Leģionāru piemiņas dienas pievakarē Kocēnu pagasta bibliotēkā notika Haralda Bruņinieka grāmatas par Aknīstes, Biržu, Elkšņu, Gārsenes, Saukas, Susējas un Viesītes pagastu nacionālajiem partizāniem Nāvi mānot atvēršanas svētki un tikšanās ar autoru. Sarīkojums sākās ar Haralda stāstījumu, kāpēc šī grāmata ir par Sēliju un nevis par Kocēniem.
25. martā plkst. 11.00 vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad 42300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz Krieviju.
15. martā Jāņa Daliņa stadiona kompleksa konferenču zālē notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes reģiona biznesa forums Enerģētika 2023. Risinājumi un iespējas uzņēmumu konkurētspējai.
Iespējams, Strenči ir visvairāk fotografētā pilsēta visā Eiropā periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Par to parūpējies fotogrāfs Dāvis Spunde (1878–1960), kurš atstājis unikālu mantojumu un vēstures liecības ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, fotogrāfijās, iesaistoties iedzīvotājiem, dokumentējot mazpilsētas dzīvi un iemūžinot neskaitāmus stāstus.
Strencēniešiem ir iemesls lepoties – viņu pilsētā pār Gauju ir ne vien Latvijā otrs vecākais dzelzsbetona konstrukciju tilts, bet nupat martā svinīgā ceremonijā Rīgā ļoti augstu novērtēta un apbalvota arī šī simtgadīgā tilta rekonstrukcija!
Visa Latvija pošas galvenajam šīs vasaras pasākumam – XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem. Čakli ik svētdienu mēģinājumos strādā arī Strenču Kultūras centra jauktais koris Rītu puse.
Sestdienas vakarā ELVI florbola līgā vīriešiem startēja abas pusfināla sērijas. Valmieras Olimpiskajā centrā sērijas pirmajā spēlē regulārā turnīra uzvarētājs FBK Valmiera uzņēma komandu Ķekava/RB&B un spraigā cīņā pārspēja to ar 3:2, sērijā līdz vienas komandas četriem panākumiem izvirzoties vadībā ar 1:0.
Marts mūsu tautai ar leģionāru un partizānu pēdējām cīņām, ar tūkstošiem ģimeņu aizvešanu uz Sibīriju un viņu saimniecību izpostīšanu ir traģisks mēnesis.
Manā jaunībā tā bija visai populāra diskusiju tēma, kura joprojām nav zaudējusi savu aktualitāti, jo gan vieniem, gan otriem ir savi plusi un mīnusi.
Folkloristi un mūsu tautas tradīciju glabātāji nav par slinku piecelties rīta agrumā, lai dotos sagaidīt Lielās dienas saullēktu. Tas gadskārtu ritumā ir ļoti nozīmīgs notikums pat tiem, kuri piekopj latvisko tradīciju pašu mazumiņu un to pašu simboliski Jāņos.