ZAIGA TENTERE bērnību pavadījusi Vecpiebalgā un uz Valmieru devās pirms astoņiem gadiem, lai studētu Vidzemes Augstskolā. Apguvusi žurnālista profesiju, viņa sāka strādāt Vidzemes TV, tagad «Re:TV», un pašlaik ir bērna kopšanas atvaļinājumā.
Piektdien solītajā vizītē Valmierā aizsardzības ministru Raimondu Bergmani visticamāk pavadīs ministra biroja vadītāja IEVA JIRGENSONE, kādreizējā Valmieras meitene.
Laimīgs esot dzejnieks, ja kaut vienu viņa dzejoli tauta no paaudzes paaudzē pazīst un dzied. Šķiet, vien retais nespētu noskaitīt vai nodungot Rietekļa «Še, kur līgo priežu meži» («Pie Gaujas»). Tā autoram, Jūlijam Eduardam Balodim (1856 - 1940), šomēnes 14. februārī apritēja 160.
Dažubrīd, kad vaļīgāks brīdis gadās, domas, pa vēstures ceļiem klejodamas, grib kādai lietai vai notikumam atbildi rast. Tad laiks dokumentos lūkoties vai ļaužu atmiņās klausīties. Laika sprīdis, kas Pasaules pulsam tīrā niecība, cilvēka mūžam pagarš nogrieznis. Tā īsti var apjaust, cik vērtīgas ir fotogrāfijas un pieraksti, jo domās glabātais mēdz gaist vai savādāks ar laiku šķist. Ar prieku lasīju Ērika Roštoka atmiņas par sporta dzīvi Valmierā padomju gados. Tāpat lielisks Regīnas Valtenbergas raksts, kas veltīts Adalberta Bubenko simtgadei 2010.gadā. Tie arī rosināja uz dažām pārdomām.
Ja vēl ne visā Latvijas dabā, tad vismaz jau Valmieras dabā ne tikai katrai augu, bet arī dzīvnieku sugai nu jau ir sava vieta un teikšana. Priedes aug pie Stāvajiem krastiem, ozoli parkos, liepas alejās, bet sirmie vītoli dodas uzbrukumā daudzās dziedāšanās izslavēto ievu teritorijām. No Āžkalna ezeriņa pa Rātsupīti, sēklu izkaisīšanai izmantojot palus, arī pilsētā cenšas ielavīties latvāņi…Stirnas iemīļojušas pļavu pie Elku kalniņa, mežacūku klaiņošana pamanīta Kaugurvērī, bebriem zobu asināšanai atvēlēta atteka pie Dīvalu kapiem un Gaujmala. Tomēr, lai arī šīs teritorijas Valmieras kartē kādai no sugām rādās pat piederīgas, neviena no tām nav nosaukta ne par Latvāņu upi, Stirnu pļavu, pat par Bebru atteku ne.
Valmiera aug par izskatīgu un sapostu pilsētu. Vien vecākie valmierieši vairs atceras milzīgos postījumus, kādus pilsētai nodarīja ugunsgrēku pārpilna nakts 1944. gada septembrī, kad atkāpās vācieši. Par sava tēta Jāņa Altenberga un mammas Otīlijas Luīzes tajā naktī piedzīvoto un cīniņiem, lai neļautu ugunij nodarīt pilsētai vēl lielāku postu, stāsta GUNTA ALTENBERGA:
Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju sammitā Briselē tika panākta vēsturiska vienošanās ar mērķi novērst Lielbritānijas aiziešanu no savienības. Britiem, kuriem vēl kopš Dzelzs lēdijas Mārgaretas Tečeres laikiem tāpat ir virkne privilēģiju ES, bija tā apnikuši Briseles centieni ietekmēt un regulēt viņu iekšpolitiku, ka pārējai Eiropai tika izvirzīts būtībā ultimāts — vai nu būtiskas reformas, vai arī mēs aizejam.
Nav speciālistu, amatpersonu, jomā pieredzējušu cilvēku viedokļa par attīstību, problēmu, kļūdu vai sāpi. Ir iestādes, uzņēmuma viedoklis. To arvien biežāk dzirdam, kad saskaras sabiedrisko attiecību speciālista un žurnālista vērtējums par procesiem. Teorētiski ir domu brīvība, kas būtu jānosargā, taču ikdienas darbā jāpiedzīvo pretējais.
Rūjienas Tautskolā Atvērto durvju dienā ikvienam interesentam bija iespēja tuvāk iepazīties ne tikai ar Tautskolas šīs sezonas piedāvājumu novada iedzīvotāju interešu izglītībā, bet arī katram pašam aktīvi piedalīties tās dienas plašajā programmā.
Pirmdien Vidzemes Augstskolā norisinājās Vislatvijas jauniešu projekta «Esi Līderis» organizētā biznesa spēļu konkursa «Ceļš uz bagātību» Vidzemes reģiona kārta. Dalībai šajā konkursa kārtā bija pieteikušās kopumā 21 komanda no dažādām Vidzemes skolām.