Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā ir nopietni sašķobījusies vēl pavisam nesen par mūžīgu uzskatītā prezidenta Aleksandra Lukašenko vara. Pretēji bažām, ka Latvijas amatpersonas varētu censties distancēties no kaimiņos notiekošā, oficiālajā līmenī arī mēs esam ieņēmuši aktīvu nostāju un atbalstām protestētājus. Tomēr būtu vēlams jau laikus sākt gatavoties arī gaidāmajam šo protestu un Lukašenko krišanas iznākumam.
Pēdējā laikā no politiķu mutēm regulāri ir dzirdami paziņojumi par plāniem vai vismaz aicinājumi izveidot Latvijā tādu vai citādu padomi, kā arī tādu vai citādu ja ne viseiropas vai globālas, tad vismaz reģionālas nozīmes starptautisku centru.
Viena no Latvijas kaimiņvalstīm (un nozīmīgākajām ekonomiskajām partnerēm) ir Baltkrievija, kur pašlaik notiek politiskie procesi, kurus citādi kā par interesantiem nodēvēt nav iespējams. Tieši tikpat interesanta ir arī Latvijas valsts attieksme pret šiem procesiem.
Ja nu kāds nejauši nav ievērojis, – Baltkrievijā jau ceturtdaļgadsimtu pie varas atrodas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Teikt, ka Baltkrievijas prezidents ir autoritārs līderis, nozīmē nepateikt neko. Minētais kungs, kurš reizumis mēdz uzdoties par biedru, ir stipri aizsēdējies pie varas un tuvākajās dienās (9. augustā) grasās sarīkot kārtējās nosacītās vēlēšanās, lai šo varu saglabātu vēl uz dažiem gadiem.
Nesen Briselē Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji piecu dienu garumā un vētraini skandalējot dalīja ES budžeta līdzekļus laika posmam līdz 2027. gadam, kā arī risināja jautājumu par to, kā tiks veidots dalīts fonds koronavīrusa seku novēršanai.
Naudas dalīšana, jāpiebilst, noslēdzās Latvijai visai labvēlīgi. Pagaidām panāktās vienošanās paredz, ka mūsu valsts minētajā laika posmā saņems papildus desmit miljardus eiro jeb apmēram vienu papildu gada budžetu. Visās Eiropas institūcijās šis lēmums gan vēl nav apstiprināts un kādas atsevišķas nianses var pamainīties, tomēr kopumā ir skaidrs, ka apmēram pie šiem skaitļiem arī tiks palikts.
Kā liecina sabiedriskās domas pētniecības aģentūras SKDS nesen veiktas aptaujas rezultāti, to Latvijas iedzīvotāju daļa, kuri uzskata, ka pašreizējā sasaukuma Saeima strādā sliktāk nekā tās priekšteči, iepriekšējā Saeima, ir sasniedzis pēdējos desmit gados augstāko rādītāju – 56%. Pretējs viedoklis tikmēr ir 17%, bet viedokļa nav 27% aptaujāto.
Latvijas Republikas prezidents Egils Levits ir aizvadījis amatā pirmo pilno gadu, un secinājums par viņa darbību šajā laika posmā visbiežāk ir, ka no Valsts prezidenta, kurš šobrīd pavadījis amatā jau ceturto (vai astoto, ja tiks ievēlēts atkārtoti) daļu no prezidentūras termiņa, tika gaidīts daudz vairāk.
Vakar Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) oficiāli izsludināja Latvijas galvaspilsētas Rīgas domes vēlēšanu datumu – par tādu kļūs 29. augusts. Pats par sevi šis oficiālais paziņojums gan bija tikai likumu ietvaros paredzēta formalitāte, tomēr tagad diena, kad paredzētas minētās vēlēšanas, ir ne tikai zināma, bet arī apstiprināta un apzīmogota.
Pagājušās nedēļas otrajā pusē Satversmes tiesa (ST) atzina, ka Latvijā noteiktais garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis, kas šobrīd oficiāli ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei, kamdēļ to regulējošās normas atzīstamas par spēkā neesošām, sākot ar 2021. gada 1. janvāri.
