Otrdien Valmierā viesojās viena no potenciāli jaudīgākajām Eiropas Ziemeļu basketbola līgas komandām – BC Jenisey no tālās Krievijas pilsētas Krasnojarskas. Viesi cita starpā cīnās arī VTB līgā, tāpēc arī attiecīgi nokomplektējuši savu sastāvu.

Valmieras novada pašvaldība piedāvā iespēju apmeklēt bezmaksas zumbas nodarbības Kocēnos – Kocēnu Kultūras namā. Nodarbības notiks no marta līdz maijam ceturtdienās no plkst. 18.30 līdz 19.30: 3., 17. un 31. martā; 14., 21. un 28. aprīlī; 5., 12., 19. un 26. maijā, un tās vadīs trenere Sandra Taube.

Tikai atbilde uz šo jautājumu dos skaidrību, cik dziļš, asiņains un necilvēcīgs būs Putina iebrukums Ukrainā. Jo šķiet neiespējami jebkādā veidā no ārpuses viņam (atceroties 2008. gada iebrukumu Gruzijā) «uzspiest mieru».

Diemžēl piepildījušās sliktākās prognozes par notikumu tālāko attīstību Ukrainas – Krievijas attiecībās. Atklāts, nemaskēts Krievijas iebrukums neatkarīgajā Ukrainā sākās 24. februāra rītā.

Savulaik, kad nācās būt padomju armijas sboros Viļņā tā sauktajā Ziemeļu pilsētiņā, tur redzēju vairākus cinka zārkus, toreiz šie kritušie karavīri bija atceļojuši no Afganistānas.

Lai arī Eiropā un pasaulē līdz pēdējam valdīja ticība veselā saprāta uzvarai, naktī uz ceturtdienu ap pl. 4.50 pēc Latvijas laika Krievijas prezidents Vladimirs Putins telekanālā Rossija 24 teica uzrunu, paziņojot, ka pieņēmis lēmumu sākt «speciālu militāru operāciju» Ukrainā ar mērķi «aizsargāt Doņeckas un Luhanskas republiku cilviliedzīvotājus, pret kuriem jau astoņus gadus vērsta Kijevas nacionālistiskā režīma ņirgāšanās un genocīds», kā arī apsūdzot ASV un to sabiedrotos par to, ka viņi ignorē Krievijas prasības neļaut Ukrainai pievienoties NATO, tādējādi apdraudot Krievijas drošību. 

Valmieras novada pašvaldība informē, ka dalībai skatē «Gada labākā būve Latvijā 2021» pieteiks divus pērn ekspluatācijā nodotus objektus – atjaunoto Jāņa Daliņa stadionu un jauno vieglatlētikas manēžu, kā arī sporta un aktīvās atpūtas parku «Mežs».

«Kopš sāku strādāt Valmierā, tagad pat grūti tā atcerēties, bet liekas, ka «Liesma» vienmēr bijusi uz galda. Esmu avīzi lasījusi okupācijas gados, pārmaiņu laikā un lasu joprojām,» tā valmieriete, ārste Ausma Vītola, stāstot, ka medicīnā pagājis viss darba mūžs un vistuvāk viņa bijusi mūspuses lauku cilvēkiem.

Esmu gan notikumu un aktivitāšu aculieciniece, gan arī to veidotāja, tāpēc par tiem ik pa reizei uzrakstu «Liesmai» (jo kurš gan cits, ja ne es kā Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja?).

L.P. JANA, izrādās, ir regulārs reklāmdevējs Liesmā kopš dibināšanas – 2003. gada. Par šādu attieksmi pret reģionālo presi – liels paldies! Laikraksta jubilejas numurā tāpēc cienīgs klāt būt arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Pavlovs.