Sestdien Daugavpilī, Rīgā un Jūrmalā vienlaikus notika šīgada Optibet Latvijas futbola virslīgas turnīra pēdējās kārtas spēles, pēc kurām noskaidrojās čempionāta galīgā vietu kārtība.

Man vienmēr smaidu izraisījuši cilvēki, kas uz bērnu ballītēm, arī uz pilsētas svētkiem ir pārtapuši kādā tēlā – Mikipelē, Rūķī, Zirnekļu cilvēkā, Elzā... Šie cilvēki vienmēr ir pozitīvisma pilni. Tāda ir arī LAURA GERLIŅA, kas ir animatore un vada ne tikai bērnu, bet citkārt arī pieaugušo pasākumus. 

Pētot lietotni Facebook, pamanīju Kristīnes Om Shanti profilā veselīgu recepti, ar ko viņa piekrita padalīties. 

Patiesībā pēdējās trīs dienas pirms lokdauna mums, mūsu dzimtas triju paaudžu makšķerniekiem, ja vēl precīzāk, spiningotājiem, pagāja ne tikai pie Dau­gavas, bet arī Latvijas lielākās upes viļņos. 

Sporta kluba Spēks pirmsākumi datējami ar 2006. gadu, kad airēšanas slaloma čempions Māris Bečers bija sadomājis izmēģināt veiksmi citā sporta veidā un iesaistīties cīņā par Parex kausu telpu futbolā. 

Patlaban trenažieru zāles ir slēgtas, bet neaizmirsīsim, ka līdz 15. novembrim ir iespēja sportot ārā – svaigā gaisā no pieciem rītā līdz astoņiem vakarā. Protams, tu vari vingrot arī savā dzīvoklī vai mājā, kaut vai visu nakti, bet reiz man treneris teica, ka vingrot iesaka līdz pulksten 23.00, pēc tam ķermenim ir jāatpūšas.

Esmu no tiesas priecīga par iespēju tikties ar valmieriešu Eglīšu aktīvo ģimeni, kurā aug četras atvasītes un sirdsmīļuma pietiek arī vairākām astēm, ķepām, kājām, spārniem... Bet labāk visu pēc kārtas. 

Jau trīs desmitgades mums ir pašiem sava – nacionāla, latviska, tautas (patiesajā) dzīvesziņā balstīta – politika. Pa tādu laika sprīdi sen vajadzēja pierast pie tās tradīcijām, metodēm un, jā, arī «ķēķa». Nekā nebija!

Šorīt galvā skan dziesma par vecajām likteņdzirnām, ko izpilda Harijs Spanovskis un Jānis Pauk­štello.

Te, Rencēnos, ir tā vieta, kur ik pa laikam pēc sirds sajūtām vēlas atgriezties absolventi, skolēni, skolotāji un darbinieki.