Valsts lauku tīkla pasākumu «Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai» LLKC īsteno jau ceturto gadu, un šajā laikā uzņēmējdarbības pamatus apguvuši vairāk nekā 500 lauku jauniešu. Daļa no viņiem savas biznesa idejas veiksmīgi īstenojuši dzīvē, tādējādi apliecinot plašās iespējas strādāt un pelnīt laukos.
Kā jau Liesma informēja, tikai ar krietnu novēlošanos konkursā uzvarējušie būvnieki — Rīgas uzņēmums Ceļu pārvalde — ķērušies pie jau vasaras sākumā iecerētajiem vērienīgajiem rekonstrukcijas darbiem Andreja Upīša ielā. Iespējams, ar gandrīz 840 tūkstošu eiro vērto darbu apjomu, kas tiks paveikts apmēram 800 metru garajā šīs ielas posmā no krustojuma ar Rubenes ielu līdz pat pilsētas robežai (pie Volvo servisa), šis patlaban ir Valmierā dārgākais realizējamais projekts. Stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere INESE KOKENBERGA:
Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā Valmieras integrētā bibliotēka sagādāja apmeklētājiem tikšanos kāda diža ziemeļnieka zīmē: norvēģu pētniekam, ceļotājam un rakstniekam Tūram Heijerdālam (1914 — 2002) šoruden simtgade.
«No krizantēmām līdz liepziediem» — ar tādu nosaukumu izskanēja 8. novembra vakars Rencēnu kultūras namā.
Ieraugot valmierietes, individuālā darba veicējas BAIBAS LĪKUMAS tautisko, sarkanbaltsarkano produkciju, kas bagātināta ar latvisku mīļumu, nevar palikt vienaldzīgs. Baiba, sekojot draudzenes labās prakses piemēram, uzsākusi savu uzņēmējdarbību ar zīmolu «Lotes skapii».
Naukšēnu novadā dzirdējām: «Piksāros vai pie pašas Igaunijas robežas notiek brīnumu lietas — jauni cilvēki lauksaimnieciskajai ražošanai atgriež Latvijas neatkarības laikā ar kokiem un krūmiem aizaugušas platības. Tur, kur bija izveidojušies necaurejami brikšņi, tagad aug graudaugi un veidojas atkal tīkama Latvijas ainava.» Ko nozīmē būt 21. gadsimta līdumniekam? Par to saruna pirms 18. novembra Piksāros ar PAULU VIKMANI.
Vakar Vidzemes Olimpiskajā centrā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis, Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs parakstīja sadarbības līgumu par Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiādes organizēšanu Valmierā un Cēsīs nākamvasar no 3. līdz 5. jūlijam.
«Endzele»
Jau apmēram 10 gadus Jeros interešu grupā «Endzele» darbojas pagasta un daži Rūjienas dabas izzināšanā, tūrismā un novadpētniecībā ieinteresētie — gan pieaugušie, gan pamatskolas vecāko klašu audzēkņi, arī nu jau citur mācīties aizgājušie. Pērn viņiem radās doma iemācīties arī uzrakstīt projektu, lai ieceru īstenošanai iegūtu finansējumu. Lielisku iespēju šajā ziņā piedāvājis Rūjienas novada pašvaldības sadarbībā ar Nīderlandes KNHM izsludinātais konkurss «Iedzīvotāji veido savu vidi». Jau pirmais mēģinājums — pieteikums izveidot kultūrvēsturisko izziņas taku pie Oļas upes — izrādījās veiksmīgs. Projekts guva atbalstu. Ir arī jāatgādina konkursa noteikumi: līdzekļi tiek iedoti vien materiālu iegādei, bet darbi jāveic saviem spēkiem, bez samaksas.
LĀPUGUŅU UN SVECĪŠU GAIŠUMĀ. Ar katru gadu arvien vairāk ļaužu Lāčplēša dienas vakarā pulcējas pie Sv. Sīmaņa baznīcas un dodas kopīgā lāpu gājienā uz Valmieras Pilsētas kapiem, lai pie Brāļu kapu kopas ar klusuma brīdi godinātu Brīvības cīņās kritušos karavīrus.
