Latvijas fotogrāfijas vēsturē uz līdzšinējo pētījumu bāzes nostiprinājies viedoklis, ka par pirmo profesionālo latviešu fotogrāfu uzskatāms Cēsu fotogrāfs Kārlis Andersons (1844.-1912.).
Bibliotēkas novadpētnieka darbā viens no galvenajiem uzdevumiem ir apzināt un apkopot informācijas avotus, kuri sniedz ziņas par novadu visplašākajā nozīmē. Tam noteikti palīdz plašs redzesloks un novada vēstures pārzināšana, bet reizēm savu lomu nospēlē negaidīta apstākļu sakritība, intuīcija un veiksme.
Pēc visa spriežot, kārtējo reizi ar neko beigsies šoreiz no Zemkopības ministrijas (ZM) nākušais ierosinājums no 21% līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi daļai par primāriem uzskatītiem pārtikas produktiem. Valdošās koalīcijas partneri (ZM atrodas Nacionālās apvienības pārziņā) pret ieceri ir noskaņoti skeptiski, kas nozīmē – vismaz pārskatāmā nākotnē nekāda samazinājuma nebūs.
Nesen Latvijas televīzijas raidījuma «Panorāma» pielikumā «Šodienas jautājums» juriste, tiesību zinātniece un pašlaik ES Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, runājot par 10. maija notikumiem Rīgā, Uzvaras parkā, un vairāku tur klātesošo paustajiem agresīvi naidīgajiem izteikumiem pret Latviju un Ukrainu, pauda viedokli, manuprāt, ar ļoti dziļu jēgu.
19. maija vakarā norisinājās piecu pastaigu taku seriāls pa Valmieras ielām. Tas tapis studiju kursa ietvaros Vidzemes Augstskolā. Pastaigu maršruts aptvēra Rūpniecības ielu – Linarda Laicena ielu – Cēsu ielu – Mazo Stacijas ielu un Leona Paegles ielu.
17. maijā, Ugunsdzēsēju un glābēju dienā, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un pašvaldības Civilās aizsardzības un ugunsdzēsības dienesta nodaļas vadītājs Jānis Skrastiņš apmeklēja ugunsdzēsēju un glābēju posteņus Rūjienā un Naukšēnos.
Šodien uzņēmuma Valmieras ūdens valdes priekšsēdis INDULIS FRIŠFELDS turpina izklāstīt svarīgākās ar klientu ikdienu saistītās lietas, īpaši skaidrojot siltumapgādes jautājumus.
SIA ZAAO vides izglītības realizēšanas vietā – dabas un tehnoloģiju parkā URDA – noslēdzies kārtējais mācību gads. Tas bijis produktīvs un aizraujošs – nodrošinātas klātienes un attālinātās nodarbības, apmācot vairāk nekā 4000 interesentu videi draudzīgai rīcībai.
Taimiņš (Salmo trutta) ir Latvijā labi zināma, taču makšķernieku samērā reti noķerta zivs. Igauņi šo zivi sauc par meriforell, bet leiši – par šlakys. Latvijā zināmie oficiāli ķertie taimiņi bijuši tuvu metram garumā un līdz 10 kilogramiem svarā. Vienīgā vieta mūsu valstī, kur taimiņus mākslīgi pavairo ar vērienu, ir zivjaudzētava "Brasla" Cēsu novadā. No turienes viņi ceļo uz ūdenskrātuvēm visā Latvijā.
Burtnieku ezers platības ziņā ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, tā garums ir 13,3 kilometri, vidējais dziļums – 2,9 metri. Ezers izsenis bijis starp makšķernieku iecienītākajām copes vietām, jo ezerā konstatētas 20 zivju sugas, starp kurām makšķernieku gaidītākās trofejas, protams, ir līdakas un īpaši jau zandarti. Tomēr Burtnieka apsaimniekošana allaž ir bijis visai sarežģīts un dažādu interešu pārpilns process.