Pilsētās un novados

Otrdien Valmieras 5. vidusskolas četrdesmit pirmklasnieki, pēc stundām sagaidījuši savus vecākus vai vecvecākus, kopā ar skolotājām mācību dienu noslēdza Lucas skvērā. «Sanāca praktiska darbošanās Zaļajā klasē,» secināja skolas direktore Rudīte Markus, bet Valmieras pašvaldības speciāliste Līga Zālīte papildināja: «Iesaistījāmies Latvijas Pašvaldību savienības projektā «Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei», un Meža dienu 2017 ietvaros 5. vidusskolas pirmklasnieki dekoratīvo krūmu dobē iestādīja 66 dekoratīvo krūmu stādus — klinšu rozītes, hortenzijas, lielās fotergilas, gludmalu kārklu, bārbeles un citus augus, ko sarūpēja «Latvijas Valsts mežu» stādaudzētava. Projektu finansēja Lauku atbalsta dienests — Valmieras pašvaldība varēja iegādāties koku un krūmu stādiņus par piecsimt eiro.»

Pagājušās nedēļas nogalē sabiedriskā labuma biedrībā «Kristīgais žēlsirdības centrs» viesojās draugi un centra atbalstītāji no Vācijas pilsētas Halles, viņi Valmieru apmeklēja kopā ar Gīterslo apriņķa delegāciju, lai atzīmētu 25 gadu jubileju, kopš pastāv ciešas partnerības saites starp Gīterslo un Valmieru.

ZIEDONI DUDELI, bruņojušos ar ķerru un lāpstām, satiekam pie Naukšēnu Doktorāta — viņš sagatavojies šķeldas vešanai uz bērnu rotaļlaukuma celiņiem. Taču no darba brīvajā laikā Ziedonis visbiežāk sastopams mežā, jo tēvs bijis mežsargs Rencēnu pusē, tā ka meža noslēpumi iepazīti jau no agras bērnības. Lai arī Ziedonim ir dzīvoklis Naukšēnu centrā, viņš daudz labprātāk pieskata māju Nurmos — pie vilkiem un lāčiem, kā pats smej, lai varētu nodoties saviem vaļaspriekiem — ogošanai un sēņošanai. «Divdesmit septiņos gados būs kādas divdesmit tonnas melleņu izlaists caur rokām,» rēķina Ziedonis, skumji nopūšoties: «Nav jau vairs mežu, kādreiz ogas pa durvīm nāca iekšā, tagad visu zāģē nost — komercija un bizness pirmajā vietā. Būtu labi, ja varētu kaut kur aizvest cilvēkus paogot, savulaik vienā kvartālā visu vasaru nosēdējām, bet nu nekā — tur, kur bija meži, palikuši vien celmi. Neteikšu, ka būtu izplūkāts, pats arī ar kombainu lasu, nekāda nelaime tā nav, vienkārši mežā pašam jāuzvedas kā cilvēkam — nupat dabūju palamāties, ka vēl zaļas dzērvenes jau lasa.

Naukšēnu pagasta Lejasbrammaņu saimnieks RIMANTS GAIDAMOVIČŠ ir biškopis ar 40 gadu stāžu, tāpēc arī viņa bites nespieto un medu sanes pat tajās vasarās, kad visi sūkstās par neražas gadu. Nupat Rimanta dravas griķu medus saņēmis kārtējo atzinību starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2017. Gaidamoviči rūpējas par septiņās astoņās vietās izvietotām 180 saimēm un uz vaicājumu, kā to visu iespējams paspēt, mundri atbild — lūk, četras rokas un diennaktī 24 stundas, jo saimniekam palīgos nāk kundze Skaidrīte. «Vai es precoties varēju paredzēt, ka būs vēl par viņu nodokļi un arī alga jāmaksā,» joko Rimants, jau nopietnāk piebilstot: «Laukos labi, ja ir ko darīt. Tādi gadi kā pagājušais un šis priecē, kaut arī jau saimes ieziemojam, vēl joprojām medu sviežam, tā ir vairāk nekā pērn. Medus gados mums iet štruntīgāk, tad tas ir visiem un visur, bet neražas gadi mums ir superīgi. Mēdz teikt — ja valstī ir krīze un ekonomika iet uz leju, tad sarodas ļoti daudz bitenieku, jo visi domā, ka tā tāda viegla peļņa jau pirmajā gadā, neparēķinot, cik vajag investēt, lai ar šo lietu nodarbotos nopietni un profesionāli.

