Pilsētās un novados

«Aiz manis stāv vairāk nekā 400 amatiermākslas kolektīvu cilvēki un profesionāla kolēģu komanda, tāpēc vienmēr spējam paši radīt svētkus,» tā Mazsalacas novada kultūras centra direktore DACE JURKA.

Uz to mūs vedina GATIS BUILIS, veiksmīgs uzņēmējs, kurš ar ģimeni dzīvo Kocēnu pagastā un nesen Kocēnos uzbūvējis arī pirmo ēku, kas ir tikai iesākums kādam vēl plašākam projektam.

Kocēnu novadu 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī pārstāvēs rakstnieks VIKS (Viktors Kalniņš). Pirms šī svinīgā notikuma ar rakstnieku tiekamies viņa mājās «Medniekos» Dikļos.

«Tas, kas neies laikam līdzi, atpaliks strauji,» – tā, izrādot sava uzņēmuma SIA «Zaļās pēdas» 2003. gadā Jeru pagasta «Zeltos» izveidoto mēbeļu galdniecību, teica vietējais uzņēmējs KĀRLIS ZEMĪTIS.

Rīt Rūjienā Latvijas valsts 100. gadadienas sarīkojumā «Katra doma, ko domāju» Rūjienas novada domes Atzinības rakstu par Rūjienas vārda popularizēšanu saņems arī aušanas meistare VIJA RULLE. Vai gan skolotājai var būt lielāks gandarījums, ja viņas audzēknes šo pasākumu daiļos tik dažādas un krāšņas!

Bērnības lielākais gardums NATĀLIJAI ZELTIŅAI bija sarkans tomāts, uzlikts uz ķieģelīša rupjmaizes šķēles. «Liesma» jau vairākkārt vēstījusi par kolekcionāres aizrautību, kas gadu gaitā ir tikai augusi. Šoruden par godu šim nakteņu dzimtas augam nosvinēti jau otrie Tomātu svētki, kas novada vārdu padarījuši zināmāku plašākai sabiedrības daļai.

Beverīnas novada SIA Carling lielākā vērtība ir kvalificētie un zinošie darbinieki. No trim cilvēkiem komanda šobrīd izaugusi līdz aptuveni 30 darbiniekiem. Firma ir starp lielākajiem nodokļu maksātājiem Beverīnas novadā. Tomēr tas nebūtu iespējams bez uzņēmuma augstās kvalitātes latiņas un veiksmīgi realizētajiem projektiem, kas runā paši par sevi un tiek atzinīgi novērtēti Norvēģijas tirgū.

Būvuzņēmuma SIA Sanart valdes priekšsēdētājs ARTIS KNOKS uzaicināts uz svinīgo pieņemšanu pie Valsts prezidenta. Mūsu sarunu sākot, pats atzīst, ka tas viņam bijis pārsteigums.

«Maruta mūsu novadā, sevišķi jau Ķoņu pagastā, lielu darbu ieguldījusi pagasta vēstures apkopošanai līdz pat mūsdienām, pēdējos gados rīkojot dažādas latviskas saiešanas ar dziesmām, dančiem, rotaļām, kas sasaucas arī ar valsts jubilejas reizi. Šobrīd gan Maruta ir pelnītā pensijā, bet ik pa laikam dažādos pasākumos viņa ir redzama un jūtama,» tā MARUTAS KRASTIŅAS, kas ielūgta uz Latvijas simtgadei veltīto svinīgo koncertu vietā, kur tapa Latvijas valsts – Nacionālajā teātrī, veikumu raksturo Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments.

Uzņēmējs AINIS DUKURS uz sarunu par šodienas vizīti pie Valsts prezidenta ierodas nevaļīgs – drīz jāved sieva uz konsultāciju, jo jau Latvijas nākamās simtgades sākumā ģimenē gaidāms vēl viens priecīgs notikums –  pirms Ziemassvētkiem Dukuru sešus un četrus gadus vecajām atvasēm pievienosies brālītis vai māsiņa.

Tā ar smaidu saka mana sarunas biedrene, dzīvesgudra kundze. Gan tāpēc, ka dzimusi skolotāja ģimenē un pati tikai šajā mācību gadā sev devusi brīvlaišanu no darba Ēveles pamatskolā, gan tāpēc, ka savā mūžā no Cēsīm, kur dzimusi, cauri Priekuļiem – pirms kara – un Vecpiebalgai – jau pēc kara – nonākusi Ēvelē, tuvu mātes dzimtajam Ērģemes pagastam. Daudz ko savām acīm pieredzot un pārdzīvojot. Liesmas lasītājiem IRIDA JUKĀME vairāk zināma kā pirmā un joprojām vienīgā Ēveles pagasta tagad jau senioru deju kopas Ēvele vadītāja. Tiekamies ar viņu pērn atjaunotajā Ēveles kultūras namā, kur ikdienā saimnieko Iridas kundzes meita Anda Jukāme.

Kad mūsu valsts iedzīvotājiem vai viesiem aicina nosaukt piecas, viņuprāt, Latvijas spilgtākās iezīmes, parasti vienā vai otrā secībā atbildēs skan: skaistā daba, četru gadalaiku burvība, rupjmaize, latviskās tradīcijas, Dziesmu un deju svētku enerģētiku ieskaitot, kā arī cilvēki – strādīgi un skaisti. Prieks, ka, gatavojot Latvijas jubilejai veltīto laikraksta «Liesma» izdevumu, atkal satikām tik daudzus darbīgus, izdomas bagātus mūsu reģiona ļaudis. Viņi katrs ar savu es, savu neatkārtojamo personību veido mūsdienu Latvijas stāstu, piebilstot: «Latvija – tie esam mēs!» Daudz laimes mūsu kopējā dzimšanas dienā!