Nesen tika publiskots Stokholmas Ekonomikas skolas Rīgā profesora Arņa Saukas vadībā veiktais kārtējais ikgadējais pētījums par ēnu ekonomiku Latvijā, un tas liecina – ēnu ekonomikas daļa Latvijā ir sākusi palielināties un, visticamāk, arī turpinās palielināties.
Pēdējie notikumi ASV, kur pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aizturēšanas laikā izcēlās de facto masu nemieri, protestējot pret Savienotajās Valstīs tā arī neiznīdēto rasismu, ir pārsviedušies arī uz Eiropu, radot atskaņas arī Latvijā.
Pagājušajā nedēļā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iesniedza Saeimā grozījumus divos likumos, kuru mērķis ir veicināt viltus ziņu apkarošanu Latvijā. Ierosinājumi ir atklāti strīdīgi, galvenokārt tādēļ, ka jautājumam par to, kas tad īsti uzskatāms par viltus ziņām, ļoti bieži ir atklāti politiska pieskaņa.
Situācijā, kad aizvien vairāk Eiropas Savienības (ES) valstu pakāpeniski sāk atcelt koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, kā arī palēnām atvērt savas robežas, sāk atgriezties arī pārliecība par to, ka pēc kāda laika viss atkal būs «kā agrāk».
Valsts kontrole nesen publiskoja interesantas aplēses, no kurām izriet, ka Latvijā kaut kas nav kārtībā ar izdienas pensijām un būtu nepieciešamas izmaiņas šo pensiju piešķiršanas kārtībā, kas praksē nozīmē galvenokārt vēlmi ieviest kādus vairāk vai mazāk vienotus standartus un kritērijus.
Koronavīrusa pandēmijas dēļ politiskajā dienaskārtībā ir atgriezies jautājums par 2007. gadā no Satversmes svītroto 81. pantu, kas paredzēja Ministru kabinetam tiesības laikā starp Saeimas sesijām izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks.
Aprīļa beigās Augstākās tiesas Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, atbilstīgi kuram tika apmierināta prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par gandrīz 15,4 miljonu eiro solidāru piedziņu. Šo prasību, jāatgādina, virza 2011. gada nogalē izputējušās bankas administrators, kompānija KPMG Baltics.
Pagājušajā nedēļā pandēmijas dēļ gandrīz bez jebkādas ievērības palika ziņa, ka Saeimas vairākums otrajā lasījumā nolēmis neparedzēt iespēju pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) veikšanas pašvaldību vēlēšanās piedalīties vēlētāju apvienībām.
Viena no koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izpausmēm Latvijā ir pagaidām aizdomas, ka vīrusa izplatības novēršanai un ar pandēmiju saistītajiem pasākumiem piešķirtie līdzekļi atsevišķos gadījumos varētu būt nonākuši ne gluži pareizajās kabatās.
Viena no šobrīd bieži apspriestām tēmām ir – kādas pārmaiņas koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekmē piedzīvos kā atsevišķas valstis, tā pasaule kopumā. Kamēr viena daļa ekspertu un publikas uzskata, ka būtisku pārmaiņu nebūs un pēc pandēmijas uzvarēšanas viss ātri atgriezīsies vecajās sliedēs, citi nešaubās, ka pasauli kopumā un katru tās iedzīvotāju atsevišķi jau drīzā nākotnē gaida pavisam cita realitāte.
Latvijai līdz šim ir izdevies veiksmīgi izvairīties no koronavīrusa Covid-19 plaša uzliesmojuma. Salīdzinot ar pārliecinošu vairākumu Eiropas un arī kaimiņu valstu, ar vīrusu saslimušo skaits pie mums ir neliels, un eksperti atzīst, ka ir labas cerības – tāds tas arī paliks.
Ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē vismaz oficiālajā līmenī valda pārliecība, ka koronavīrusa Covid-19 (vai pareizāk – šā vīrusa apkarošanas) izraisītās ekonomiskās problēmas ir pārejošas un tautsaimniecības atgriešanās uz pozitīvas nots atsāksies jau pavisam drīz pēc tam, līdzko būs izdevies apturēt pandēmiju.