NAURIS VASIĻEVSKIS ir aktīvs jaunietis, kurš šogad absolvēja Vidzemes Augstskolas bakalaura programmu «Tūristu gids: ceļojumu un pasākumu organizators». Kopā ar studiju biedru Lotāru Zariņu viņš vadīja podkāstu «Pietura pie Gaujas», kurā tika runāts par abu dažādajām studiju un darba pieredzēm. Ar komandu kopā ieguva 2.vietu Valmieras Tūrisma inovāciju hakatonā. Tomēr vairums valmieriešu Nauri zina tieši kā fotogrāfu. «Liesma» Nauri uzaicināja runāt par un ap fotografēšanu.
EMĪLIJA LĪNA JANSONE ir no Valkas, bet nu jau divus gadus dzīvo Valmierā. Viņai tuva ir zero waste un less waste filozofija, ko jauniete piekopj arī ikdienā, kā rezultātā viņa nonākusi pati pie savas idejas, ko attīstīt – šobrīd viņa tamborē kokvilnas aplīšus sejas tīrīšanai un mazgāšanai.
Līdz 5. septembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā apskatāma mākslinieces KRISTĪNES KUTEPOVAS gleznu izstāde Apziņas fiksācijas. Liesma apskatīja izstādi un sazinājās ar mākslinieci.
Lai arī Optibet Virslīgas futbola čempionāta otro apli Valmiera FC komanda uzsāka ar sāpīgiem zaudējumiem līdervienībām Riga FC ar 0:1 un RFS ar 2:5, turpmākajās trīs kārtās valmierieši laukumu atstāja kā uzvarētāji. Vispirms 3. augustā savā laukumā ar 3:0 tika sagrauts FK Ventspils virknējums, bet pēc tam 7. augustā izbraukumā tikai mača izskaņā tika izcīnīts izšķirošais 3:2 pārsvars pār sīksto virslīgas debitantu FK Tukums 2000/TSS, kas mūsējiem allaž bijis neērts pretinieks – savus trešos vārtus šajā spēlē 90. minūtē tukumniekiem iesita valmieriešu uzbrukuma līderis Tolu Arokodare, ar 12 panākumiem nostiprinoties līgas snaiperu saraksta galvgalī.
«Par jaunajām policijas formām ir grūti kaut ko tā uzreiz pateikt, jo valkājam tās tikai trešo dienu, taču materiāls šķiet ļoti labs, ērti lietot, arī kurpes ir ļoti labas,» tā pagājušās nedēļas trešdienā jauno apģērbu raksturoja Valsts policijas Patruļdienesta rotas komandieris majors Jānis Goba. «Kādas šīs drēbes izskatīsies pēc pirmajām mazgāšanas reizēm un ilgstošas valkāšanas, to redzēsim nākotnē. Pašlaik visi patruļpolicijas darbinieki, kuri pirms pāris mēnešiem tika uzmērīti, staigā jaunajos mundieros. Tā kā formastērpu nomaiņa visā valstī plānota pakāpeniska un līdz pat 2024. gadam, tad tuvāko pāris gadu laikā sabiedrībai likumsargi būs redzami gan jaunajos, gan vecajos, jau pierastajos formastērpos. Nav tā kā vecajos laikos, kad bija neērtas un neelpojošas vilnas bikses. Jaunajām formas ir daudzveidīgas transformācijas iespējas: komplekta detaļas var kombinēt, ik reizi pielāgojot to konkrētā brīža apstākļiem un uzdevumam. Neparastākais jauninājums ir līdzšinējo uzpleču – zīmju atrašanās formas priekšpusē. Testēsim, nēsāsim, pēc mēneša varēs spriest, vai mazgājot sarāvušās, taču, pirmo reizi gludinot, bikses bija gludas ātri, ērti un forši,» personīgajā pieredzē dalījās Jānis Goba.
Laikā, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vērsies pie sabiedrības ar aicinājumu retāk ceļot uz ārvalstīm, arī uz tām, kuras nav iekļautas bīstamo sarakstā, nedēļraksts Dienas Bizness publicējis statistiku, cik katra no Latvijas trīspadsmit ministrijām pērn tērējusi ārzemju komandējumos. Kopumā tie ir 3,8 miljoni eiro, vairumam ministriju tēriņi samazinājušies, tomēr kopējie izdevumi saglabājušies iepriekšējā līmenī. Visbiežāk valsts un pašvaldības iestāžu komandējumu galamērķis bijusi Beļģija, konkrēti – Brisele, Francija un Luksemburga, bet ārpus Eiropas Savienības – Amerikas Savienotās Valstis.
Pagājušajā nedēļā biju intervēt jubilāru, kuram apritējuši 100 gadi. Svētdien piedalījos dzimšanas dienas pasākumā, kurā jubilāram tika svinēti trīsdesmit. Manuprāt, klausoties viņu dzīvesstāstos, katrs var aizdomāties par savu dzīvesstāstu. Vienā no spēlēm, kas tika spēlētas trīsdesmitgadnieka jubilejā, tika uzdots jautājums – kādas atziņas tu teiktu sev, ja satiktu sevi jaunībā? Lūk, dažas atziņas, kuras saklausījos jubilāru stāstos.
Viņnedēļ Sēļu muižā norisinājās Mazie opermūzikas un mākslas svētki – jau septīto gadu pēc kārtas. Svētku laikā skatītāju vērtējumam tika nodotas vairākas mākslas izstādes. Tika griezta lenta jaunajai Velvju zālei, tajā ir atklāta keramiķes Sanitas Mickus personālizstāde «Piezīmes mālā». Daļa no izstādes ir atceļojusi atpakaļ no ārzemēm.
MADARA SPRIŅĢE un KĀRLIS VALDOVSKIS dzīvo viensētā Beverīnas novadā, netālu no Mūrmuižas. Kārļa dzimtas mājām ir 200 gadus sena vēsture, kurā šobrīd jaunu lapaspusi šķīruši arī abi jaunieši, pārceļoties no Rīgas. Viņi iekopuši dārziņu, paši sev gādā malku un šobrīd ceļ darbnīcu, kurā veikt plašākus projektus, kas saistīti ar kokapstrādi. Madaras «stihija» ir darbs ar ādu, Kārlim – kokapstrāde. Tā vienam otru papildinot, tālākā nākotnē viņiem plāns ir veidot dizaina mēbeles konkrētiem interjeriem, apvienojot abu prasmes.
Beverīnas novada Kauguru kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvam «Mūri» 2022. gadā gaidāma pusapaļa pastāvēšanas jubileja – 55 gadi. Aiz kalniem arī nav citi dejotājiem nozīmīgi svētki, kam gribas saposties – XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki 2023. gadā.