Latvijas Republikas prezidents Egils Levits ir aizvadījis amatā pirmo pilno gadu, un secinājums par viņa darbību šajā laika posmā visbiežāk ir, ka no Valsts prezidenta, kurš šobrīd pavadījis amatā jau ceturto (vai astoto, ja tiks ievēlēts atkārtoti) daļu no prezidentūras termiņa, tika gaidīts daudz vairāk.
Vakar Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) oficiāli izsludināja Latvijas galvaspilsētas Rīgas domes vēlēšanu datumu – par tādu kļūs 29. augusts. Pats par sevi šis oficiālais paziņojums gan bija tikai likumu ietvaros paredzēta formalitāte, tomēr tagad diena, kad paredzētas minētās vēlēšanas, ir ne tikai zināma, bet arī apstiprināta un apzīmogota.
Pagājušās nedēļas otrajā pusē Satversmes tiesa (ST) atzina, ka Latvijā noteiktais garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis, kas šobrīd oficiāli ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei, kamdēļ to regulējošās normas atzīstamas par spēkā neesošām, sākot ar 2021. gada 1. janvāri.
Nesen tika publiskots Stokholmas Ekonomikas skolas Rīgā profesora Arņa Saukas vadībā veiktais kārtējais ikgadējais pētījums par ēnu ekonomiku Latvijā, un tas liecina – ēnu ekonomikas daļa Latvijā ir sākusi palielināties un, visticamāk, arī turpinās palielināties.
Pēdējie notikumi ASV, kur pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aizturēšanas laikā izcēlās de facto masu nemieri, protestējot pret Savienotajās Valstīs tā arī neiznīdēto rasismu, ir pārsviedušies arī uz Eiropu, radot atskaņas arī Latvijā.
Pagājušajā nedēļā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iesniedza Saeimā grozījumus divos likumos, kuru mērķis ir veicināt viltus ziņu apkarošanu Latvijā. Ierosinājumi ir atklāti strīdīgi, galvenokārt tādēļ, ka jautājumam par to, kas tad īsti uzskatāms par viltus ziņām, ļoti bieži ir atklāti politiska pieskaņa.
Situācijā, kad aizvien vairāk Eiropas Savienības (ES) valstu pakāpeniski sāk atcelt koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, kā arī palēnām atvērt savas robežas, sāk atgriezties arī pārliecība par to, ka pēc kāda laika viss atkal būs «kā agrāk».
Valsts kontrole nesen publiskoja interesantas aplēses, no kurām izriet, ka Latvijā kaut kas nav kārtībā ar izdienas pensijām un būtu nepieciešamas izmaiņas šo pensiju piešķiršanas kārtībā, kas praksē nozīmē galvenokārt vēlmi ieviest kādus vairāk vai mazāk vienotus standartus un kritērijus.
Koronavīrusa pandēmijas dēļ politiskajā dienaskārtībā ir atgriezies jautājums par 2007. gadā no Satversmes svītroto 81. pantu, kas paredzēja Ministru kabinetam tiesības laikā starp Saeimas sesijām izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks.
Aprīļa beigās Augstākās tiesas Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, atbilstīgi kuram tika apmierināta prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par gandrīz 15,4 miljonu eiro solidāru piedziņu. Šo prasību, jāatgādina, virza 2011. gada nogalē izputējušās bankas administrators, kompānija KPMG Baltics.
Pagājušajā nedēļā pandēmijas dēļ gandrīz bez jebkādas ievērības palika ziņa, ka Saeimas vairākums otrajā lasījumā nolēmis neparedzēt iespēju pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) veikšanas pašvaldību vēlēšanās piedalīties vēlētāju apvienībām.
Viena no koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izpausmēm Latvijā ir pagaidām aizdomas, ka vīrusa izplatības novēršanai un ar pandēmiju saistītajiem pasākumiem piešķirtie līdzekļi atsevišķos gadījumos varētu būt nonākuši ne gluži pareizajās kabatās.
Viena no šobrīd bieži apspriestām tēmām ir – kādas pārmaiņas koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekmē piedzīvos kā atsevišķas valstis, tā pasaule kopumā. Kamēr viena daļa ekspertu un publikas uzskata, ka būtisku pārmaiņu nebūs un pēc pandēmijas uzvarēšanas viss ātri atgriezīsies vecajās sliedēs, citi nešaubās, ka pasauli kopumā un katru tās iedzīvotāju atsevišķi jau drīzā nākotnē gaida pavisam cita realitāte.
Latvijai līdz šim ir izdevies veiksmīgi izvairīties no koronavīrusa Covid-19 plaša uzliesmojuma. Salīdzinot ar pārliecinošu vairākumu Eiropas un arī kaimiņu valstu, ar vīrusu saslimušo skaits pie mums ir neliels, un eksperti atzīst, ka ir labas cerības – tāds tas arī paliks.
Ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē vismaz oficiālajā līmenī valda pārliecība, ka koronavīrusa Covid-19 (vai pareizāk – šā vīrusa apkarošanas) izraisītās ekonomiskās problēmas ir pārejošas un tautsaimniecības atgriešanās uz pozitīvas nots atsāksies jau pavisam drīz pēc tam, līdzko būs izdevies apturēt pandēmiju.
Koronavīrusa Covid-19 globālā pandēmija agri vai vēlu taču tiks uzvarēta, tomēr vīrusam jau ir arī citas, politiskas un ģeopolitiskas sekas, kuras ar augstu ticamības pakāpi atstās ievērojami lielāku ietekmi uz mūsu turpmāko dzīvi, izejot tālu aiz medicīnas, epidemioloģijas utt. robežām.
Nupat kaut kā klusi un nemanāmi bez pielaides valsts noslēpumam un līdz ar to arī bez ministra portfeļa palika ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). Šīs pielaides, jāatgādina, izsniedz un atņem tāda iestāde kā Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kas nekādus komentārus nesniedz un nevienam neko paskaidrot negrasās.
Apkārt koronovīrusam Covid 19 saceltā panika, tajā skaitā politiskajā līmenī un plašsaziņas līdzekļos, rada pat lielākas negatīvās sekas nekā pati vīrusa izplatība. Ne mazāka problēma ir, ka vienota viedokļa par to, kā apkarot vīrusa izplatību pasaulē kopumā, acīm redzami nav, un šā iemesla dēļ cīņu ar Covid 19 tiek mēģināts pakārtot visdažādākajām politiskajām un ekonomiskajām interesēm.
Nesen Briselē bez rezultātiem noslēdzās mēģinājums vienoties par Eiropas Savienības (ES) budžetu nākamajam budžeta ciklam (2021.-2027. g.). Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ budžets solās būt plānāks, un ES valstis ir sadalījušās divās grupās, no kurām viena, tā dēvētie kohēzijas draugi jeb ES dotāciju saņēmēji (pie šīs grupas pieder arī Latvija), cenšas panākt, lai ES dotācijas paliktu vismaz iepriekšējā līmenī.
Pagājušajā nedēļā kā ievērojams Latvijas sasniegums tika pasludināts fakts, ka tāda organizācija kā Finanšu darījuma darba grupa (FATF) nolēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai savai uzraudzībai un neiekļaut šīs organizācijas pelēkajā sarakstā. FATF, jāatgādina, ir pasaulē galvenā organizācija, kas nodarbojas ar cīņu pret naudas atmazgāšanu.