Kas ir vēsture?

T. Plašākajā nozīmē — viss, kas ar mums noticis. Individuāli, ar valsti, ar tautu kopumā.

3. turpinājums. Sākums 27.aprīļa, 25. maija un 29. jūnija “Valmierieša” numuros.

Domas par viesturiešu tā saucamo Zelta fondu dziļi aizskar līdzgaitnieku sirds stīgas. Šo domubiedru komandu veidoja direktore Vera Kupča, kurai šogad simtā jubileja.

Ko par kustību un ceļu domā (un dara!) valmierieši  RITMA  un AIVARS CEPĪŠI, mūziķi, mūzikas skolotāji un aktīva dzīves­veida cilvēki?

Stāsta RITMA PĒTERSONE-CEPĪTE.

Jubileju nesvinot

Pēc mūža 80 gadiem jābūt laimīgam par katru ilgāk nodzīvotu dienu. Tā daudzkārt dzirdēts, lasīts. Un pēc 80 pagājušas ļoti daudzas diennaktis. Ne visas bijušas laimīgas tajos piecos gados. Daudzas pat ļoti skumjas, jo vadītas arī Stradiņa, Vidzemes, Gaiļezera  slimnīcā. Vismaz divreiz esmu bijis tuvu Aiziešanai.

Kā zināms, Valmieras Gaujas krasta vidusskola–attīstības centrs ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kas nodrošina pēctecīgu speciālo izglītību bērniem ar dzirdes traucējumiem trijās izglītības pakāpēs - no pirmsskolas līdz vidējai izglītībai.

Pietiek tikai pakāpties augstāk – vai tas būtu ūdenstornis, vai baznīcas zvanu tornis, lai pārsteigts ieraudzītu, cik zaļā vidē dzīvojam. Gandrīz vai mežā!

Valmieras pilsētas svētku laikā Jaunatnes centra «Vinda» sētu rotāja mazo ukraiņu darbi. Zīmējumi tapuši pirmajās stundās pēc tam, kad evakuētās ģimenes ieradās Čerkasu Humānās palīdzības centrā.

Topošajā mākslas telpā «Kurtuve» Valmierā atklāta Valtera Poļakova fotogrāfiju izstāde «Piedzimis piederīgs?», aicinot padomāt par līdzcilvēkiem, sevi un to, ko pamanām.

Tikai 29% bērnu, kuri aug vairāku bērnu ģimenē, ir sava atsevišķa istaba, savukārt 71% bērnu dala istabu ar vēl kādu brāli vai māsu, retāk – ar kādu no ģimenes pieaugušajiem, liecina «Bonava Latvija» veiktā aptauja.