«Dzīvības ir jāglābj, tiesības pagaidīs»
Vai tiešām šis ir labākais brīdis, lai Covid-19 pārslogotajā Latvijas veselības aprūpē atklātu vēl vienu «frontes līniju», strikti uzspiežot ārstiem un mediķiem ievērot pacientu cilvēktiesības?
Vai tiešām šis ir labākais brīdis, lai Covid-19 pārslogotajā Latvijas veselības aprūpē atklātu vēl vienu «frontes līniju», strikti uzspiežot ārstiem un mediķiem ievērot pacientu cilvēktiesības?
Ikviens dzīvē uzsver izglītības nepieciešamību, un es piekrītu, ka cilvēkam ir jāmācās visa mūža garumā. Nupat pati esmu veiksmīgi pabeigusi maģistra studijas, bet šobrīd īsti prāts vēl nenesas domāt par to, ko mācīšos tālāk.
Eiropas Savienība patlaban ir pārņemta ar elektromobilitāti. Briselē sēdošo lēmēju plānos ir neatgriezeniska un bezierunu zaļa vīzija – jau 2030. vai vēlākais 2035. gadā pilnībā atteikties no vieglajām automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem.
Varbūt esmu naiva, bet es ceru, ka kaut kad nākotnē beidzot visi cilvēki iemācīsies būt laipnāki, saprotošāki un pārtrauks rakstīt riebīgus un nepamatotus komentārus interneta vidē.
Šīs nedēļas sākumā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) oficiāli reģistrēja parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, kuri paredz par aptuveni divām trešdaļām samazināt to parakstu skaitu, kas nepieciešami likumu un Satversmes grozījumu iesniegšanai Saeimā, bet to neapstiprināšanas parlamentā gadījumā – tautas nobalsošanu jeb referendumu ierosināšanai.
Rīt Saeimā ir gaidāmas ikgadējās debates par ārpolitikas jautājumiem, kuru laikā paudīšu arī savu redzējumu par to, kādos virzienos šobrīd būtu jāiet mūsu valsts diplomātijai.
«Tam nu gan jumts aizbraucis…» – mēdz teikt par tādiem, kas rīkojas vai tikai izsakās pastulbi, paužot sabiedrības daļai gauži nepieņemamus uzskatus.
Tuvinieki jau sen ielāgojuši, ka jubilejās un Ziemassvētkos man zem eglītes pati labākā dāvana ir iespēja tikt pie kādas jaunas grāmatas.
Tas, ka Rīgā vakar grupiņa antivakseru centās – ar svilpieniem un trokšņiem traucējot valsts galvas un tieslietu ministra uzrunas – izjaukt Gunāra Astras pieminekļa atklāšanu, ir pretīgi, bet diemžēl neizbēgami.
Patlaban Valmierā atkal uzvirmojušas kaislības par kādu pilsētā iecerētu un faktiski jau realizācijas procesā esošu ielu rekonstrukcijas projektu.
Omikrons nupat nāk virsū kā melna nakts, taču ne mazāk aktuāla problēma šobrīd Latvijā ir iespējami ātrāka valsts atbalsta sniegšana saviem iedzīvotājiem situācijā, kad ne jau Latvijas vainas pēc pasaulē mākoņos uzlekušas dabas gāzes un elektrības cenas.
Nupat ir pagājis Ziemassvētku laiks, kad parasti tiek savākti lielākie ziedojumi līdzcilvēkiem.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS nupat veikta aptauja liecina, ka Latvijā gadu no gada krītas uzticība sabiedriskajiem medijiem.
Šī nedēļa paies patriotiskā gaisotnē, jo godinot un pieminot atzīmējam 1991. gada barikāžu 31. gadskārtu.
Kad dabas māte, sūtot pāri Latvijai siltuma viļņus, pat ātrāk nekā valdība ar saviem lēmumiem steidz palīgā pašvaldībām un iedzīvotājiem pārdzīvot šo ziemu kaut cik vēl siltos mājokļos, mazinās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Artūra Toma Pleša (AP) rūpes par līdzšinējo pašvaldību tālredzību vai tuvredzību siltumapgādes jautājumu risināšanā.
Tā gribas teikt par jauno Burtnieku ezera apsaimniekošanas noteikumu projektu. Projekta galvenā ideja ir, ka pie ezera pašreizējā bēdīgā stāvokļa vainojami pensionāri, kas izkāšot ezeru.
Tas, ka vakar Saeima noraidīja ZZS priekšlikumu «iesaldēt» elektroenerģijas cenu, nenozīmē, ka šāds priekšlikums izkūpēja gaisā. Pieļauju, karstas vajadzības gadījumā tas tiks «radoši reciklēts» un pasniegts kā valdības rūpes par tautu.
Attiecībā uz izmaksām elektrībai un apkurei situācija ir acīm redzama – bez optimisma, šī ziema vienkārši būs jāpārziemo. Jāmeklē iespējas, kā pilnībā nesagraut patērētāju pirktspēju.
11. janvārī atzīmējām Starptautisko «paldies» dienu. Tā atgādina, cik vienkārši ir pateikt šo mazo vārdiņu, kas sastāv no septiņiem burtiem, un cik silti paliek ap sirdi tā saņēmējam. Šo dienu sāk popularizēt pēc ANO un UNESCO iniciatīvas.
Ik pa brīdim šī ziema mūs aplaimo ar normālu salu un sniegu, kas varbūt citugad neko vairāk par pozitīvām emocijām kalnu un gludās slēpošanas fanu un zemledus makšķernieku vidū nebūtu izraisījis. Taču ne šogad!