Iebraucot Limbažos, uzmanību pievērš norāde, ka pilsētā notiek videonovērošana. Tādi paši brīdinājumi, kā to paredz likums, izvietoti arī citviet. Pirmās idejas par videonovērošanas sistēmu izveidi pilsētā radās pirms gadiem deviņiem, tapa arī projekts, bet to neīstenoja. Tomēr pašvaldība no ieceres neatteicās, un nu jau drīz noslēgsies 100 000 eiro vērtā projekta 3. kārta, un kopumā Limbažos būs uzstādītas 40 videokameras.
Tā kā palīdzību sniedzošie dienesti nevar būt klāt katram cilvēkam, daļu atbildības nesam mēs, pārējā sabiedrība. Līdzatbildīgs, drosmīgs un pašaizliedzīgs viennozīmīgi ir talsenieks ANDRIS GRUNDMANIS, kurš vairākkārt palīdzējies svešiniekiem, kuri nonākuši nelaimē.
Izdzirdot vārdu "narkotikas", zinām, ka tā ir milzīga nelaime gan pašam lietotājam, gan visiem, kuri ir tuvākām vai tālākām saitēm saistīti ar šo cilvēku. Kā cīnīties ar šo problēmu, stāsti un pieredze katram sava. Rīdzinieces Ievas (vārds mainīts) stāsts ir ar laimīgām beigām, viņa tikusi ārā no atkarību purva, audzina bērnus, strādā tirdzniecībā un maģistrantūrā studē psiholoģiju. Viņa piekrita anonīmai sarunai.
"Reizēm skatos uz cilvēku un domāju – tam vēl var palīdzēt, taču ir nepieciešama iejaukšanās no malas. Bet piespiest mainīties nevienu nevar," saka Mazsalacas Pašvaldības policijas vecākā inspektore DAIGA ZELTKALNA-DŽABOURA.
Saldus novada pierobežā reizi trīs mēnešos notiek kopīgi Saldus un Mažeiķu policistu reidi. Viņi brauc vienā automašīnā vai nu Lietuvas pusē, vai pa Latvijas pagastiem – Vadaksti, Rubu, Ezeri, Nīgrandi.
Sabiedrības drošības ziņā lielākā krīze pēdējos gados mūsu valstī nenoliedzami bija Zolitūdes traģēdija. Latvijā nebija cilvēka, kurš nebūtu pārdzīvojis līdzi, taču runa nav tikai par 54 upuriem. Šī traģēdija satricināja absolūto pamatu – drošības izjūtu, kas katram vajadzīga kā gaiss un ūdens. Katrs šāds notikums sašūpo drošības izjūtu, un tad ir svarīgi, lai tā tiktu atjaunota.
Valsts policija ir sabiedrības sargs, taču tai vajadzīga iedzīvotāju palīdzība – sarunā par sabiedrisko drošību Latvijā uzsver Valsts policijas priekšnieks ģenerālis INTS ĶUZIS.
Pirms valsts svētkiem Valsts prezidenta kanceleja jau tradicionāli rīko radošo darbu konkursu «Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā» ar mērķi veicināt skolēnu patriotismu un pilsonisko līdzdalību, kā arī sekmēt skolēnu interesi par Latvijas valstiskumu un Valsts prezidenta institūciju.
Novembrī Valmieras integrētajai bibliotēkai aprit 10. Lai šie mīlestības vārdi grāmatai un tās nesējiem ir mazs ievads jubilejai, ko mūsu mazā Gaismas pils svinēs 20. novembrī kopā ar mums visiem!
Otrdienas vakarā Valmieras integrētajā bibliotēkā notika Agitas Lapsas organizētā saruna par tipogrāfijām Valmierā un poligrāfijas nozari, kas ilgus gadus pilsētai bijusi ļoti nozīmīga.
Turpinot darbu pie ainavu dārgumu krātuves izveides Latvijā, noslēgusies iedzīvotāju balsošana par 243 pieteiktajiem ainavu dārgumiem visā Latvijā. Iedzīvotāji bijuši aktīvi: nodoti 45 tūkstoši balsu, no tām gandrīz 13 tūkstoši — par Vidzemes ainavām.
Vecāki dodas darbā uz lielajām pilsētām vai ārvalstīm un bērnus paņem līdzi.
Dzimtās ir spēks, to mazsalacieši vienmēr apliecina. Vidovsku dzimtu vietējie zina kā labus toršu un maizes cepējus. Uzņēmējs Jānis Vidovskis lēš, ka viņu dzimta beķereju būšanās ir iesaistīta vismaz gadsimtu.
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. — 2020. gadam apakšpasākumā īstenots projekts «Bērzaines ciema daudzfunkcionāla sporta laukuma izveide».
Kocēnu novadā šogad veikti vairāki infrastruktūras uzlabošanas darbi, daudzi no tiem izglītības iestādēs.
Arvien vairāk tālumnieku, kuru brauciena galamērķis ir Valmiera, pa ceļam iegriezuši savu auto Kocēnu centrā, ir pārsteigti: kas to būtu zinājis, ka te ir tik pārdomāti un gaumīgi izplānota un sakopta vide, kas uzmundrina kā atbraucējus, tā vietējos cilvēkus! Nenoliedzami, iecerētos plānus nevarētu īstenot, ja nebūtu pašvaldības uzmundrinājuma un atbalsta, protams, arī ciema iedzīvotāju ieinteresētības. Bet tā ir visā novadā, kaut vai tikai kultūras namos ieejot. Gan Vaidavā un Dikļos, gan Bērzainē un Zilākalnā šo centru labiekārtošanai vai rekonstrukcijai pašvaldība līdzekļus nav žēlojusi.
Lāčplēša dienā Valmieras muzeja otrajā stāvā tika pulcināti 1991. gada brīvības cīņu dalībnieki, lai pasniegtu viņiem Pateicības rakstus par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvārī – augustā.
Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca darbojas jau 110 gadus. Taču tā mainās — aug un attīstās. Tas nav trako nams, bet neatliekamās palīdzības stacionārs psihiatrijā. Ārstniecības iestāde, kuras saturs un veikums ir gana nopietns.
Kā mūžīga uguns liesma mūsu atmiņās vienmēr paliks mūsu valsts brīvības cīnītāji. Arī šogad 11. novembrī šīs atmiņas kopā vijām, pulcējoties dažādos atceres pasākumos viscaur Latvijā. Tradicionālajā lāpu gājienā Valmierā, lai arī piedalījās nedaudz mazāk ļaužu nekā citus gadus, tuvības gars neizpalika — plecu pie pleca līdz Brāļu kapu kopai Valmieras Pilsētas kapos soļoja gan lieli, gan mazi.
Lepojamies ar Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm, bet izrādās, ka mūsu reālās dabas vērtības nu jau gadsimtu neviens nopietni nav apzinājis. Cerams, ka šo robu aizpildīs ES Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» ietvaros šogad Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valstī uzsāktā biotopu kartēšana, «dabas skaitīšana».