēmumā. Tas radīja satraukumu un pārdomas. Ikdienā, protams, tiekamies ar uzņēmuma cilvēkiem — tur strādā mūsu paziņas, kaimiņi, arī jaunā paaudze. Taču redzēt visu savām acīm, dzirdēt par paveikto un nākotnes iecerēm — tas ir kas cits.