Valmierietis

Valmierā mērojot ceļu pa Beātes ielu un nogriežoties virzienā uz Tērbatas ielu, iepretim ugunsdzēsēju depo un populārajai atpūtas vietai Multiklubam, uzmanību piesaista divstāvu ēka Lucas ielā 8. 

Patlaban bijusī naktskluba Putniņi ēka Rubenes ielas un Ezera ielas krustojumā (Ezera iela 3), kuru tās pirmajā lietojuma variantā valmierieši ilgus gadus tautas valodā dēvēja par Putniņbāru, pamazām pošas savam otrajam pielietojumam. 

Valmierā jau divdesmit sešus gadus darbojas veikalu tīkls «Austris». Šajā mēnesī Valmierietis aicināja uz sarunu veikalu tīkla «Austris» līdzīpašnieku GINTU AMONU.

Latvju raksti

Grafikas meistardarbnīcas vadītājs Rihards Zarriņš augstu vērtēja savu studenti Kristīni Pāvuliņu kā erudītu tautas mākslas un tradīciju pētnieci un uzaicināja piedalīties apjomīgā paša rediģētā izdevuma «Latvju raksti» tapšanā. No 1923. gada līdz 1930. gadam viņa strādāja pie izdevuma sagatavošanas. 

Ar patiesu prieku lasu un pārlasu mākslas zinātnieka Aivara Leiša rakstu «Kristīne Pāvuliņa. Latviskā meklētāja» novembra «Valmierietī». Autoram lieliski izdevies parādīt mūsu izcilās novadnieces daudzpusīgo, bagāto dzīves gājumu. 

Otrais pasaules karš pārvērta Valmieras vaibstus. Tā bija robeža starp pirmskara un pēckara pilsētu, — starp Valmieru ar šaurām ielām un cieši pieguļošiem namiem un to pilsētu, kuras centra plašums redzams mūsdienās.

1944. gada septembra beigās, tūlīt pēc vācu karaspēka atkāpšanās, Valmierā, kuras centrālā daļa okupāciju varu maiņā bija nodegusi, līdz ar sarkanarmiešiem ieradās padomju varas aktīvisti, kuri sāka organizēt pilsētas dzīves atjaunošanas darbus. Skolu ēkas lielākoties vai nu bija piemērotas karaspēka vajadzībām, vai arī bija nodegušas.

EDIJS PĒTERSONS ir Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas Vidzemes reģionālās programmas direktors, jau nedaudz vairāk nekā desmit gadus ikdienā arī Valmieras SOS bērnu ciemata direktors. Aktīvs riteņbraucējs brīvajā laikā.

Mākslinieces Kristīnes Pāvuliņas  vārds Latvijā nav plaši pazīstams, lai gan viņa bija spilgta, darbīga un spēcīga radoša personība, kura lielā mērā ietekmēja mūsu tekstilmākslas attīstību divdesmitajā gadsimtā.

Stāsts par Valmieras Mūzikas skolas sākumgadu vēsturi tuvojas noslēgumam. Rakstā viscaur bija jūtama Alvīnes un Arnolda Sinepu klātbūtne.

«Labs  aktieris ir tas, kurš spēj sevī atrast un atmodināt pilnīgi visu cilvēkam pieejamo izjūtu spektru,» to nesaka pats Krišjānis Salmiņš šajā sarunā.

Uz Tautas tēlotājas mākslas studijas jubilejas izstādi līdz pat 14. novembrim ielūdz Valmieras Kultūras centrs. Diemžēl jau kopš no marta vairākkārt pārceltā jubilejas izstāde bija apskatāma tikai divas dienas un pandēmijas radītās nepieejamības dēļ izstādes norises laiks  mainīts un, IESPĒJAMS, to varēs  apskatīt līdz decembra vidum.

Valmierā starp Rīgas un Smilšu ielām blakus Ežu veikalam nupat nupat būs gatavs kāds ļoti interesants objekts, uz kura atklāšanu laikam jau visvairāk gaida ekstrēmo sporta veidu fani. Bijušā skeitparka un tam blakus bijušā bērnu laukuma vietā te vairāk kā hektāru lielā platībā tagad plešas  sporta un aktīvās atpūtas parks Mežs.

«Aiz balkona sevišķa izbūve kino mašīnām,» turpina laikraksta Valmierietis apskatnieks. «No balkona uz zāli un skatuvi paveras lielisks skats. Zāle pati par sevi nav palielināta, bet skatuve būvēta pilnīgi jauna. Plašāka. Ar ērtām un modernām dekorāciju novietošanas ierīcēm. Skatuves priekšā iebūvēta niša apmēram 20 mūziķiem.

1940. gada vasara Latvijā pagāja ar padomju okupācijas varas un viņu atbalstītāju realizētajiem pārkārtojumiem, kas daudzos gadījumos bija saistīti ar represijām. Arī Valmierā represijas skāra gan pedagogus, gan audzēkņu vecākus, līdz ar to arī viņu ģimenes locekļus. Mūzikas skolas skolotājus represijas un atlaišanas no darba tieši neskāra.

Šopavasar Pilsētas kapos nejauši satiku kādreizējās darbabiedrenes Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā — māsas Māru Zeitmani un Inesi Miķīti. Viņas nesa pamatīgus zaru klēpjus. Biju pārsteigta, jo zināju, ka Miķīšu dzimtas kapuvieta ar skaisto tēlnieka Andra Vārpas veidoto pieminekli atrodas Kocēnu kapsētā.  

27. oktobrī ARVĪDS KAUFMANIS svin 90. dzimšanas dienu. Skaisti un bagāti gadi, kuros piedzīvots, kā mainās pasaule un tās kārtība.

Viņu bez ironijas varētu droši saukt par mūsu laiku varoni, cilvēku, kurš paguvis strādāt ļoti dažādās sfērās un allaž to darījis godprātīgi. Šodien Valmierietī uz garāku sarunu Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un SIA "VTU Valmiera" valdes priekšsēdētājs OSKARS SPURDZIŅŠ. 

ARVEDS ŠVĀBE (1888 — 1959) bija latviešu jurists, literāts un vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors, Latviešu Konversācijas vārdnīcas galvenais redaktors, daudzu Latvijas vēstures grāmatu autors.

«Bieži vien jātnieki izaug no jātnieku ģimenēm, no paaudzes paaudzē, bet man tas laikam no augstākiem spēkiem iedots — mīlestība, vēlme būt kopā ar zirgiem, ar viņiem strādāt.  Cik  sevi atceros, man zirgs bija īpašs.  Skatījos viņā  ar lielām acīm, un patika,» tā Krista Kliesmete.