Manu draugu vienīgā meita tagad dzīvo un strādā Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņas darba specifika jau ilgāku laiku bija nudien kā tādam klīstošajam holandietim — te jābūt vienā, te pavisam citā pasaules malā, tādēļ sākotnēji par bāzes vietu bija izraudzīta Londona. Pašai tā likās ērtāk, arī vecāki, radi un draugi bija mierā, jo atšķirtība — vienas rokas stiepienā.
«Realizējot Izglītības un zinātnes ministrijas un skolu tīkla pētījuma ekspertu ieteikumus, ieguvēja būs visa sabiedrība. Lai radītu izaugsmi, labklājību, augstāku dzīves kvalitāti, ir nepieciešams uzdrošināties mainīties, pieņemt lēmumus, kas maina ierasto dzīves ritmu. Tas ir vienīgais virziens labām pārmaiņām.
Par airBaltic investora piesaisti — šobrīd ir vairāki piedāvājumi, ko valdības konsultanti izvērtē un par ko valdībai lēmums būs jāpieņem līdz gada beigām. Dabiski, ka par šiem piedāvājumiem valdību informēs, un tad mēs tos varēsim redzēt.
Tieši šodien aprit simt gadu kopš vēsturiska notikuma, kas noveda pie grandiozām pārmaiņām visā pasaulē — pirms simt gadiem, 1917. gada 25. oktobrī, ja izmanto Eiropas valstīs pieņemto laika skaitīšanas sistēmu, notika tā dēvētā Lielā oktobra sociālistiskā revolūcija.
«Aizjāja latviet’s pa pasauli tālu/ Uz kumeļa stalta, ka dimdēja vien,» skan strēlnieku dziesmā un liek aizdomāties, kādās tik pasaules malās latvieši nav aizsvaidīti. Tādēļ vismaz virsraksta ziņā varu piekrist pirms vairākiem gadiem izdotajai Otto Ozola grāmatai «Latvieši ir visur».
Reformācija bija laiks, kad ļaudis bija apreibuši priekā. Viduslaiku noputējušajos pagrabos tie bija atraduši 1500 gadus senus, piepildītus un pāri plūstošus traukus ar labi nostāvējušos vīnu. Tie no jauna atrada un cēla gaismā Svētajos Rakstos atklāto Evaņģēliju, kas pildīja ļaudis ar Svēto Garu, ka tie gavilēja Dievam par Pestīšanu, ko Viņš bez maksas dāvājis mums, cilvēkiem, kā pravietojis Jesaja: «Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!»
Reizēm, kad salīdzina Latvijas lielos novadus jeb, kā tagad mēdz saukt, reģionus, katrā tur dzīvojošajiem piedēvē kādu rakstura īpašību. Piemēram, dzirdēts par skopajām kurzemniecēm, par sirsnīgajiem latgaliešiem...
Iepriekšējā nedēļā televīzijā varējām vērot, kā diezgan teatralizētā pasākumā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau vairākiem finanšu ministriem kalpojušā portfelī uz Saeimu nesa un tur prezidija priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces rokās nodeva valdības apstiprināto 2018. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam.
Kā smejies, divas pasaules — divas morāles. Amerikā tiek morāli iznīcināts kinoindustrijas magnāts Harvijs Vainstīns, par kura uzmācību liecina daudzas sievietes, ieskaitot ekrāna zvaigznes. Igaunijas ekspremjera Tāvi Reivasa dzēruma «varoņdarbs» tiek kaunīgi nokušināts — šķiet, sievas dusmas un parlamenta vicespīkera amata labprātīga atstāšana būs viss viņa sods.
Drīzumā Saeimas deputātiem nāksies lemt par grozījumiem Partiju finansēšanas likumā, kas paredz iespēju palielināt valsts finansējumu partijām. Kā zināms, kopš 2012. gada tās politiskās partijas, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, par katru iegūto balsi var saņemt ikgadēju valsts budžeta finansējumu 71 centa apmērā.
Pagājušajā nedēļā samērā plaši tika apspriesta uzreiz vairāku dažādu partiju visai redzamu pārstāvju ierosinātā ideja, ka proeiropeiskajiem politiskajiem spēkiem nākamajās Saeimas vēlēšanās būtu vēlams startēt vienotā sarakstā.
Valmierā darbu paplašina Latvijas Sarkanā Krusta organizācija.
«Primārais Sarkanā Krusta (SK) uzstādījums — palīdzēt tam, kam palīdzība ir vajadzīga. Šis darbības formāts ir saglabājies cauri laikiem,» tā tikšanās reizē Valmierā, kur sarunās piedalījās gan nevalstisko organizāciju, gan pašvaldības pārstāvji, sacīja LSK ģenerālsekretārs ULDIS LĪKOPS.
