Svētdien, Baltijas ceļa 31. gadadienā, vairākās Eiropas valstīs notika līdzīgi pasākumi Baltkrievijas atbalstam — akcija «Baltijas ceļš Brīvību Baltkrievijai». Iespaidīgākais no tiem bija Lietuvā, kur no Viļņas līdz Medininku robežkontroles punktam ar Baltkrieviju cits citam blakus nostājās vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku.
Bieži no vecākiem dzirdu, ka viņu bērni ir izvēlīgi, ēd nelabprāt un tikai konkrētus ēdienus, nepieņem jaunus produktus vai atzīst tikai konkrētās formās sagrieztus burkānus.
Nu jau vairāk nekā gadu biedrība «No Salacas līdz Rūjai» īsteno starpvalstu projektu «Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos, kopjot tradicionālās vērtības VRG «No Salacas līdz Rūjai» un tās sadarbības partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās».
Dzirdēts, ka dažs krūmmelleņu audzētājs kļuvis par miljonāru, gan ne mūspusē. Taču, 18 gadus šajā nozarē darbojoties, bagātāks kļuvis arī VIKTORS STRĀDERS — pieredzes bagātāks...
EVIJA KRĒMERE ir valmieriete, friziere, kura strādā frizētavā Citi mati Kocēnu sporta namā. Liesma uzaicināja viņu uz sarunu.
Ogrē aizvadīta 26. valsts Prezidenta balvas izcīņas sacensības, kas vienlaikus bija arī Baltijas komandu čempionāts. Latvijas izlases sastāvā bija iekļauti četri valmierieši – Agate Caune (Valmieras BSS/Valmieras sporta vienība), Linda Ozola (Valmieras Vieglatlētikas klubs), Ralfs Ūdris (Valmieras BSS/AKSSC) un Arnis Žviriņš (Valmieras Vieglatlētikas klubs).
15. un 16. augustā Igaunijas pilsētā Vīlandē notika 7. Baltijas valstu čempionāts vieglatlētikā veterāniem. Ņemot vērā šī gada ierobežojumus saistībā ar Covid-19, sacensībās Latvijas komandu pārstāvēja tikai 76 vieglatlēti. Latvijas izlasei kaldināt uzvaras palīdzēja trīs valmierieši.
Svētdien, 23. augustā, pie Valmieras pašvaldības ēkas norisinājās akcija «Baltijas ceļš Brīvību Baltkrievijai», lai godinātu Baltijas ceļa 31. gadadienu un atbalstītu Baltkrievijas tautu. Uz domes ēkas fasādes tika rādīti īsi videoklipi no Baltijas ceļa, bija arī attēli, kas atbalsta Baltkrieviju #ЖывеБеларусь. Idejas autors ir Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Tas mums šķiet gluži pašsaprotami: lai izteiktu atbalstu kaimiņtautai, kas vēlas savā zemē taisnību, latvieši veidos simbolisku dzīvo ķēdi pie abu valstu robežas. Tikpat pašsaprotami mēs, igauņi un lietuvieši pirms 31 gada sadevāmies rokās, pieprasot brīvību sev.
Pārsvarā derīguma termiņam mēs sekojam līdzi pārtikas produktos, jo saprotams, ka neviens nelietos produktus, kuri var būt pat kaitīgi organismam. Tomēr kā ir ar dekoratīvo kosmētiku un smaržām? Vai sekojam, cik derīgi ir produkti, ko uzklājam uz sejas vai lietojam uz lūpām, pie acīm? Derīguma termiņš IR svarīgs arī dekoratīvajai kosmētikai. Produktu var nelietot ikdienā, bet tas nonāk tiešā saskarē ar apkārtējo vidi, ādu, mikrofloru, rezultātā tā bojājas. Arī uzglabāšanas vietai ir svarīga nozīme. Lai gan vannas istaba ir visbiežāk izmantotā telpa, kur notiek ikdienas sejas kopšanas rituāli, diemžēl šī noteikti nav piemērotākā vieta kosmētikas glabāšanai. Šie apstākļi rada labvēlīgu vidi, kurā vairoties dažādiem bīstamiem mikroorganismiem. Tāpat mainās produktu konsistence un ārējais izskats.