Tautas dejas ir neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa, kas spēj vienot cilvēkus, vienlaikus demonstrējot tautas vērtības un tradīcijas.

Līdz ar pavasara iestāšanos beidzot bija pienācis laiks tikties Pavasara tirdziņā, lai atbalstītu visdažādākos Valmieras un citu novadu rokdarbniekus, mājražotājus, amatniekus un citus meistarus, kuri bija gatavi piedāvāt tirgus apmeklētājiem savus labumus.

Zilo govju ganāmpulks nekad nebūs liels un gada vidējie izslaukumi no govs nekāps desmitos tūkstošos kilogramu piena. Šo mājlopu audzētāju mērķis ir cits. Patlaban Latvijā audzē nepilnu tūkstoti zilās šķirnes govju, bet ģenētisko resursu saglabāšanas programmā ir 300 dzīvnieki.

Patiešām vienreizējs, neaizmirstams, emociju pilns vakars, kādu novēlam izbaudīt ikvienam, – tā saka Valmieras Viestura vidusskolas 12. klases audzēkņi. Tie, kuri pēc pāris mēnešiem teiks skolas solam, skolas dzīvei ardievas, lai dotos pretim vēl lielākiem izaicinājumiem. 

Valmieras teātra aktieris Juris Laviņš 25. aprīlī nosvinēja 80. dzimšanas dienu. 

Labdarības fonds «Sofi» sācis Ukrainas mājdzīvnieku atbalsta iniciatīvu, palīdzot Ukrainas dzīvniekiem – gan tiem, kas palikuši Ukrainā, gan tiem, kas nonākuši Latvijā. Turklāt fonds bez maksas izsniedz dzīvnieku starta komplektus, lai palīdzētu no kara bēgošajiem cilvēkiem parūpēties par līdzi paņemtajiem mājdzīvniekiem. 

Valmieriete LINDA MĪĻĀ ir zināma kā horeogrāfe un kustību konsultante. Valmieras Kultūras centrā viņa vada divus deju kolektīvus – mūsdienu deju grupu «Baltā» un šova deju grupu «Aurum». Linda ir arī vadītāja Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas grupai «Flash», kā arī strādā Valmieras Viestura vidusskolā, pasniedzot skatuves kustību.

Mūsu dzīvē ir ienākusi Ukraina. Ienākusi ar kara šausmām, ciešanām un arī atmiņām. Atmiņām par tiem laikiem, kad strādājām Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā un braucām uz radniecīgiem uzņēmumiem Bučā, Severodoņeckā un Berdjanskā, ekskursijās uz skaisto Kijivu, atpūtāmies Krimā pie Melnās jūras.

Ja Pārgaujā brauc pa Mazo Stacijas ielu uz Valmieras centra pusi, tad ielas labajā pusē vispirms redzams dīķis, bet aiz tā – tālāk uz Gaujas pusi – pagalam sačākstējusi dzīvojamā ēka ar šīfera jumtu un vairākām piebūvēm, tautā saukta par čigānu māju...

Sākums

1940. gada 17. jūnijā Latvija bija zaudējusi savu valstisko neatkarību,  kura tika iegūta  pēc komunista Pētera Stučkas valdības padzīšanas 1920. gadā. PSRS lauza neuzbrukšanas līgumu un okupēja ne tikai Latviju, bet arī Lietuvu un Igauniju. Cilvēki bija satraukti, jo visa dzīve tika pārkārtota atbilstoši komunistiskajai ideoloģijai.