Pirms trīsdesmit gadiem 18. novembra pievakarē Valmieras vecajā ūdenstornī svinīgi tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, kuru mastā uzvilka neformālo organizāciju deleģētie Gundabs Putniņš, Edgars Luste un Visvaldis Skrastiņš, kā arī folkloras kopas Daina vadītāja Inta Indriksone. No viņiem starp mums vairs vienīgi Visvaldis, kuram rit septiņdesmit pirmais mūža gads, taču viņš joprojām strādā savā uzņēmumā SIA VN bruģis, palīdzot dēlam Naurim uzmūrēt kādu skursteņa spici vai pārvilkt bobkatu. Pats gan atzīst, ka pilnīgi varētu iztikt arī ar savu pensiju – pietiktu gan dzīvošanai, gan teātra, kino un koncertu apmeklējumiem, šovasar, piemēram, izdevies dabūt biļetes uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu.

Viļa Rīdzenieka vienīgajā fotogrāfijā, kas uzņemta 1918. gada 18. novembrī, Latvijas valsts sākotnes vēsturisko personību vidū ir arī Jānis Alfrēds Bērziņš (pēc izpētes Nr.12.) no Rencēnu pagasta «Vecostermaņiem». Pirms trim gadiem Rencēnu pamatskolas skolniece Elīna Bombaka kopā ar muzeja vadītāju, piedaloties konkursā «Vēsture ap mums», nolēma iepazīties un apkopot uzziņas par cilvēku, kurš bijis klāt valsts dzimšanas laikā. Saliekot kopā uzzināto no Intas Pētersones Rencēnu vēstures grāmatas, tiekoties ar Ilonu Grasi (viņas māte ir J. Bērziņa māsīca) un no Ilgvara Butuļa un Gunāra Janaiša grāmatas «Valsts pirmā», atklājās, ka J. Bērziņam vienīgajam no 38 Latvijas Tautas padomes locekļiem nav ierakstīts mūžībā aiziešanas gads, tikai norāde – 196?. Izpētot iespējamos materiālus, meklētais netika atrasts. Tikai pirms mēneša laimīga sagadīšanās palīdzēja. Paldies Rūjienas muzeja vadītājai Līgai Siliņai, kura, meklējot sev vajadzīgo, nokļuva pie svarīgiem J. Bērziņa dzīves materiāliem un foto. Rīgā dzīvo viņa sievas māsas Mildas meita Mirdza Lapsa, ar kuru Līga tikās klātienē. Atrasta arī vieta, kur apglabāta J. Bērziņa ģimene, tikai nekādas norādes. Ir taču pelnījis plāksnīti?...

Gaidot Latvijas simtgadi, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 12.b klases skolēni, sava audzinātāja Māra Bušmaņa rosināti, rakstīja, kā viņi iedomājas Valmieru pēc 100 gadiem. Šie stāsti apkopoti grāmatā, kuras atvēršanas pasākums kopā ar Dainu Sirmo u.c. paredzēts 4. decembrī Valmieras integrētajā bibliotēkā. Ar pašu autoru atļauju piedāvājam dažus no stāstiņiem arī Liesmas lasītājiem.

Par godu Latvijas simtgadei Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola sadarbībā ar Valmieras integrēto bibliotēku sarīkoja vizuālās mākslas konkursu «Sprīdītis Latvijā», kurā varēja piedalīties audzēkņi no Valmieras apkārtnes skolām. Kopā tika apbalvoti 69 labākie bērnu darbi vairākās kategorijās.

Vidzemes Augstskolas (ViA) komanda kopā ar sadarbības partneriem izstrādājuši aizraujošu aktivitāti #izlīdziVītolam, ko ikkatrs interesents varēs izmēģināt gaismas festivāla «Staro Rīga 2018» laikā no 16. līdz 19. novembrim Valmieras pārstāvniecības telpās Rīgā, 11. novembra krastmalā 29.

Autobusa pieturvieta kā Hobitu namiņš, koka velosipēdu parks, zaļie dzelzceļi, ratiņu pastaigu trase jaunajām māmiņām, ēku izdaiļošana ar mākslas grafiti, dižkoku alejas un jauni meži, krāšņi mākslas soliņi un 100 rožu dārzs – tie ir tikai daži no 172 vides labiekārtošanas, izdaiļošanas un vides izglītības darbiem, ko paveikuši Latvijas cilvēki un kas pieteikti Latvijas simtgadei veltītajā vides iniciatīvā «100 darbi Latvijai».

Tas nu ir noticis! Otrdien, 13. novembrī, būvfirmas SCO Centrs vadītājs Jānis Matisons svinīgi nodeva rekonstruētā Matīšu kultūras nama atslēgas kultūras nama vadītājai Ligitai Jenčai.

Burtnieku novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas ceļu uzturēšanas speciāliste ZANE ELKSNE drīz savā amatā būs nostrādājusi pirmo gadu. Pa šo laiku spēles lauciņš iepazīts, tāpēc varam runāt par visām aktualitātēm.