Jau pašlaik mainās Latvijas dzīves vide. Novadu pašvaldībās atzīst, ka iedzīvotāju skaits sarūk, bet ne tik dramatiski kā pirms teju desmit gadiem, kad savu dzimto pusi atstāja virkne cilvēku un ģimeņu. Pašlaik Latvijas laukos dominē viedoklis, ka tie, kas aizbraukuši, ir prom, bet tie, kas palikuši, ar vērtību pilnu sirdi raugās Latvijas rītdienā. Laukos dzirdēta vēl kāda doma: vairāk jācer uz to, ka saprātīgi rīdzinieki, latvieši, kuru saknes ir laukos, drīz muks no galvaspilsētas, lai mazāk stresainu un jēgpilnāku dzīvošanu atrastu klusākā, mierīgākā vietā, darbu meklējot arī stundas braucienā no mājām.
Cilvēkiem, kuros neviens nopietni negrib ieklausīties, psihologi iesaka skaļi sarunāties pašiem ar sevi vai pat rakstīt sev vēstules. Par tādu, vispirms pašiem sev adresētu vēstuli apvienot spēkus nākamā gada Saeimas vēlēšanām var uzskatīt arī ceturtdien publiskoto. To parakstījuši 20 Latvijā dažādos līmeņos pie varas jau bijušie un atkal tikt gribošie politiķi, kā arī dažas pietiekami pazīstamas personas. Viņi aicina, ka «startam 2018. gada Saeimas vēlēšanās ir nepieciešams apvienot izlēmīgus un mūsdienīgi domājošus politiķus un partijas no visas Latvijas, kuru vērtības sakņojas Rietumu demokrātijā un kam rūp mūsdienīga, izlēmīga un dinamiska Latvija».
Pēdējā laikā izskan daudz spekulāciju par politiskās partijas Vienotība nākotnes perspektīvām, tamdēļ vēlos iepazīstināt jūs ar savu redzējumu par šo jautājumu.
Pamazām Valmiera sakopjas, taču sakārtojamo objektu saraksts vēl pagarš. To vidū arī pilsētas kapsētas — to iekšējie celiņi un stāvlaukumi aiz vārtiem.
Arvila Ašeradena vēlme steidzīgi atkāpties no ekonomikas ministra amata ir skandalozs «lakmusa papīrītis», kas sabiedrībai izrāda Latvijas partiju sistēmas vājumu, cilvēcisko rezervju nabadzību. Turklāt Vienotība patlaban, pēc tās pārkārtošanās, ir viens no tiešām kaut cik spēcīgiem politgrupējumiem.
Vakar 2018. gada valsts budžeta portfelis no Ministru kabineta pārceļoja uz Jēkaba ielas namu, kur tagad valdībā sarēķinātos nākamā gada izdzīvošanas algoritmus pārbaudīs un vētīs 100 gudrās galvas Saeimā. Jāatzīmē, ka pilnīgi jaunos apstākļos — pirmo reizi pēc daudziem gadiem bez tā dēvētajām deputātu kvotām. Ja par galvenajiem Latvijas skaitļiem 2018. gadā, tad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu daļā plānots 8,751 miljards eiro, bet izdevumos — 8,952 miljardi eiro. Deficīts — 201 miljons eiro.
Policija kārtējo reizi griežas pie sabiedrības ar aicinājumu palīdzēt noskaidrot, atpazīt iespējamo noziedznieku vai pat tādu, kas par nozieguma izdarīšanu ir vēl tikai aizdomās turamais. Ļoti bieži, arī šoreiz, šāds aicinājums izskan par jau pasen, kaut kad vasarā, pirms vairākiem mēnešiem bijušu noziegumu. Maz gan ticams, ka būs kāds ar tik pārsteidzoši labu atmiņu, ka atcerēsies, kāda cepure galvā vai soma pie rokas bija vakara krēslā skrejošam vai steidzīgi ejošam vīrietim. Tas pats sakāms par aculiecinieku meklēšanu pirms mēneša vai pat ilgāka laika notikušam smagam satiksmes negadījumam. Vai ceļu policisti jau notikuma vietā uzreiz nevar novērtēt, ka izmeklēšanā var rasties problēmas un būs tikai labāk, ja kaut ko varēs pastāstīt arī kāds aculiecinieks?
Nupat vairāki redzami politiskās partijas «Saskaņa» pārstāvji paziņoja, ka vairs nav spēkā šīs partijas sadarbības līgums ar Krievijas varas partiju «Vienotā Krievija», kuru oficiāli pārstāv arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. 2009. gadā noslēgtais sadarbības līgums ar «Vienoto Krieviju» līdz šim ir bijis viens no galvenajiem oficiālajiem iemesliem, kura dēļ tā dēvētās latviskās partijas ir vairāk vai mazāk kategoriski, taču noraidījušas iespēju, ka «Saskaņa» varētu tikt oficiāli iekļauta valdošās koalīcijas rindās.