Dažnakt mīnusu temperatūra gan vēl nedaudz piebremzē bērzu sulu tecēšanu. Taču sulu laiks, var pat teikt, tā trakums ir klāt. Nu jau katrs sulu brīnumainajam spēkam ticošs latvietis otram tādam pašam sveiciena vietā vispirms jautā: «Vai bērzu sulas jau dzēri?» un steidz lielīties, ka pirmais sulu spainis jau iztukšots.
Palu uzplūdumā gadās redzēt apmulsušus un diezgan nevarīgus bebrus. Tādi ir no iepriekšējā pavasarī pasaulē nākušo paaudzes. Vecie bebri pēc kopā ar jaunajiem pavadītas ziemas nu viņus izraida no mītnes, jo kuru katru dienu pasaulē jānāk jau nākamajiem bebrēniem. Ar šādām rūpēm aizņemti vecie bebri šobrīd ne pārāk cītīgi turpina dižu koku nograušanu upmalās. Tādēļ, kamēr arī koki vēl nav salapojuši, šis ir labākais laiks, lai izvērtētu, kurš no grauzt aizsāktajiem kokiem vēl būtu atstājams bebriem zobu asināšanai un kurš noteikti nozāģējams.
Nav vairs tālu Lielās Talkas diena, kad atkal lielo daļu no sabiedriski lietderīgā kopīgā darba procesa aizņems dažādu mūsu pašu līdzcilvēku dabā atstāto mēslu vākšana. Kā liecina biedrības Zaļā brīvība un Stokholmas Vides institūta veikto pētījumu rezultāti, apmēram 40% vides piesārņojuma Latvijā veido tukšās dažādu dzērienu ādiņas, bet līdz pat 80% mūsu valsts mežos savākto atkritumu sastāda dažāda tilpuma PET pudeles. Mēs kā šīs taras satura patērētāji par katru dzēriena iepakojumu maksājam dabas resursu nodokli, apmēram eirocentu, tīri teorētiski to novirzot dalītai atkritumu savākšanai. Tiesa, divas trešdaļas – apmēram 65% – atkritumu tomēr nonāk nevis pārstrādes ražotnēs, bet gan sagulst milzīgos kalnos Daibei līdzīgos atkritumu noglabāšanas poligonos.
28. martā notika skates «Gada labākā būve Latvijā 2018» laureātu apbalvošanas ceremonija. Valmieras peldbaseinam piešķirta pirmā vieta nominācijā «Publiskā jaunbūve». Savukārt Valmieras daudzdzīvokļu īres namiem Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 piešķirta atzinība nominācijā «Dzīvojamā jaunbūve».
Tā kā Valmieras sākumskolas ekspluatācija ir pierādījusi nepieciešamību pēc skolas mehāniskas ventilācijas, Valmieras pašvaldība ir veikusi visus nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai skolas ēkā veiktu pieplūdes-nosūces ventilācijas sistēmas izbūvi.
«Veidojot šo vietu, pirmais lielais mērķis bija, lai tā būtu ne tikai kafejnīca, bet arī kultūras kafejnīca, kurā būtu gan mūzika, gan māksla, gan teātris, gan dzeja, gan kino un kura būtu satikšanās vieta kultūras cilvēkiem, jo pirms 100 gadiem Valmierā šajā vietā bija Latviešu biedrības nams, kurā arī tika kopta latviešu kultūra,» Valmiermuižas teātra kafejnīcas atklāšanas svinībās klātesošos uzrunāja Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.
Pirms nedēļas Liesma Cēsīs piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģionālās padomes izbraukuma sēdē, kas notika pazīstamajā dārzeņu un ziedu audzēšanas uzņēmumā – zemnieku saimniecībā Kliģeni. Līdz ar padomes biedriem pasākumā klāt bija arī LTRK valdes priekšsēdis Jānis Endziņš, Cēsu novada domes priekšsēdis Jānis Rozenbergs un Cēsu uzņēmēju kluba biedri ar kluba prezidentu Arkādiju Suškinu priekšgalā.
Par Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīcu vēsturnieki teic, ka Vidzemē esot grūti atrast otru vēl tik bieži un pamatīgi postītu kulta celtni. Tā tapusi vienā laikā ar Rūjienas ordeņa pili no 1259. līdz 1263. gadam. Joprojām ir viena no vecākajām un lielākajām baznīcām Vidzemē ārpus Rīgas. Baznīcas vēsture saistīta ar neskaitāmiem postījumiem un atkal «augšāmcelšanos». Kopš pēdējā – 1974. gada ugunsgrēka šā gada Lieldienas atkal būs īpašas.
Pērnajā vasarā ekspluatācijā nodotā jaunā Rūjienas estrāde nu ir ieguvusi ievērību valsts nozīmes konkursa «Gada labākā būve Latvijā» nominācijā «Ainava». 19 finālistu konkurencē – viens no trim Atzinības rakstiem.
Visos laikos vecāki ir vēlējušies, lai viņu bērni dzīvē sasniegtu pēc iespējas vairāk – lai gūtu panākumus, lai būtu prestižs un labi apmaksāts darbs, lai nekas tiem netrūktu ne materiālajā, ne garīgajā jomā. Jā, taču kas ir jādara, lai to sasniegtu?