Pagājušas nedēļas nogalē, atzīmējot 25 gadu sadraudzības jubileju, daudzviet kādreizējā Valmieras rajona teritorijā viesojās Gīterslo apriņķa delegācija no Vācijas, un izņēmums nebija arī Naukšēnu novads.

Runājot par veselības aprūpi Latvijā, kā pamatjautājums aizvien ir uzsvērta pakalpojumu pieejamība. Pētot rādītājus Eiropas Savienības mērogā, redzams, ka Latvijā tie ir viszemākie, un vēsta, ka ceturtajai daļai iedzīvotāju veselības aprūpe ir nesasniedzama. Veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība balstīta uz trim vaļiem – pakalpojumu dārdzību, bezgalīgām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un nepārvaramo attālumu līdz ārstniecības iestādēm.

"Tas bija 2010. gada beigās, kad sajutu pirmos simptomus. Nedaudz vairāk piepūloties vai pat vienkārši ejot, bieži jutu, ka sirds sāk skriet, ir jāapstājas," atceras ērglēniete Zane Lazdiņa. Pēc došanās pie ģimenes ārsta, kas nosūtīja uz tālākiem izmeklējumiem, pāris mēnešu laikā apstiprinājās diagnoze – Zane sirgst ar pulmonālo arteriālo hipertensiju, kas ir palielināts spiediens plaušu artērijās.

Tā vienā teikumā varētu rezumēt viedokli, ko pauduši vairāki desmiti aptaujāto vecāku par bezmaksas zobārstniecības pakalpojuma pieejamību bērniem.

"Katrs darbs ir godājams, un katrs cilvēks pelnījis par darbu saņemt labu atalgojumu, bet, ja medicīnas māsai un veikala "Maxima" pārdevējai ir vienāda alga, jāpadomā par atbildību," uzskata Kuldīgas slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas māsiņa Sandra Abersone, kuru satiekam darbā viņas pirmajā dežūras diennaktī. Tai sekos vēl trīs – gan Kuldīgā, gan Bulduru slimnīcā.

Pirms diviem gadiem Talsu centrā izveidotās Kārļa Vilkastes ģimenes ārsta prakses darba laiks ir no astoņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā. Tomēr realitātē viņš prakses durvis aizslēdz daudz vēlāk. Pacientu plūsma un uzliktais birokrātijas slogs ir liels. Ārsts neslēpj, ka ģimenes ārsta darbam jābūt aicinājumam, lai nesabruktu kārtējo šķēršļu priekšā.

Turpinot atklāt Kokmuižas bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu, nu jau par tradīciju kļuvušas Kokmuižas svētkos rīkotās ekskursijas pa muižas teritoriju. Sestdien trīs interesantas ekskursijas gida lomā vadīja Kocēnu novada pašvaldības domes projektu un tūrisma speciālists Toms Treimanis.

Skaistā vietā pie ezera atrodas Ziemeļvidzemes internātpamatskola audzēkņiem ar īpašām vajadzībām. Izglītības iestādē tiek nodrošinātas trīs profesionālās ievirzes programmas, kuras apguvuši, audzēkņi iegūst profesionālo kvalifikāciju. Taču pastāv problēma — skolas absolventi nespēj atrast darba vietas, līdz ar to viņiem jāatgriežas dzīves ritmā, kurā attīstība stagnē vai pat iet soli atpakaļ un apgūtās prasmes pamazām zūd. Kocēnu novada pašvaldība uzskatījusi par pienākumu meklēt risinājumus, kādā veidā šiem cilvēkiem nodrošināt sociālekonomisko patstāvību, rodot viņiem iespēju iesaistīties darba tirgū, pašiem nopelnīt un kļūt par pilnvērtīgiem, pašapzinīgiem sabiedrības locekļiem arī ekonomiskajā ziņā.

