Viedokļi

Marta sākumā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) atzina, ka skolu tīklu reformas ieviešanai varētu tikt atvēlēts vēl garāks pārejas periods, nekā tika plānots sākotnēji.

Sabiedrība attiecībā pret mūsu mazajiem brāļiem – reizēm četr­kājainiem, reizēm arī divkājainiem, bet visādā ziņā mīļiem radījumiem – ir dažāda.

Cik nu vairs tālu līdz 1. maijam, kas tautā vairāk zināma kā līdaku spiningošanas no laivas sezonas atklāšana, tomēr ir arī ļoti būtiska diena Latvijas valstij. 

Patlaban Valmierā labus īres dzīvokļus izķer kā karstus pīrādziņus – no rīta ir ielikts sludinājums un vakarā tā vairs nav. 

Kā reaģētu Latvijas sabiedrība, ja Ministru prezidente/prezidents vīzdegunīgi ignorētu Valsts prezidentes/prezidenta ielūgumu ierasties viņas/viņa rīkotās 18. novembra svinībās?

Sinoptiķi sola sausu laiku līdz pat marta vidum, tātad vēl veselu nedēļu, brīdinot no smilšu vētrām, jo dienesti, īpaši jau galvaspilsētā, diez vai spēšot laikus savākt ziemas mēnešos uz ietvēm un ielām sakaisīto pretslīdes maisījumu paliekas.

Pirms pāris nedēļām sabiedriskās domas izpētes aģentūra SKDS publiskoja pirmos partiju reitingus pirms jūnija sākumā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, vismaz publiskajā telpā viešot aptuvenu skaidrību (vai nojausmu) par to, kāds varētu izskatīties saraksts ar Latvijas nākamajiem pārstāvjiem minētajā institūcijā.

«Tas, kā jūs rīkosieties ārkārtas situācijā, ir jūsu tā brīža atbildība,» sarunā ar valmieriešiem sacīja Ukrainas bruņoto spēku karavīri, un viņi zināja, ka Ukrainā pirms Krievijas iebrukuma bijis daudz informācijas par to, ka tas var notikt, bet neviens nav ticējis, ka tas notiks.

Nieka trīs mēneši palikuši līdz kārtējai reizei, kad arī Latvijā tautai būs iespēja piemest savu skaliņu Eiropas kopējam ugunskuram.

Jau atkal Toms Upners ikgadējā pašdarbnieku koncerta noslēgumā ātrā solī ienāca zālē nedaudz aizelsies.

Sākšu ar anekdoti, kas varbūt bija īstenība. Kādreiz, vēl padomju laikos, kādā kolhozā vienkārša lauku tantiņa esot jautājusi vietējam partijas sekretāram: «Kas izgudrojis komunismu – komunisti vai zinātnieki?»

Katru gadu viens un tas pats – tiklīdz nokūst sniegs, var ieraudzīt, cik patiesībā mēs esam netīrīgi, pat nevīžīgi pret saviem līdzcilvēkiem un dabu.

Latvijā turpinās nebeidzamu, ar jaunajiem elektrovilcienu sastāviem saistītu problēmu gūzma, kas sasniegusi mērogus, kuru dēļ notiekošais aizvien biežāk tiek dēvēts simpātiski latviskā vārdā – par dižķibeli.

Līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, ko mūsu valsts akciju sabiedrība Pasažieru vilciens un Čehijas kompānija Škoda Vagonka parakstīja 2019. gada vidū, paredzēja, ka pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem.

Mežs, dēvēts arī par «zaļo zeltu», ir viena no Latvijas vērtīgākajām dabas bagātībām.

«Kāpēc jūs nerakstāt par to, ka kara dūmi piesārņo pasauli,» telefonsarunā teica Spodrītes kundze no Līčiem. Pirmā doma, kas bija manā prātā,  – ka cienījamā un reizē arī cienījama vecuma kundze vēlas paust kādu apcerīgu domu par to, cik karš un tajā piedzīvotais ir postošs, bet cilvēks, kurš dzīvojis Otrajā pasaules karā, man tiešām centās iegalvot, ka pasaule ir vienkārši traka, ka simtiem miljardus tagad iedos šau­jampulverim un kara dūmu būs vēl vairāk.

Skolotāju arodbiedrība jūtas spiesta atzīt acīmredzamo: valdība ir streikotājus bezkaunīgi apspēlējusi, atstājusi muļķos. Tāpēc tā Ministru kabinetam draud ar tiesu – gluži kā ļaunprātīgam alimentu nemaksātājam...

Manuprāt, konkurence – faktiski tāds obligāts pieprasījums no augšas – dažādās dzīves situācijās ir abpusēji griezīgs ierocis. Konkurences slavināšana mūsu valstī dod arī iespēju nonākt likumdevēju nometnē, kā to pierāda iepriekšējās Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas veiksmīgā politiķes karjera. 

Pagājušajā nedēļā Satversmes tiesa (ST) pieņēma prognozējamu un loģisku lēmumu, ka prasība Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem apliecināt latviešu valodas prasmes ir likumīga.

Viendien ar paziņu runāju, ka cilvēkam ir jābūt bezmaz bagātam, lai varētu nopirkt maizi un sviestu veikalā – to uz parāda neviens nedod.