Šīs ziemas laika apstākļi tik tiešām ir untumaini mainīgi: te balts sniedziņš rāmi krīt un kā senās apsveikuma kartītēs bagātīgi sedz zemi, te pēkšņi visu kājām gaisā sagriež un apņem griezīgs sniegputenis, te savukārt vairākas dienas līst kā pa Jāņiem.
Piektdien, 28. janvārī, Vidzemes slimnīcā tika uzsākta kampaņa, kurā daudzbērnu ģimenes informēs par to, kāds atbalsts pieejams no valsts un pašvaldības puses un kādas ir iespējas plašāk aizstāvēt daudzbērnu ģimeņu intereses reģionālā un nacionālā mērogā.
Otrdien, 1. februārī, sāksies austrumnieku Jaunais – Melnā ūdens tīģera gads. Dienu ritējums turpmāk paies šī enerģiskā dzīvnieka zīmē, un tas nozīmē, ka vienmēr ir jābūt gatavam lēcienam un jauniem izaicinājumiem. Gads solās būt sekmīgs tiem, kas joprojām nebaidās riskēt un darīt.
Tā viņš, mūsējais no Rencēniem un tagad arī no visa sportiskā Valmieras novada, saka par Pekinas olimpisko bobsleja trasi.
Ar 1. februāri Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda» uzsāks nodarbības pieaugušajiem, jo tas ir lielisks veids, kā pēc smagas darba dienas atpūtināt prātu, satikt jaunus domubiedrus un attīstīt radošo domāšanu.
Manā draugu un paziņu lokā arvien vairāk parādās cilvēki, kas sāk nodarboties ar sporta veidu, ko sauc par disku golfu.
24. janvārī pirmizrādes svētki tika svinēti režisora Vara Braslas un dramaturga Alvja Lapiņa jau piektajam kopdarbam Valmieras teātrī – iestudējumam par slaveno komponistu Emīlu Dārziņu «Es neesmu klaviernieks». Stāsts, kas izgaismo Dārziņa pēdējos dzīves gadus, komponista lomā iejūtoties Mārtiņam Meieram un Emīlam Zilbertam.
Trešdien Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti kārtējā Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas mačā jau otro reizi šajā sezonā pārspēja allaž principiālos pretiniekus – BK Liepāja. Ja viesos panākums tika gūts pagarinājumā, tad šoreiz mājinieku pārsvars jau bija ļoti pārliecinošs un visā spēles garumā.
Vai tiešām šis ir labākais brīdis, lai Covid-19 pārslogotajā Latvijas veselības aprūpē atklātu vēl vienu «frontes līniju», strikti uzspiežot ārstiem un mediķiem ievērot pacientu cilvēktiesības?
Ikviens dzīvē uzsver izglītības nepieciešamību, un es piekrītu, ka cilvēkam ir jāmācās visa mūža garumā. Nupat pati esmu veiksmīgi pabeigusi maģistra studijas, bet šobrīd īsti prāts vēl nenesas domāt par to, ko mācīšos tālāk.