Tik skaistu dārzu, kādu man radās iespēja lūkot, ciemojoties pie DACES un JĀŅA KEIŠIEM Kocēnos, biju redzējusi tikai žurnālos. Protams, tāds nerodas gada laikā, arī ne bez darba un saprašanas.

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) simtgades vēstnesi tika izvēlēts pupuķis – Upupa epops, skaists putns, Latvijā bieži sastopams retums. Jubilejas svinībās, kurās klātienē vai pastarpināti bija līdzdalīgi tūkstošiem valsts iedzīvotāju, tikpat nozīmīgs bija arī simtgades moto Pastāvēs, kas draudzēsies, uzsverot lielo daudzveidību sadarbībā un draudzībā, kas veidojusies īpaši pēdējos piecos gados, kopš LNB darbojas jaunajā ēkā Daugavas krastā.

Bijušās veselības ministres politiskās akrobātikas demonstrējums, nomainot bezcerīgo opozīciju pret piederību premjerpartijai, publiku varēja pārsteigt vienīgi ar «nepieklājīgo» ātrumu. ZZS ir grimstošs kuģis, tas ir skaidri redzams – kāpēc perspektīviem deputātiem sentimentālu jūtu dēļ jāslīkst kopā ar to?

Kad runājam par vērtīgo un nevērtīgo, to atšķiršanā līdz šim neko labāku par Marksa un Engelsa «Kapitālā» pausto atziņu neesmu atradis, proti, ka jebkura priekšmeta, arī būves vai cita darinājuma vērtību nosaka vien to lietošanas vērtība. Var no čuguna izliet vai citā veidā darināt milzīgu katlu. Taču, ja tādā katlā nav iespējams kaut ko vārīt vai kā citādi šo katlu izmantot, tad pašā būtībā milzu katlam vērtības nav, lai arī tā darināšanā ir tērēti materiāli, līdzekļi un darbaspēks.

Ikgadējā pedagogu konferencē Valmieras pilsētas un Kocēnu novada izglītības pārvaldes sveica jaunos pedagogus un mācību iestāžu vadītājus.

JURIS BĒRZIŅŠ ir īsts nemiera gars – lai arī pēc 40 ražena darba gadiem lēmis likt punktu sporta skolotāja karjerai Blomes pamatskolā, šajā mācību gadā atstājot vairs tikai dažas mājturības stundas, viņš sportošanā joprojām ir iekšā līdz pašiem matu galiņiem, regulāri gatavojoties startiem MTB maratonos, divriteņa seglos apceļojot Eiropas valstis un piedaloties vietējās sporta dzīves organizēšanā. Arī rīt Jeberlejas estrādē paredzētajās Smiltenes novada sporta spēlēs viņš būs viens no galvenajiem, Tautas dzejnieka vārdiem runājot, garaiņiem, kas veicina vārīšanos.

Aizvadītās nedēļas nogalē atpūtas kompleksā «Avoti» notika Valmieras un apkārtējo novadu audžuvecāku tikšanās.

Kā jau ik gadu augusta vidū, īsi pirms jaunā skolas gada sākuma, Izglītības darbinieku Valmieras arodbiedrības arodkolektīvu vadītāji un aktīvisti devās tradicionālā vasaras ekskursijā. Šoreiz mērķis bija iepazīt Sēliju, agrāk Sēlenes zemi, kas saukta arī par Augšzemi un ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Tiekoties LIENE NAGLE pārsteidza, jo viņas pirmais jautājums bija: «Es saprotu, mēs runāsim par kāzām?». Kā izrādās, viņa ir četru profesiju pārstāve – kāzu vadītāja un organizatore, vizāžiste un stiliste, peldēšanas trenere un Dakteris Klauns, kā arī divu bērnu mamma.

Viņu nesen Valmieras pilsētas svētku tirdziņa raibajā burzmā nevarēja nepamanīt: gados tik jauns, tādēļ, ieraugot viņu pie silti krāsainiem un izteikti latviskiem māla podiem, krūzēm un vāzēm, nospriedām: jauneklis droši vien tirgo kāda podnieka produkciju. Iepazīstoties atklājās, ka alūksnietis KRISTAPS BRASLIS uz Valmieru atvedis pats sava cepļa keramiku.