Mājas, kas rodamas tepat Valmieras pievārtē, ir īsta vēstures krātuve. Dzīvojamā māja ir pati lepnākā, bet tai blakus ratnīca, kūts, klēts, kalpu māja. Tas viss arī pārsimt gadu vecu ozolu, liepu ieskauts. Kas ir no jauna? «Mičkēns» nu jau gadu ir Urbānu ģimenes īpašums. Anna, Kaspars un meitiņa Dārta ir «Mičkēna» jaunie saimnieki, un viņi ir pārliecināti, ka senā vieta un dižā māja ir ilgi un tieši viņus gaidījusi.
«Mums mājās tagad būs divas skatuves naglas. Vienu došu Leldei (Valmieras teātra aktrise Lelde Kalēja, Agra dzīvesbiedre – red.), bet to jauno tad paturēšu sev,» saka ilggadējais Valmieras teātra aktieris AGRIS MĀSĒNS.
Rīt ir Latvijas 105. dzimšanas diena. Latvijas sirdspuksti ir tās cilvēki – varoši, daroši, stipri. Lai kāptu Himalajos, ir vajadzīga griba un spēks, lai augšup, tuvāk lielajām virsotnēm nestu Latvijas karogu, vajag pārliecību, jušanu un mīlestību.
«Nedēļas brauciens ir noslēdzies, tika nogādāta palīdzība gan Ukrainas armijai, gan civiliedzīvotājiem. Tālākais ceļš mūs veda līdz pat Doņeckas apgabala Kostjantinivkai.
Jūs noteikti zināt, ka Latvija ir skaista, bet šodien īpaši piedomāšu par Latgali un Odesu, kas, protams, Ukrainā.
Aizvadītajā ceturtdienā Valmieras Valsts ģimnāzijas audzēkņi, kas izteikuši vēlēšanos kādreiz studēt medicīnu, piedalījās pirmajā praktiskajā nodarbībā Vidzemes slimnīcā.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri piektdien bija darba vizītē Vidzemē. Amatpersona iepazinās ar Vidzemes slimnīcas un Cēsu klīnikas darba ikdienu. Runāja par iespējām un problēmām, kas nozarē steidzami jārisina.
Novembris ir Valmieras teātra jubilejas mēnesis, un tas aizsākās ar teātra simtgadei veltītās pastmarkas pirmās dienas zīmogošanu.
Valmieras teātris ir varošs un lepns savā simtgadē, un novembrī iesākas teātra jubilejas mēnesis. Valmieras teātris ir bez savas pastāvīgās teātra ēkas, bet pilns spīta un sapņu, jo notiek būvdarbi. Tātad viss būs!
Vidzemes slimnīcā sagaidīti šī gada pirmie trīnīši – visi puisīši. Lielais notikums piedzīvots šīs nedēļas sākumā, un tas nesis prieku gan ģimenei, gan slimnīcas personālam.
Valmieras teātra Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvojis pēc Viļa Plūdoņa poēmas motīviem iestudētais «Atraitnes dēls» Viestura Roziņa interpretācijā.
Pat politiskie analītiķi atzinuši, ka pasaules drošība kļuvusi nestabila.
«Spēlmaņu nakts» balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā pasniegs Valmieras teātra aktierim Agrim Māsēnam.
Ir skolēnu rudens brīvlaiks, bet mācību iestādēs atskatās ne tikai uz mācību darbā paveikto, bet arī labajiem darbiem, un šoreiz vārda tiešā nozīmē. Mācību iestādes aktīvi iesaistījās Labo darbu nedēļas notikumos, bet, pareizāk sakot, paši šo nedēļu ar labajiem notikumiem bagātināja.
Mēs Brenguļus mēdzam saukt par Valmieras guļamvagonu, lai gan tur gadiem dzīvo vietējie, arī daudzdzīvokļu mājās. Aizpērnajā vasarā kādu dzīvokli tur izīrēja, un tagad šo vietu par savām mājām sauc Alla, Anastasija un Maksims. Trikulju ģimene ir no Sumu pilsētas Ukrainā, bet pašlaik jūt, ka Latvija ir, būs un paliks viņu mājas. Vismaz viņi tā vēlētos.
Biedrība «Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA» jau vairāku gadu garumā atbalsta vietējos, pārsvarā mazos uzņēmējus, kas vēlas savu uzņēmumu vai nu veidot, vai mainīt, paplašinot darbības jomas, vai jau esošo attīstīt. Viens no finanšu atbalstiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai, kā arī sabiedriskā labuma iniciatīvu realizēšanai ir Eiropas Lauksaimniecības fonda finansējums lauku attīstībai – LEADER.
Veterinārārsts mājdzīvniekam ir tas pats, kas ģimenes ārsts cilvēkam. Te galvenā ir uzticība. Valmierieši, un ne tikai viņi, savu pūkaino mīluļu veselības aprūpi uztic EVIJAI KOZULĀNEI. Evija jau gandrīz trīsdesmit gadus ir praktizējoša veterinārārste, un visilgāk savu dakterīti atpazīst veselības mājas dzīvniekiem «4 Mīļas ķepas» klienti un viņu saimnieki.
«Man liekas, ka būt blakus un atbalstīt cilvēkus, kam ir kādas īpašas vajadzības, ir mans dzīves uzdevums.
Aizvadītās nedēļas nogalē Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notika mēbeļu, interjera, apgaismojuma un dizaina izstāde «Furniture & Design Isle 2023».
Kaķis vasarai, sabiedriskais transports ik pa stundai un vīri, kas par savu ienākumu avotu izvēlējušies diedelēšanu, – tās varētu būt trīs tēmas, par kurām dalīties pārdomās, bet, tā kā visas trīs es raksturoju ar vārdiem «nesaprotu, kāpēc», tad īsumā par katru, un punkts. Varbūt daudzpunkte, ja kādam vēl gribas šo apdomāt.