Andis Sedlenieks

No vienas puses pārsteidzoši, bet no otras – visai prognozējami izrādījušies sabiedriskās domas aptauju uzņēmuma SKDS publiskotā jaunākā pētījuma par valsts augstāko amatpersonu popularitāti rezultāti.

Lai arī jauna gada iestāšanās būtībā nav nekas vairāk kā skaitļu nomaiņa cilvēku izdomātā kalendārā un attiecīgi tikpat kā neietekmē visdažādākās sabiedriskās, ekonomiskās, politiskās un cita veida tendences, sākoties jaunam kalendārajam gadam, tradicionāli tiek vismaz mēģināts saskatīt tajā ko gaišu un optimistisku.

Lai arī aizvadītais, 2020. gads aizritēja koronavīrusa pandēmijas zīmē, tā laikā netrūka arī politisko notikumu, kuri citos apstākļos būtu piesaistījuši ievērojami vairāk uzmanības. Vismaz trim no šiem notikumiem solās būt ievērojamas ilgtermiņa sekas.

Ne tikai iepriekšējās nedēļas nogalē Rīgā, bet arī daudzviet citur pasaulē notiekošās aizvien vērienīgākās protesta akcijas, kuras pamatā vērstas pret Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumu noteikumiem, kā arī daļas cilvēku ne bez iemesla paustajām bažām, ka šie ierobežojumi apdraud viņu personiskās brīvības, uzskatāmi liecina par tendenci, kuru var dēvēt visai interesantā vārdu salikumā – par demokrātiju dedemokratizēšanos.

Koronavīrusa pandēmijas, kaislību ap valsts budžeta nākamajam gadam veidošanu un vēl citu iemeslu dēļ bez īpašas ievērības tika atstāts kāds gana svarīgs notikums, kam vienlaikus var izrādīties ļoti tālejošas sekas.

Koronavīrusa pandēmijas straujās izplatības dēļ premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) nācis klajā ar ierosinājumiem pagarināt valstī izsludināto ārkārtas situāciju līdz nākamā gada 11. janvārim, kā arī noteikt virkni papildu ierobežojumu, stingrāku, nekā tika noteikti šā gada pavasarī.

Eiropas Savienības (ES) līmenī pašlaik pilnā sparā rit vētrainas diskusijas par it kā nākamo savienības daudzgadu budžetu, kā arī koronavīrusa pandēmijas seku novēršanai paredzēto līdzekļu sadali, bet faktiski par to, kādas vērtības un demokrātijas uzskatāmas par pareizām un atbalstāmām, bet kādas – attiecīgi par nepareizām un nosodāmām.

Līdzīgi kā nule aizvadītā Lāčplēša diena, arī Latvijas valsts dzimšanas diena, 18. novembris, šogad saprotamu iemeslu dēļ tiks aizvadīta bez plašāka mēroga svinībām. Epidemioloģiskā situācija valstī nav tāda, lai varētu šādas svinības atļauties.

Šodien Latvijā, lai arī pandēmijas dēļ pamatā klusi un nemanāmi, tiek atzīmēta Lāčplēša diena – par godu jaundibinātās Latvijas armijas uzvarai pār pulkveža Pāvela Bermonta komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.

Nākamajā nedēļā, 12. un 13. novembrī, Rīgā, pamatā gan tiešsaistē, ir gaidāms kārtējais starptautiskais drošības un politikas forums Rīgas konference 2020. Minēto pasākumu organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Ārlietu un Aizsardzības ministrijām, un attiecīgi arī konferences ievirze ir viennozīmīgi skaidra.

Latvijas politiķu vēlme panākt, lai jau pēc sešiem mēnešiem gaidāmā pasaules čempionāta hokejā tās spēles, kas paredzētas Baltkrievijā, no tās tiktu pārceltas uz «kādu citu valsti», var novest pat pie tā, ka arī Latvijas līdzjutēji paliek bez mājas čempionāta.

Ap Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatu, kas kļuvis vakants pēc līdzšinējās ST priekšsēdētājas Inetas Ziemeles kļūšanas par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi, gluži negaidīti izvērsušās kaismīgas politiskās batālijas. 

Iespējams, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju vēl pavisam nesen neko nezināja par Saeimas deputātu no Jaunās Vienotības (JV) Aldi Adamoviču, ievēlētu no Latgales vēlēšanu apgabala. Plašai sabiedrībai deputāta Adamoviča vārds savukārt kļuva zināms pēc tam, kad Saeima lēma par viņa izdošanu kriminālvajāšanai sakarā ar aizdomām par krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Neraugoties uz būtiskām pārmaiņām Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas ļāvušas būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, pastāv pamatotas aizdomas, ka vismaz daļā gadījumu vairāk nodokļu maksātāju naudas nenozīmē arī godīgāku politiku.

Uzreiz vairāki kā parlamentārās opozīcijas, tā pozīcijas politiķi ir izteikušies par nepieciešamību aktualizēt jautājumu par sliekšņa samazināšanu valsts mēroga referendumu rīkošanai. Tajā pašā laikā iespēja, ka šis slieksnis varētu tikt samazināts, tomēr ir samērā neliela.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja ierosinājumu ne vēlāk kā no 2023. gada ļaut vietējos pašvaldību referendumos piedalīties arī elektroniskajā vidē – balsot attālināti.

Finanšu ministrija (FM) nesen nāca klajā ar nodokļu izmaiņu piedāvājumu, kurā rosināts no 2021. gada mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%. Kā lēš pati ministrija, mainot IIN ieņēmumu sadalījumu, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, lai gan ir arī citviet veiktas aplēses ar lielākām summām.

Nupat kļuva zināms, ka valsts uzņēmums Pasažieru vilciens iecerējis zīmola maiņu un plāno pārsaukties par VIVI Latvia. Vienlaikus nav nekāda, pat nedaudz sakarīga skaidrojuma, kāds iecerētajam uzņēmuma nosaukumam būtu sakars ar vilcieniem un dzelzceļiem, bet asprāši jau paspējuši norādīt, ka angļu valodā šis nosaukums lasāms kā «vaivai Latvia».

Iepriekšējās nedēļas nogalē notikušās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kuras galvenokārt vēlētāju ļoti zemās aktivitātes dēļ ir sagādušās vairākus – kam patīkamus, kam nepatīkamus – pārsteigumus, no kuriem daži gan bija iepriekš prognozējami.

Pagājušās nedēļas nogalē notikušajā partijas Vienotība kongresā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Latvija pēc 10 – 15 gadiem attīstībā pārsniegs Eiropas vidējo līmeni.