Un kas ir tava Latvija?
Novembris ir patriotisks laiks, jo šajā mēnesī atzīmējam gan Lāčplēša dienu, kas ir Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, gan 18. novembri, kas ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena.
Novembris ir patriotisks laiks, jo šajā mēnesī atzīmējam gan Lāčplēša dienu, kas ir Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, gan 18. novembri, kas ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena.
Kas būtu domājis, ka 2011. gada 11. maijā Eiropas Padomes (EP) sēdē pieņemtā Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) dažu politiķu (to vidū arī Latvijas) prātiem izrādīsies tik nesagremojams produkts, ka īpašu iebilžu vai tikai ieganstu dēļ vairākās ES valstīs netiks ratificēts.
Nupat atkal Latvija saposusies uz militārās rūpniecības attīstību.
Latviski tas tulkojas «Tu nekad neiesi viena» un ir ļoti slavenas un skaistas, Holivudā tapušas un britu salās ļoti iemīļotas dziesmas nosaukums. Futbola faniem droši vien labi zināma kā angļu Liverpūles kluba atbalstītāju himna.
No nākamā gada jūlija Latvijā dabas resursu nodoklis tiks piemērots arī tekstilizstrādājumiem, lai gan joprojām nav skaidrs, tieši uz kādiem materiāliem nodoklis attieksies un kāds būs nodokļa lielums.
Jūs noteikti zināt, ka Latvija ir skaista, bet šodien īpaši piedomāšu par Latgali un Odesu, kas, protams, Ukrainā.
Pagājušajā nedēļā Saeima, pie tam steidzamības kārtā, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par tādu juridisku attiecību kā partnerība ieviešana.
Regulāri sekoju līdzi iniciatīvām, kas ievietotas Manabalss.lv, jo manā skatījumā šis portāls ir sabiedrības problēmu spogulis.
Novembri saistībā ar notikumiem mūsu valsts vēsturē bieži dēvē par patriotisma mēnesi. 1918. gada 18. novembrī latviešu politiķi spēja uz laiku aizmirst savstarpējās ķildas un vienoties par galveno – neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanu.
Pa stiklotajām frizētavas durvīm ienāca mundra sieviete ap gadiem septiņdesmit un, nolikusi pie kājām palielu iepirkumu somu, apsēdās turpat uz krēsla, kas vistuvāk durvīm.
Evikas Siliņas valdība – gluži kā latvju varoņpasaku tēli – ir apņēmības pilna ar vienu vēzienu nocirst savu problēmu pūķim/velnam vismaz trīs galvas. Varbūt pat vairāk.
Šoreiz atkal par šmucīgām lietām, pie kurām esam vainojami mēs, cilvēki, paši. Par to, kā piecūkojam vidi, kurā dzīvojam, par faktiski kaitniecību pret pārējiem līdzcilvēkiem, par ko nāktos saņemt visbargākos sodus.
Pagājušajā nedēļā Saeima klusi un bez jebkādas ažiotāžas pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas, ja vienkāršoti, tad paredz, ka, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, parādus 10% apmērā varēs piedzīt arī no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem (t.i., arī no valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām un vēl virknes citu maksājumu) arī tad, ja tie nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu.
Pat politiskie analītiķi atzinuši, ka pasaules drošība kļuvusi nestabila.
Šis nu ir mēnesis, kas sākas ne tikai ar kārtējās algas saņemšanu strādājošajiem un pensijām – pensionāriem, bet arī ar jau precīziem skaitļiem nākamā gada budžeta projektā, kas savukārt noteiks, vairāk vai mazāk naudas mūsu makos ienāks nākamgad.
Man šķiet, ka ikdienas skrējienā mums sāk pietrūkt… Līdzcietības? Pacietības? Iecietības? Mēs mazliet aizmirstam padomāt par to, kā ir citiem.
Kaut kā tieši šonedēļ ausīs sāka griezties «trauksmes zvani» mūsu politiķu un citu atbildīgu amatpersonu teiktajā. Paldies tiem, kuri pie skarbi sacītā tomēr beigās piebilda, ka Latvijas drošības stāvoklis nav pasliktinājies.
Viesojoties vairākos Valmieras uzņēmumos klātienē, aprunājāmies par lietām, kas nepieciešamas, lai uzņēmējiem būtu iespēja labāk attīstīties, iet uz priekšu.
Publiskajā telpā nebeidz rimties kaislības, kas saistītas ar starptautiskās politiskās situācijas izraisīto vēlmi atteikties no Krievijas un padomju impēriju Latvijā atstātā «mantojuma» un it īpaši no ielu nosaukumiem vai piemiņas zīmēm, tādi vai citādi saistītām ar abām šīm impērijām un konkrētiem tā laika cilvēkiem.
Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.