Dzeja neiznīkstot. Vakar bija līdzīgi: rīta šaubas par to, vai arī šogad Raiņa dienās izdosies jaukā tradīcija pašiem rakstīt dzejoļus uz asfalta, ap vienpadsmitiem bija izkliedējis vējš un aizdzinis lietus mākoņus projām. Lietus vīriņam neizdevās, toties Valmieras Valsts ģimnāzijas puišiem un meitenēm gan: pilsēta pusdienlaikā bija dzejoļu pilna!

Piektdien visi draugu ceļi veda uz Rūjienu, kur Valmieras un Gīterslo reģionu ļaudis svinēja skaistas abpusējas sadarbības 25 gadus. Esiet sveicināti Rūjienā, pilsētā, kuru Latvijā pazīst kā saldējuma pilsētu, Gīterslo apriņķa landrātu Svenu Georgu Adenaueru, Latvijas eksprezidentu Andris Bērziņu, biedrības «Valmieras un Gīterslo reģionu sadarbībai» valdes priekšsēdētāju Vitautu Staņu, abu reģionu pašvaldību vadītājus, sadarbības uzsācējus un turpinātājus, atbalstītājus, kultūras un mākslas darbiniekus sveica Rūjienas novada pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins.

Nedēļas nogalē Eiropas Kultūras mantojuma dienās mūspusē savu bagātību rādīja Kocēnu novads. Rubenes baznīca, viena no Vidzemē senākajām un kultūras apritē zināmākajām, arī šoreiz aicināja pie sevis ļaudis no tuvienes un tālienes, lai atkal godā celtu savu izcilo novadnieku Kristofu Harderu un atzīmētu Rubenes draudzes skolas nozīmi Latvijas kultūrtelpā.

Kocēnietei LAURAI GAUGEREI vasarā bijis tik daudz gandarījuma un prieka brīžu!

Kocēnu bērnudārzs «Auseklītis» mūspusē pirmais asāka svinēt Tēvu dienu. Dārziņa vadītājas vietniece izglītības jomā SANDRA GRĪNLIŅA teic: vairs pat neatceroties, kurā gadā bija pirmā reize. Zināms tikai, ka Latvijā to vispār vēl neatzīmēja. Ideju no ārzemju ceļojuma pie dēla esot atvedusi kolēģīte, un kocēnietes iedegušās: darām!

Koši un interesanti pagājušās nedēļas nogalē aizvadīti trešie Kokmuižas svētki. Šoreiz to tēma — «Laiks», turpinot atklāt Kokmuižas kultūrvēsturisko mantojumu un caur laika prizmu paraugoties uz laikmetīgo kultūru.

9.septembrī, pulksten 08:30 saņemta informācija, ka pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, 1993.gadā dzimušais Ainārs Kaimiņš atrasts uz autoceļca Strenči - Smiltene, Plāņu pagastā. Policija pateicas par sniegto palīdzību!

Tūlīt aiz Valmieras, braucot no apļa Rūjienas virzienā vai arī nogriežoties uz Strenču pusi, nevar nepamanīt a/s «Latvijas Valsts meži» Valmieras kokaudzētavā pašlaik bagātīgi ziedošos hortenziju krūmus. Kad «Liesma» tur ieradās, lai apraudzītu vienu no šīs kokaudzētavas lepnumiem — stādu paraugdārza hortenziju kolekciju —, notika tās paplašināšana. Blakus jau divām dzīvespriecīgi ziedošajām rindām pašlaik top trešās stādījumi. Par hortenziju kolekciju stāsta Valmieras kokaudzētavas vadītāja ZAIGA ROŽLAPA.