No 7. augusta līdz 9. augustam Valmierā jau piekto gadu norisināsies Valmieras vasaras teātra festivāls (VVTF). Tā direktors REINIS SUHANOVS pastāstīja Liesmai, kas gaidāms šajā festivālā.

Globālās pandēmijas izplatības rezultātā noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ arī Latvijā visvairāk cietušās uzņēmējdarbības nozares ir kultūra, tūrisms, kā arī viesnīcu un viesmīlības serviss. «Liesma» pieteicās ciemos pie Rūjienas novada uzņēmējiem AIGAS NILVAKAS un VALDA ZIEDIŅA, lai uzzinātu, kā viņu vadītais viesu nams «Lauvas līcis» ir pārlaidis šo mums visiem tik sarežģīto laiku.

Visticamāk, ka augusta otrajā pilnajā nedēļā Valmierā sāksies pamatīgi rekonstrukcijas darbi vēl vienai pilsētā vitāli svarīgai satiksmes artērijai – tiks uzsākta Mālu ielas posma no Beātes ielas (Limbažu ielas rotācijas apļa) līdz Matīšu šosejai pārbūve.

Šī projekta realizācija uzlabos gan iedzīvotāju pārvietošanās apstākļus un drošību, gan šo ielu izmantojošo komersantu vajadzības pēc ērtas satiksmes infrastruktūras.

Pēc mēneša – 29. augustā – paredzētas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās uz 60 domnieku krēsliem pretendēs 718 kandidāti no 15 sarakstiem. Tā kā galvaspilsētā koncentrējusies lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, vēlēšanu iznākums netieši skars arī potenciālo valstspilsētu un pārējo Latvijas novadu iemītniekus, kuriem teju vai katram kāds radinieks karjeras veidošanas nolūkos kļuvis par rīdzinieku.

Kā zināms, tūrisma nozare bija viena no tām, kas visvairāk cieta Covid-19 ietekmē. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 30 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 88,5% mazāk nekā 2019. gada maijā, tomēr, salīdzinot ar šā gada aprīli, tas palielinājies vairāk nekā divas reizes. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 77,5 tūkst. nakšu, kas ir par 84,2% mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada maiju.

Kopš pagājušās otrdienas Matīši ne tikai Burtnieku novadā, bet arī tālākiem kaimiņiem ir ne vien kultūras citadele ar rekonstruēto, faktiski no jauna uzbūvēto Tautas namu un tur piedāvātajām garīgo vērtību baudīšanas iespējām, bet arī vieta, kur, neaizbraucot līdz Vidzemes industriālajai galvaspilsētai Valmierai, nokārtot dažādus ikdienā vitāli svarīgus privātos jautājumus. Jo 21. jūlija pēcpusdienā pagasta pārvaldes namā (Skolas ielā 11) šeit ar nelielu svinīgu ceremoniju tika atklāts Burtnieku novada Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs.

Pagājušajā piektdienā konstruktīvā gaisotnē, klātesot valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi vadībai, Burtnieku novada vadības un būvvaldes pārstāvjiem, būvniekiem un iekārtu turpmākajiem ekspluatētājiem, tika parakstīti dokumenti par 2018. gadā sāktā projekta «Silzemnieku poldera sūkņu stacijas pārbūve, Burtnieku pagastā, Burtnieku novadā» sekmīgu realizāciju.

Par tām Burtniekam kā allaž labprāt pastāstīja Burtnieku novada pašvaldības izpilddirektors MĀRTIŅŠ KĻAVIŅŠ:

«Patlaban nedaudz iestrēdzis ir Burtnieku centra pludmales labiekārtošanas projekts, jo darbu veicējs pagaidām aizņemts citos objektos. Pirmdien atvērām iepirkumu konkursa piedāvājumus lielās pontonu laipas ierīkošanai. Patīkami pārsteidza uzvarētāja solītā cena – par 27512 eiro vairāk nekā 80 metrus garo laipu ierīkos firma SIA PONTON. Žēl tikai, ka jauno laipu pēc pāris mēnešiem atkal nāksies demontēt, jo paredzēts, ka ziemas sezonā tā ezerā neatrodas.

Pagājusī nedēļas nogale bija izlaidumu pilna. Mazliet vēlāk nekā citus gadus, bet skolēniem bija iespēja saņemt savus atestātus klātienē. Valmieras pilsētas pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs ir izsniegti 360 centralizēto eksāmenu sertifikāti. Vēl skaits par dažiem jauniešiem palielināsies, jo ir skolēni, kuri dažādu apsvērumu dēļ eksāmenos nevarēja piedalīties noteiktajā laikā, – šo skaitu zinās 30. jūlijā. Valmieras tehnikumā izsniegti 259 centralizēto eksāmenu sertifikāti. Valmieras novada skolās izsniegti 38 centralizēto eksāmenu sertifikāti.

Nesen Briselē Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji piecu dienu garumā un vētraini skandalējot dalīja ES budžeta līdzekļus laika posmam līdz 2027. gadam, kā arī risināja jautājumu par to, kā tiks veidots dalīts fonds koronavīrusa seku novēršanai.

Naudas dalīšana, jāpiebilst, noslēdzās Latvijai visai labvēlīgi. Pagaidām panāktās vienošanās paredz, ka mūsu valsts minētajā laika posmā saņems papildus desmit miljardus eiro jeb apmēram vienu papildu gada budžetu. Visās Eiropas institūcijās šis lēmums gan vēl nav apstiprināts un kādas atsevišķas nianses var pamainīties, tomēr kopumā ir skaidrs, ka apmēram pie šiem skaitļiem arī tiks palikts.