Trikātas pamatskolas 8. klases skolēni piedalījās projektu konkursā «Veidosim vidi ap mums Beverīnas novadā» un šī gada rudenī realizēja projektu «Draugu zīme».

Oficiālā informācija no Valmieras pilsētas vēsta, ka atbilstoši plānotajam Dārza ielas posmā no Rīgas ielas līdz Beātes ielai uzsākta asfaltbetona apakškārtas ieklāšana. 

Šodien Latvijā, lai arī pandēmijas dēļ pamatā klusi un nemanāmi, tiek atzīmēta Lāčplēša diena – par godu jaundibinātās Latvijas armijas uzvarai pār pulkveža Pāvela Bermonta komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.

Pirms gada neviens no mums nezināja un diez vai pat iedomājās savās slēptākajās domās, ka šajā dienā mūsu Latvijā būs izsludinātā ārkārtējā situācija.

5. novembrī izcilajam valmierietim Jānim Daliņam bija 116. dzimšanas diena. Šim notikumam par godu pēdējos piecus gadus norisinājās Daliņa piemiņas skrējiens no soļotāja mājām Valmierā līdz viņa dzimtajām mājām Brenguļos.

Latvijas vēsturi minam «laikos». Bija «ulmaņlaiks», «krievu laiks», «vācu laiks», bet vēl bija arī «bēgļu laiks», kad vācieši ar draudiem un ieročiem pirmsfrontes līnijas iedzīvotājiem lika doties uz Kurzemi. Latviešu zemniekiem, lēniem, apdomīgiem, tā bija drāma.

30. oktobrī notika Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēde, kurā tika lemts par jaunu vērtību iekļaušanu Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Padome vienbalsīgi lēma rakstainu dubultcimdu darināšanas prasmes Mazsalacā kā nacionālu vērtību iekļaut Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Ar 7.a klases skolnieces Vinetas Artas Ķirses piedalīšanos erudīcijas spēlē «Gudrs, vēl gudrāks» Valmieras Valsts ģimnāzija atkal atgriežas viesmīlīgajā Latvijas Televīzijas studijā un jaunajā sezonā. Izturot sīvu konkurenci ar spēcīgu atlasi (septīto klašu pretendentu skaits šogad esot bijis pārsteidzoši liels), Vineta Arta jau otro reizi meta izaicinājumu Latvijas gudrākajiem vienaudžiem.

Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) zinātniskais asistents Oskars Java pievērsies dokumentārā mantojuma izpētei. Pētījuma mērķis – veidot sinerģiju starp pētniecību un sabiedrību. 

Šoreiz atkal esam Strenčos – kaimiņpilsētai 1928. gadā tika piešķirtas pilsētas tiesības. Tolaik Strenču miestā uzbūvēja vairāk nekā 100 jaunus namus, uz to plāksnītēm rakstot mājas numuru, ielas nosaukumu un īpašnieka uzvārdu. Tāpēc strencēnieši mājas sauca īpašnieku uzvārdos, piemēram, Ugunsdzēsēju ielā bija Čukstes māja, Zvirbuļmāja, Palmaņmāja, Pinkas māja...