Jau vairākus gadus Latvijā tiek rīkotas kopīgas vasaras nometnes latviešu diasporas bērniem un viņu vienaudžiem Latvijā. To mērķis – saglabāt tālumā esošajiem saikni ar Latviju, ar latviešu tradīcijām un valodu. Šovasar Latvijā bija 11 šādas nometnes, viena no tām – Matīšu pamatskolā. To organizēja biedrība Pāvulēni no Ēveles pagasta Burtnieku novadā, un šis ir jau trešais ēveliešu piegājiens nometņu organizēšanā. Par pieredzi stāsta biedrības Pāvulēni vadītāja INESE KARNĀTE.

Pirms septiņiem gadiem «Liesma» pirmo reizi tikās ar ARTŪRU RAKECKI, kurš pēc Rūjienas vidusskolas absolvēšanas bija iestājies Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai neklātienē studētu par mežu inženieri. Kad pietrūcis naudas mācībām, viņš devies peļņā uz Īriju. Domājis tikai uz gadu, bet tas ieildzis piecus gadus. Kopš 2011. gada Artūrs atkal ir dzimtajā pusē. Viņam par atgriešanos un palikšanu ir savs stāsts, kas nebūtu pozitīvs, ja ne apstākļu sakritība, ja ne labi cilvēki blakus. Ir vērts Artūra stāstā ieklausīties.

Pēdējo desmit gadu laikā Latviju atstājuši vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku. Trešdaļai no viņiem bijusi augstākā izglītība. Prom devušies tūkstošiem jauniešu – studēt, strādāt, iepazīt pasauli. Latviju mīlošie atgriežas.

Bavārieti MARTINU ŠĒFERU uz Latviju atvedušas romantiskās jūtas pret tālajā Taizemē iepazīto latviešu tekstilmākslinieci Agnesi, un nu jau abi trīs gadus dzīvo kopīgi iegādātajās Ābelītēs Naukšēnu pusē, labiekārtojot mājokli un saimniecības ēkas, lai lauku mierā un klusumā tajās varētu uzņemt tuvus un tālus ciemiņus.

Ar naukšēnieti LĪGU DREIJU sarunājamies priecīgā brīdī – viņa nupat pieņemta darbā par lietvedi pansionātā Vidzeme. Taču pirms tam vairāki gadi pavadīti ārpus Latvijas robežām, iepazīstot gan emigrācijas plusus, gan arī mīnusus.

Sākoties procesam ar latviešu ieceļošanu Īrijā, Latvijas luterāņu mācītāji saskārās ar aizbraucēju vēlmēm Latvijā nokristīt bērnus. Latvijas baznīcas virsvaldei nācās meklēt iespēju panākties pretī. «Daudzos gadījumos ģimenes ir ar sarautām saitēm – vai nu viens no laulātajiem ir svešumā, vai abi, un bērni palikuši Latvijā, visbiežāk pie vecvecākiem. Kļuva skaidrs, ka baznīcai vajadzētu tajā visā būt klāt.

Piektdien, 19. oktobrī, plkst. 14 ikviens tika aicināts pieslēgties Via Hanseatica Facebook vai Instagram kontiem, lai tiešraidē vērotu ceļošanas akcijas «Apceļo Via Hanseatica!» noslēguma pasākumu, kura laikā tika noskaidroti galvenās balvas un papildu nomināciju ieguvēji, kā arī pašvaldību sarūpēto pārsteiguma balvu ieguvēji.

Uzņēmēja SANITA ČERŅAVSKA ir no Trikātas. Strādājusi Rīgā kādā pārtikas uzņēmumā par algu grāmatvedi. Pēc atgriešanās dzimtajā pusē 2008. gada 23. oktobrī Valmierā, Dārza ielā, durvis vēra ģimenes uzņēmuma bistro «Abrakadabra», pirms pieciem gadiem – otrs tāda paša nosaukuma bistro pie Valmieras autoostas, bet šonedēļ 23. oktobrī Valmierā, Garā ielā, ir atvērta šā uzņēmuma kafejnīca «Strēlniece».

Šis dabā ir tāds kā pārejas laiks: lapu zelts jau nobiris, pirmais sals dārzos  nokodis arī to pēdējo ziedu rotu, bet līdz visu apsedzošajam baltumam gan vēl jāpagaida. Tad nu, lai nelaistu sevī un savā tuvumā depresīvo pelēcību, sākam lūkoties vēl pēc tā skaistuma, kas no aukstuma gādīgu roku laikus ir paslēpts siltumnīcās. Arī «Liesma» pabija vienā no tām: Valmieras – Matīšu šosejas 11. kilometra pieturā «Krūzes», kur ar dažādu dekoratīvo augu stādu un puķu audzēšanu nodarbojas profesionāla, Latvijas Lauksaimniecības universitāti neklātienē beigusi dārzniece – floriste AGITA BRAMBATE.

Vidzemes Augstskolas dubultabsolvents ERNESTS GABRĀNS piedalījās Smart lunch, kur ar studentiem dalījās savā pieredzē uzņēmējdarbības attīstīšanā. Viņš pats sevi dēvē par uzņēmēju pirmajā paaudzē. Pašlaik ViA absolvents ir Wunder Latvija vadītājs, bet iesaistās arī citos projektos, kā Meža birža un SunGIS.