Zviedru laikosIepretim pilsētai, Gaujas viņā pusē, 17. gadsimtā pletās Kauguru muižai piederošās zemes (Kaugershof ierīkota 1635. gadā). Pārdesmit gadu vēlāk, 1681., muižas zemju dokumentos teikts, ka «... ir arī krogs pie Rīgas ceļa», bet divdesmit gadus vēlāk minēts, ka «...pārceltuve pār Gauju, kā arī krogs, kamēr plosās karš, pēdējos divos gados neko nav ienesuši, krogs tā izpostīts, ka krodzinieks tur vairs nav varējis mesties». Pārceltuvei atņemtas divas laivas, ko varot apliecināt krodzinieks Mačs un pārcēlājs jeb Rāmnieka Jānis.

MĀRIS SEDLENIEKS šobrīd strādā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļā par ārstu – ķirurgu, šajā pašā specialitātē darbojas arī «Veselības centrā 4». Savas dzīves pirmos 18 gadus Māris pavadījis Valmierā.

Jau šoruden varētu sākties jauna peldbaseina būvniecība Valmierā. Tas iecerēts blakus Vidzemes Olimpiskā centra sporta kompleksa ēkai, Rīgas ielā 91, kur līdz šim atradās auto stāvvieta. Līdz ar to transporta novietošanai nācās atvēlēt citu vietu — teritoriju blakus futbola laukumam, un sagatavošanas darbi tur jau notiek.

(Nobeigums. Sākums 28.janv.,4. un 25.marta, 20.maija, 17.jūnija, 22.jūlija un 26.augusta numuros) Pienācis 1988. gads, perestroika un viss ar to saistītais darbojas pilnā sparā. Nāk jaunas vēsmas, bet arī vecie laiki negrib projām doties. Akurāt kā revolucionārās situācijas trešā pazīme — apakšslāņi negrib dzīvot pa vecam, augšslāņi nevar. Laika ritējums, protams, tādēļ neapstājas. Tā vai citādi, bet rūpnīcas darbojas, ļaudis rosās, mašīnas brauc un ielām ir ko turēt.

Valmieras rajona bērnu un jauniešu invalīdu biedrība «Saulīte», nodibinājums «Fonds «Iespēju tilts»», projekti, kuru galvenais mērķis ir bērnu, pusaudžu un jauniešu ar īpašām vajadzībām dzīves kvalitātes uzlabošana, — valmieriete ZITA GUSTAVSONE ir šo labo darbu un ieceru priekšplānā.

Izturīgo audumu — džinsu — pasaulē pazīst kopš 19. gadsimta 50. gadiem, kad džinsa, rupja kokvilnas buru auduma, bikses sāka šūt uz ASV emigrējušais Vācijas ebrejs Levijs Štrauss. Vēl izturīgākas šīs bikses 1870. gadā vērta latvietis, arī imigrants ASV, Jēkabs Dāvis, kas sakniedēja bikšu vīles un kabatas — sākumā džinsiem tādas bija 6 — ar kapara kniedēm, padarot šos savienojumus praktiski nenoplēšamus...

Jau esam informējuši, ka arī Latvijas Arheologu biedrība ir iedibinājusi tradīciju nosaukt Gada arheoloģisko pieminekli. 2015.gadā par tādu izraudzīta Riņņukalna apmetne un tās tuvumā esošais upurakmens. Pavasarī arheologi rīkoja savas Gada pieminekļa vietas sakopšanas talku, bet pagājušajā sestdienā Vecates pagasta kultūras centrā bija saaicinājuši ieinteresētos uz tam veltītu publisku lekciju.

Jau vairākas nedēļas nopietni rakšanas darbi turpinās Rubenes ielas posmā starp krustojumiem ar Raiņa ielu un Zvirgzdukalna ielu. Te jau paveikta remontdarbu apakšzemes daļa — jaunas siltumtrases caurules maģistrālajā pārvadā iebūvējusi Rīgas firma E-Lāde, rīdzinieku ziņā arī zālienu sakopšana un trotuāru atjaunošana rakumu zonā.

Arvien aktuālāks kļūst tā sau- camo bēgļu jautājums, un latviešu tautas pretestība jauniem uzspiestu imigrantu plūdiem ir pamatota, loģiska un saprotama.

Šīs nedēļas sākumā televizoru ekrānos varēja vērot ainas, kuras vēl PSRS laika posmu piedzīvojušiem cilvēkiem nešaubīgi lika atcerēties gadus trīsdesmit un vairāk senu pagātni. Divu lielvalstu – ASV un Krievijas – prezidenti Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) sacentās diplomātijā un daiļrunībā, cenšoties pārliecināt citu pasaules valstu vadītājus, ka tieši viņu viedokļi virknē jautājumu ir vienīgie pareizie, savukārt satelītvalstu līderi centīgi piebalsoja, slavējot savējos un peļot svešos.