Vienošanās par 2020. gada budžetu paredz arī kādu ļoti interesantu punktu, lai gan pastāv aizdomas, ka budžeta sastādītāji par to labprātāk klusētu un izvairītos no šā punkta apspriešanas publiskajā telpā. Par 4,4 miljoniem eiro ir paredzēts palielināt izdevumus politisko partiju darbības nodrošināšanai.
Pēdējā laikā Latvijā aktualizējies jautājums par to, kā padarīt valsti konkurētspējīgu cīņā par viesstrādnieku piesaisti. Pastāv ticama iespēja, ka samērā drīzā nākotnē varētu tikt veikti grozījumi likumdošanā, kuru rezultāts savukārt būs viesstrādnieku skaita pieaugums.
Latvijas valdība un arī parlaments pašlaik atrodas nākamā gada budžeta veidošanas procesā. Fakts, ka līdzekļu nepietiek visām vajadzībām, ir ierasta lieta un nav nekas unikāls nedz Latvijā, nedz arī pasaulē. Daudz sliktāk ir, ka līdzekļu nepietiek arī tiem mērķiem, kas jau paredzēti mūsu valsts likumdošanā.
Nākamajā gadā darbu sāks jauna atomelektrostacija (AES) Baltkrievijā – Astravjecas AES. Tā kā minētā AES neatrodas tālu no Baltkrievijas kaimiņvalstu – Lietuvas un arī Latvijas – robežām, it īpaši Lietuvā ļoti aktuāls ir jautājums par AES drošību.
Neraugoties uz bieži sastopamo visai skeptisko attieksmi pret dažādu socioloģisko aptauju rezultātiem, vairākumā gadījumu tie visai precīzi atspoguļo sabiedrības noskaņojumus. Tajā skaitā arī SKDS nesen veikta aptauja, kura liecina – par galveno Latvijas sabiedrībā risināmo problēmu 76% valsts iedzīvotāju atzīst ekonomiku.
Nesen darba kārtībā uz brīdi parādījās partijas Attīstībai/Par! (AP) rosinātā iniciatīva, ka Latvijā jāievieš arī ceļošanas pase, lai atvieglotu pilsoņu došanos uz ārvalstīm. Iniciatīvu gan ātri apslāpēja Iekšlietu ministrija (IeM), norādot, ka pašreizējais tehniskais nodrošinājums nav pielāgots vairāku pasu izsniegšanai.
Pagājušā nedēļā pēc anonīma zvana par Rīgas Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā it kā ievietotu spridzekli no tās tika steigšus evakuēti visi pacienti, vai nu pārvedot tos uz citām ārstniecības iestādēm, vai veselākos atlaižot uz mājām.
Noslēgumam tuvojas skandāls ap «Latvijas Dzelzceļa» (LDz) vadības maiņu – kā liecina satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikumi, viena no lielākajiem valsts uzņēmumiem vadība tiks meklēta ārvalstīs.
Plašu rezonansi negaidīti izraisīja balsojums valdībā par Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu Valsts Drošības dienesta (VDD) vadītāja amatā. Viena no valdošās koalīcijas partijām – Jaunā konservatīvā partija (JKP) paziņoja, ka Mežvieta apstiprināšana iecerēta slepus, un prasīja, lai viņš sniedz atskaiti par VDD paveikto viņa darbības laikā. Kad šī prasība tika noraidīta, JKP ministri balsojumā nepiedalījās un tā laikā pameta valdības sēdi.
Baltijas valstīs plašu ažiotāžu izraisījuši Krievijas plāni ar salūtiem atzīmēt kopumā 17 dažādu Austrumeiropas valstu galvaspilsētu ieņemšanu jeb atbrīvošanu no nacistiskās Vācijas spēkiem II pasaules kara laikā. Salūti ir daļa no PSRS uzvaras pār nacistisko Vāciju 75. gadadienas atzīmēšanas svinībām.
Latvijai kopš šīs nedēļas sākuma ir jauns prezidents – jurists un vēl nesen Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesis Egils Levits. Savu prezidentūru jaunais prezidents sāka ar visai aizkustinošiem un sirsnīgiem solījumiem strādāt visas Latvijas tautas labā, un šie solījumi daudziem deva cerības, ka Latvijai atkal varētu būt Prezidents (ar lielo burtu).
Pēdējā laikā uzmanības centrā ir nonācis valsts uzņēmums AS Latvenergo, ap kura padomi virmo pamatīgas kaislības. Vispirms ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atlaida minēto institūciju, ieceļot vietā pagaidu padomi, bet nupat pilnā sastāvā no amatiem atkāpās arī tā, attaisnojoties ar politisko spiedienu.
Nupat Rīgā notika kāds visai prāvs starptautisks forums – pieklājības pēc neminēsim konkrētā pasākuma nosaukumu, pietiks ar to, ka lielākā daļa tā dalībnieku bija ārvalstu viesi, kuri apsprieda savas, specifiskas lietas.
Nupat Vācija deportēja atpakaļ uz Latviju pirmo grupu to sīriešu bēgļu, kuriem pirms trim gadiem tika piešķirts patvērums mūsu valstī, taču kuri pavisam drīz pēc patvēruma piešķiršanas izlēma pamest Latviju un meklēt laimi krietni labklājīgākajā Vācijā.
Latvijā visai plašu rezonansi izraisījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030. gadam, kas nesen tika prezentēts valsts sekretāru sanāksmē.
Nupat sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv sākās parakstu vākšana par atbalstu iecerei pieņemt likuma normas, kas paredzētu 5% darba vietu publiskajā sektorā rezervēt personām ar invaliditāti.
Aizvadītās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas prognozējami nebija augsti apmeklētas (balsoja tikai nepilna trešdaļa vēlētāju), kā arī noslēdzās ar samērā prognozējamu rezultātu – pa diviem mandātiem ieguva «Jaunā Vienotība» (JV), «Saskaņa» un Nacionālā apvienība, bet pa vienam mandātam – Attīstībai/Par! un Latvijas krievu savienība.
13. maijā Lietuvā vienlaikus ar valsts prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu notika arī referendums par dubultpilsonības piešķiršanas iespēju paplašināšanu. Kaut arī ieceres atbalstītāju skaits izrādījās nepietiekams, lai veiktu grozījumus valsts pamatlikumā, tā ir viela pārdomām, tajā skaitā arī Latvijas politiķiem.
Pētījumu aģentūra SKDS nesen publiskoja rezultātus iedzīvotāju viedokļu aptaujā par Latvijas vēlamo ārpolitisko orientāciju, no kuriem izriet, ka mūsu valsts vispār jau soļo ne gluži tajā virzienā, kādā vēlas doties pilsoņu vairākums.
Pirms nu jau nedaudz vairāk kā 15 gadiem – 2004. gada 1. maijā – Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (ES). Tobrīd dalība aliansē daudziem šķita kā politisko sapņu piepildījums, taču patlaban situācija vairs ne tuvu nav tik viennozīmīga.