Latvijas iekšpolitikas interesenti šobrīd var vērot, kā visu acu priekšā pa citām partijām izklīst tāda politiskā spēka kā KPV LV Saeimas frakcija. Parlamentārieši centīgi migrē uz tām partijām, kuras viņiem ir idejiski pieņemamākas un var nodrošināt vismaz teorētiskas iespējas turpināt politiskās karjeras.
Aprīļa pirmajā pusē kļuva zināms, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā aizturēti 29 muitnieki, 21 no kuriem atzīts par aizdomās turamajiem, piemērojot viņiem ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.
Nupat kļuva zināms, ka Saeimas opozīcija ir savākusi 36 parlamentāriešu parakstus, ar ko ir pietiekami, lai izveidotu parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
Iepriekšējā mēneša nogalē gana plašu ažiotāžu izraisīja Centrālās statistikas pārvaldes padomes locekļa Jāņa Hermaņa sociālajos tīklos publiskots īss vizuālais pārskats, kurā bija salīdzināta pakalpojumu eksporta vērtība pa nozarēm no trim Baltijas valstīm pēdējo desmit gadu laikā, balstīta uz Baltijas valstu Centrālo banku oficiālajiem datiem.
Pagājušajā nedēļā koronavīrusa pandēmijas un noteikto ierobežojumu dēļ nomocītā sabiedrība tika iepriecināta ar ziņu, ka skatītājiem un klausītājiem tiek piedāvāta jauna politiskā seriāla par trim A (Aivars, Andris un Ainars) sezona.
Pagājušās nedēļas otrajā pusē kļuva zināms, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns ir atzinis par nepieciešamu sākt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, tāpat tiks izvērtēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums neuzsākt kriminālprocesu saistībā ar Covid-19 vakcīnu iegādi.
Uz cīņas ar koronavīrusa pandēmiju radīto nebeidzamo kaislību fona mazāk ievērības izpelnījies kāds politiski juridisks notikums, kuram vienlaikus var izrādīties ļoti būtiskas un tālejošas sekas. Runa ir par būtībā atklātu konfliktu starp Jauno konservatīvo partiju (JKP) pārstāvošo tieslietu ministru Jāni Bordānu un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Aigaru Strupišu.
Pagājušajā nedēļā deviņdesmito dzimšanas dienu atzīmēja cilvēks, kuram Latvijas valsts var lielā mērā pateikties par savu atjaunoto neatkarību, lai arī pats šis cilvēks nedz Latvijai, nedz vēl kādai citai no kādreizējās PSRS republikām nekādu neatkarību piešķirt negrasījās. Runa, protams, ir par PSRS KP CK pēdējo ģenerālsekretāru Mihailu Gorbačovu.
Latvijā, tieši tāpat kā visās pārējās Eiropas Savienības (ES) valstīs, šobrīd ir izveidojusies situācija, kad vienlaikus ir gan radīta nepieciešamā struktūra, lai vakcinētu iedzīvotājus pret Covid-19, gan pastāv gana liela vēlme vakcinēties. Galvenā problēma tikmēr ir vakcīnu piegādes.
Šīs nedēļas sākumā Rīgas apgabaltiesa pēc 12 gadus (!) ilgušas lietas izskatīšanas par koruptīviem noziegumiem piesprieda Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 tūkstošus eiro sodu.
Latvijas politiķu nebeidzamā nespēja sakārtot mehānismus cīņā ar koronavīrusa pandēmiju, kā arī izbeigt savstarpējos kašķus aizvien biežāk liek uzdot jautājumu – cik vispār efektīva ir mūsu politiskā sistēma?
Plašu rezonansi izraisījis vienas no valdošās koalīcijas partijām – Nacionālās apvienības (NA) – ierosinājums koalīcijai pieņemt lēmumu par vienreizēja pabalsta izmaksu ģimenēm ar bērniem. Ierosinājums paredz vienreizēju izmaksu 500 eiro apmērā par katru bērnu, ieskaitot arī aizbildniecībā vai audžuģimenēs esošos bērnus.
Šīs nedēļas sākumā notikušajā koalīcijas padomes sēdē aizsākās, kā tika paziņots oficiāli, «idejiska diskusija» par iespēju, ka epidemioloģiskās situācijas dēļ varētu tikt atliktas šā gada 5. jūnijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, un tas vienlaikus var nozīmēt arī jaunā teritoriālā dalījuma atlikšanu uz nenoteiktu laiku.
Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS nupat publiskoja aktuālas aptaujas rezultātu – par Latvijas iedzīvotāju gatavību vakcinēties pret Covid-19, kad radīsies šāda iespēja. Īpaši zīmīgs šajā gadījumā ir fakts, ka aptauja liecina nevis par bieži piesaukto ievērojamas daļas sabiedrības Covid-19 disidentismu, bet gan par neuzticēšanos lielā steigā izstrādātajām vakcīnām.
Šajās dienās aprit trīsdesmit gadu kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kas iegājuši neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanas vēsturē kā barikāžu laiks. Oficiāli šādi tiek dēvēti 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas nevardarbīgās aizsardzības pasākumi, kas tika organizēti no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim, lai gan plašākā nozīmē ar barikāžu laiku bieži vien tiek saprasts periods līdz pat 1991. gada augusta otrajai pusei – PSRS sabrukuma brīdim.
No vienas puses pārsteidzoši, bet no otras – visai prognozējami izrādījušies sabiedriskās domas aptauju uzņēmuma SKDS publiskotā jaunākā pētījuma par valsts augstāko amatpersonu popularitāti rezultāti.
Lai arī jauna gada iestāšanās būtībā nav nekas vairāk kā skaitļu nomaiņa cilvēku izdomātā kalendārā un attiecīgi tikpat kā neietekmē visdažādākās sabiedriskās, ekonomiskās, politiskās un cita veida tendences, sākoties jaunam kalendārajam gadam, tradicionāli tiek vismaz mēģināts saskatīt tajā ko gaišu un optimistisku.
Lai arī aizvadītais, 2020. gads aizritēja koronavīrusa pandēmijas zīmē, tā laikā netrūka arī politisko notikumu, kuri citos apstākļos būtu piesaistījuši ievērojami vairāk uzmanības. Vismaz trim no šiem notikumiem solās būt ievērojamas ilgtermiņa sekas.
Ne tikai iepriekšējās nedēļas nogalē Rīgā, bet arī daudzviet citur pasaulē notiekošās aizvien vērienīgākās protesta akcijas, kuras pamatā vērstas pret Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumu noteikumiem, kā arī daļas cilvēku ne bez iemesla paustajām bažām, ka šie ierobežojumi apdraud viņu personiskās brīvības, uzskatāmi liecina par tendenci, kuru var dēvēt visai interesantā vārdu salikumā – par demokrātiju dedemokratizēšanos.
Koronavīrusa pandēmijas, kaislību ap valsts budžeta nākamajam gadam veidošanu un vēl citu iemeslu dēļ bez īpašas ievērības tika atstāts kāds gana svarīgs notikums, kam vienlaikus var izrādīties ļoti tālejošas sekas.