Šodien Latvijā, lai arī pandēmijas dēļ pamatā klusi un nemanāmi, tiek atzīmēta Lāčplēša diena – par godu jaundibinātās Latvijas armijas uzvarai pār pulkveža Pāvela Bermonta komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Nākamajā nedēļā, 12. un 13. novembrī, Rīgā, pamatā gan tiešsaistē, ir gaidāms kārtējais starptautiskais drošības un politikas forums Rīgas konference 2020. Minēto pasākumu organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Ārlietu un Aizsardzības ministrijām, un attiecīgi arī konferences ievirze ir viennozīmīgi skaidra.
Latvijas politiķu vēlme panākt, lai jau pēc sešiem mēnešiem gaidāmā pasaules čempionāta hokejā tās spēles, kas paredzētas Baltkrievijā, no tās tiktu pārceltas uz «kādu citu valsti», var novest pat pie tā, ka arī Latvijas līdzjutēji paliek bez mājas čempionāta.
Ap Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatu, kas kļuvis vakants pēc līdzšinējās ST priekšsēdētājas Inetas Ziemeles kļūšanas par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi, gluži negaidīti izvērsušās kaismīgas politiskās batālijas.
Iespējams, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju vēl pavisam nesen neko nezināja par Saeimas deputātu no Jaunās Vienotības (JV) Aldi Adamoviču, ievēlētu no Latgales vēlēšanu apgabala. Plašai sabiedrībai deputāta Adamoviča vārds savukārt kļuva zināms pēc tam, kad Saeima lēma par viņa izdošanu kriminālvajāšanai sakarā ar aizdomām par krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.
Neraugoties uz būtiskām pārmaiņām Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas ļāvušas būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, pastāv pamatotas aizdomas, ka vismaz daļā gadījumu vairāk nodokļu maksātāju naudas nenozīmē arī godīgāku politiku.
Uzreiz vairāki kā parlamentārās opozīcijas, tā pozīcijas politiķi ir izteikušies par nepieciešamību aktualizēt jautājumu par sliekšņa samazināšanu valsts mēroga referendumu rīkošanai. Tajā pašā laikā iespēja, ka šis slieksnis varētu tikt samazināts, tomēr ir samērā neliela.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja ierosinājumu ne vēlāk kā no 2023. gada ļaut vietējos pašvaldību referendumos piedalīties arī elektroniskajā vidē – balsot attālināti.
Finanšu ministrija (FM) nesen nāca klajā ar nodokļu izmaiņu piedāvājumu, kurā rosināts no 2021. gada mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%. Kā lēš pati ministrija, mainot IIN ieņēmumu sadalījumu, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, lai gan ir arī citviet veiktas aplēses ar lielākām summām.
Nupat kļuva zināms, ka valsts uzņēmums Pasažieru vilciens iecerējis zīmola maiņu un plāno pārsaukties par VIVI Latvia. Vienlaikus nav nekāda, pat nedaudz sakarīga skaidrojuma, kāds iecerētajam uzņēmuma nosaukumam būtu sakars ar vilcieniem un dzelzceļiem, bet asprāši jau paspējuši norādīt, ka angļu valodā šis nosaukums lasāms kā «vaivai Latvia».
Iepriekšējās nedēļas nogalē notikušās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kuras galvenokārt vēlētāju ļoti zemās aktivitātes dēļ ir sagādušās vairākus – kam patīkamus, kam nepatīkamus – pārsteigumus, no kuriem daži gan bija iepriekš prognozējami.
Pagājušās nedēļas nogalē notikušajā partijas Vienotība kongresā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Latvija pēc 10 – 15 gadiem attīstībā pārsniegs Eiropas vidējo līmeni.
Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā ir nopietni sašķobījusies vēl pavisam nesen par mūžīgu uzskatītā prezidenta Aleksandra Lukašenko vara. Pretēji bažām, ka Latvijas amatpersonas varētu censties distancēties no kaimiņos notiekošā, oficiālajā līmenī arī mēs esam ieņēmuši aktīvu nostāju un atbalstām protestētājus. Tomēr būtu vēlams jau laikus sākt gatavoties arī gaidāmajam šo protestu un Lukašenko krišanas iznākumam.
Pēdējā laikā no politiķu mutēm regulāri ir dzirdami paziņojumi par plāniem vai vismaz aicinājumi izveidot Latvijā tādu vai citādu padomi, kā arī tādu vai citādu ja ne viseiropas vai globālas, tad vismaz reģionālas nozīmes starptautisku centru.
Viena no Latvijas kaimiņvalstīm (un nozīmīgākajām ekonomiskajām partnerēm) ir Baltkrievija, kur pašlaik notiek politiskie procesi, kurus citādi kā par interesantiem nodēvēt nav iespējams. Tieši tikpat interesanta ir arī Latvijas valsts attieksme pret šiem procesiem.
Ja nu kāds nejauši nav ievērojis, – Baltkrievijā jau ceturtdaļgadsimtu pie varas atrodas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Teikt, ka Baltkrievijas prezidents ir autoritārs līderis, nozīmē nepateikt neko. Minētais kungs, kurš reizumis mēdz uzdoties par biedru, ir stipri aizsēdējies pie varas un tuvākajās dienās (9. augustā) grasās sarīkot kārtējās nosacītās vēlēšanās, lai šo varu saglabātu vēl uz dažiem gadiem.
Nesen Briselē Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji piecu dienu garumā un vētraini skandalējot dalīja ES budžeta līdzekļus laika posmam līdz 2027. gadam, kā arī risināja jautājumu par to, kā tiks veidots dalīts fonds koronavīrusa seku novēršanai.
Naudas dalīšana, jāpiebilst, noslēdzās Latvijai visai labvēlīgi. Pagaidām panāktās vienošanās paredz, ka mūsu valsts minētajā laika posmā saņems papildus desmit miljardus eiro jeb apmēram vienu papildu gada budžetu. Visās Eiropas institūcijās šis lēmums gan vēl nav apstiprināts un kādas atsevišķas nianses var pamainīties, tomēr kopumā ir skaidrs, ka apmēram pie šiem skaitļiem arī tiks palikts.
Kā liecina sabiedriskās domas pētniecības aģentūras SKDS nesen veiktas aptaujas rezultāti, to Latvijas iedzīvotāju daļa, kuri uzskata, ka pašreizējā sasaukuma Saeima strādā sliktāk nekā tās priekšteči, iepriekšējā Saeima, ir sasniedzis pēdējos desmit gados augstāko rādītāju – 56%. Pretējs viedoklis tikmēr ir 17%, bet viedokļa nav 27% aptaujāto.
Latvijas Republikas prezidents Egils Levits ir aizvadījis amatā pirmo pilno gadu, un secinājums par viņa darbību šajā laika posmā visbiežāk ir, ka no Valsts prezidenta, kurš šobrīd pavadījis amatā jau ceturto (vai astoto, ja tiks ievēlēts atkārtoti) daļu no prezidentūras termiņa, tika gaidīts daudz vairāk.
Vakar Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) oficiāli izsludināja Latvijas galvaspilsētas Rīgas domes vēlēšanu datumu – par tādu kļūs 29. augusts. Pats par sevi šis oficiālais paziņojums gan bija tikai likumu ietvaros paredzēta formalitāte, tomēr tagad diena, kad paredzētas minētās vēlēšanas, ir ne tikai zināma, bet arī apstiprināta un apzīmogota.
Pagājušās nedēļas otrajā pusē Satversmes tiesa (ST) atzina, ka Latvijā noteiktais garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis, kas šobrīd oficiāli ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei, kamdēļ to regulējošās normas atzīstamas par spēkā neesošām, sākot ar 2021. gada 1. janvāri.