Šā gada maija pēdējā dienā Latvijas Republika ieguva jaunu Valsts prezidentu – mūsu ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru šim augstajam amatam virzīja Saeimas frakcija «Jaunā Vienotība» (JV) un kura kandidatūru atbalstīja Saeimas deputātu vairākums.
Līdz šā gada 13. maijam Saeimas deputātiem ir tiesības izvirzīt kandidātus uz nākamā Latvijas Valsts prezidenta posteni, bet balsojums Saeimā par izvirzītajiem kandidātiem ir paredzēts 31. maijā.
Krievijas iebrukums Ukrainā skaidri norāda – kopš Aukstā kara beigām Rietumu demokrātijas ir dzīvojušas pašapmānā un ar nepamatotu optimismu par nākotni, kurā valdīs miers, saticība, liberalizēta tirdzniecība un starptautiskās tiesības.
Lai arī jau atnākušais 2023. gads nebūs Latvijai pats veiksmīgākais kā Krievijas agresijas Ukrainā radīto drošības risku, tā globālo ekonomisko problēmu dēļ, ir virkne iemeslu, kas ļauj uz tuvāko nākotni raudzīties ar piesardzīgu optimismu, kā arī uzskatīt, ka bažas par mūsu valsts tautsaimniecībai un iedzīvotājiem gaidāmajām grūtībām ir pārspīlētas.
Pagājušajā nedēļā Saeima ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kuru mērķis ir izveidot Klimata un enerģētikas ministriju un attiecīgi arī ministra amatu.
14. Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un aktuālākais šā brīža jautājums, protams, ir jaunas, stabilas un ilgtermiņā darboties spējīgas valdības izveide.
Ukrainas bēgļu ierašanās Latvijā ir radījusi sava veida bēgļu krīzi, jo mūsu valstī šie jautājumi līdz šim ir risināti galvenokārt situatīvi un joprojām nav izstrādāta ilgtermiņa politika bēgļu uzņemšanas jautājumā.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Saeimas Ārlietu komisija atbalstīja likumprojektu, kas paredz apturēt Latvijas un Krievijas divpusējā līguma par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. pantu, atbilstīgi kuram Latvija apņemas nodrošināt memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanu.
Visas Latvijas sabiedrības uzmanība šobrīd neapšaubāmi ir pievērsta karadarbībai Ukrainā, it īpaši ukraiņu tautas vienotajai un ļoti varonīgajai pretestībai Krievijas iebrucējiem.
Rīt Saeimā ir gaidāmas ikgadējās debates par ārpolitikas jautājumiem, kuru laikā paudīšu arī savu redzējumu par to, kādos virzienos šobrīd būtu jāiet mūsu valsts diplomātijai.
Aizvien pieaugošā starptautiskā nestabilitāte, kas skar ikvienu pasaules valsti, tajā skaitā arī Latviju, liek pastiprināti domāt kā par mūsu valsts drošību, tā nacionālo interešu aizstāvību. Viena no jomām, kas tieši skar abus šos jautājumus, ir nosacījumi, ar kādiem Latvijā ierodas un ilgstoši uzturas ārzemnieki.
Pašreizējā saslimstības ar Covid-19 situācija atbilst pirms stingro ierobežojumu jeb tā dēvētā lokdauna ieviešanas izstrādātajiem matemātiskajiem modeļiem. Saslimstība, lai arī pagaidām minimāli, taču samazinās, kā tas arī tika prognozēts pirms mājsēdes uzsākšanas.
Krišjāņa Kariņa valdība vienojusies par 2022. gada budžetu, tostarp paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus – 696,8 miljonus eiro – virknei prioritāru pasākumu valsts drošības, veselības aprūpes, izglītības, iekšlietu un vēl citās jomās.
Ar vakcinēšanos pret Covid-19 saistītās domstarpības ir aizēnojušas uzreiz virkni faktu, kuri uzskatāmi liecina kā par Latvijas tautsaimniecības atgūšanos, pārvarot pandēmijas radītās problēmas, tā par labām mūsu valsts ekonomikas nākotnes perspektīvām.
Šā mēneša sākumā tika parakstīta četru politisko spēku – Jaunās Vienotības (JV), Jaunās konservatīvās partijas (JKP), partiju apvienības Attīstībai/Par! un Nacionālās apvienības – vienošanās par turpmāko Ministru kabinetu veidojošo 13. Saeimas frakciju sadarbību.
Pirms neilga laika Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kuru mērķis ir mainīt ģimenes valsts pabalsta apmērus un piešķiršanas nosacījumus.
Šonedēļ Saeimā galīgajā lasījumā, tajā skaitā ar «Jaunās Vienotības» (JV) atbalstu, tika apstiprināts Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums, kura mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, tostarp ierobežojot arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Jaunais likums stāsies spēkā šā gada 1. novembrī un aizstās pašlaik spēkā esošo regulējumu.
Kamēr mūsu galvenā uzmanība ir pievērsta cīņai ar koronavīrusa pandēmiju, pelnītā ievērība netiek pievērsta citiem, ne mazāk svarīgiem notikumiem. Viens no tādiem, manuprāt, ir Eiropas Komisijas (EK) direktīvas par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā (ES) izstrāde, kur tiek gaidīti arī Latvijas priekšlikumi.
Pastāv tikai viens veids, kā Latvijai, līdzīgi kā citām pasaules valstīm, pārvarēt koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisīto Covid-19 pandēmiju un atgriezties pie mums ierastās ikdienas dzīves – iespējami vispārējāka vakcinēšanās.
Kamēr sabiedrības uzmanības centrā atrodas galvenokārt cīņa ar Covid-19, kā arī jaunpieņemtais valsts budžets nākamajam gadam, bez pelnītas ievērības ir palicis kāds, manuprāt, ļoti būtisks un daļai sabiedrības nozīmīgs Saeimas lēmums – grozījumu Invaliditātes likumā apstiprināšana galīgajā lasījumā.