Savā pirmajā skolā, kas pavēra lidojumam spārnus turpmākajā izglītības apguvē, viesojās Inese Lagzda (Lielkoka) — Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas matemātikas skolotāja ar dzīvesbiedru Uldi, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Administratīvās pārvaldes Informācijas un analīzes nodaļas IT projektu vadītāju.
Konkursā «Veidosim skaistu un sakoptu Mazsalacas novadu» noteikti uzvarētāji dažādās nominācijās, un labākos komisija rūpīgi meklējusi Mazsalacā, Skaņkalnē, Ramatā un Sēļos.
Mazsalacieti Ēriku satikām, kad viņš bija iznācis pagalmā ar bitēm aprunāties, tās no jauna sasegt pirms ziemas miega. Vīru, kurš runāja maz, bet pateica daudz, uzrunājām nejauši, garāmbraucot.
RUTA VINTULE jau gadus četrus ir mazsalaciete, bet vairāk nekā 40 gadus viņa nostrādājusi par koncertmeistari Valsts Akadēmiskajā korī «Latvija».
Bērni garas stundas pavada pie televizora un datora, vecāki tikpat daudz strādā, un ģimenei neatliek laika kopā būšanai. Tāds nereti ir mūsu ikdienas raksturojums, kas kļūst par cēloni dažādām problēmām, kuras vēlāk uztausta pedagogi, sociālie darbinieki, meklējot iemeslu, kāpēc pasliktinās skolēna uzvedība un sekmes.
1989. gada 23. augustā vismaz divi miljoni cilvēku no Baltijas valstīm — Lietuvas, Latvijas, Igaunijas — sadevās rokās, veidojot dzīvu ķēdi vairāk nekā 600 kilometru garumā, lai apliecinātu vēlmi atjaunot šo valstu neatkarību. Lai atcerētos un izjustu pirms 25 gadiem notikušo, skolotāji — muzeju vadītāji un novadpētnieki no Kocēniem, Valmieras, Kauguriem, Dikļiem, Matīšiem, Ēveles un Rencēniem ieradās Latvijas un Igaunijas robežpunktā Unguriņos pie mākslinieka Andra Dukura veidotās piemiņas zīmes.
Jau ierasts, ka, sākoties rudenim, daudzi uzņēmumi un organizācijas aktīvi iesaistās atstarotāju dalīšanas akcijā, aicinot cilvēkus rūpēties par savu drošību diennakts tumšajā laikā. Arī apdrošināšanas akciju sabiedrība «Gjensidige Baltic» Valmieras ielās sastaptiem cilvēkiem dāvināja vairāk nekā 2000 atstarotāju. Kampaņas mērķis ir atgādināt par atstarotāju nepieciešamību gada tumšajā laikā, jo, kā informēja Valsts policija, šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, uz ceļa bojāgājušo skaits palielinājies par 20%.
Pirms simt gadiem Klīvlendā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kāds baņķieris un jurists nodibināja pirmo kopienas fondu — labdarības organizāciju, kas strādā konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā un ļauj vietējiem ziedotājiem apvienot resursus un kopā paveikt vairāk. Simtgadei par godu turpat Klīvlendā oktobrī notika plaša konference.
Klāt novembris un biedrības «Rubenes Anši» rīkotais tradicionālais spiningošanas sezonas noslēguma pasākums — «E. Cukura piemiņas kauss». Dalībnieku sastāvs runā par pasākuma nepiespiesto gaisotni — jaunākajam 10 gadi, vecākajam jau 80. klauvē.
Jau vairākus gadus Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties sarkanbaltsarkano lentīšu locīšanas akcijā. Valmierā tās organizēšanā iesaistījies Kultūras centrs. Pasākumā varēja piedalīties jebkurš interesents.
Latvijas Pasta preses izdevumu abonēšanas kampaņas pirmajā mēnesī noformēti 105000 abonementu, un tas ir vairāk nekā analogā laikposmā 2013. gadā. Kampaņa liecina, ka klienti laikrakstus un žurnālus izvēlas abonēt ilgstošam periodam — gandrīz 90% abonementu noformēti 10 vai 12 mēnešiem. Tradicionāli aktīvākie preses izdevumu abonētāji dzīvo reģionos, bet vienlaikus arī šogad turpina pieaugt e-abonēšanas īpatsvars.